Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Aicinājums uz „Virtuvi”

Druva
11:46
20.04.2010
25
Mg 0194

Savulaik Dievs radīja un iekārtoja pasauli – bezgalīgas svētlaimes dārzu, kur cilvēkam dzīvot un nepiepūloties baudīt paradīzes augļus. Bet cilvēka izziņas kāre un vēlme radīt pašam, ir noslēgusi paradizes dārza vārtus , nolikusi cilvēku pie zemes, kur nemitīgā sacensībā pats ar sevi un Lielo Radītāju, cilvēks izgudro un rada sev vajadzīgu un nevajadzīgu lietu pasauli, mēģinādams atrisināt vissarežģītāko rēbusu – atrast absolūtā skaistuma formulu. Mūsdienās šo cilvēku sauc par dizaineri, kaut arī vēsturiski dizainera jēdziens radies 19.g.s. , ar to saprotot mākslinieku, kas projektē priekšmetus rūpnieciskai ražošanai. Līdz 26. aprīlim Cēsu Izstāžu namā eksponējas gadskārtēja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 2008./09.m.g. kvalifikācijas projektu un darbu izstāde ”Virtuve”. Rezultāts četru mācību gadu laikā apgūtajām zināšanām, prasmēm un iespaidiem – Ideja, tās Pamatojums un gala Produkts-priekšmetu vai savstarpēji saistītu priekšmetu grupa, kādus jaunie cilvēki vēlētos redzēt un lietot. Patiesībā virtuves funkcijas bijušas, ir un arī nākotnē domājams , paliks tās pašas. Un tomēr, informācijas neierobežotas izplatības laikmetā, tehnoloģiju un materiālu izmaiņu koriģētas, mainās ēdiena receptes, gatavošanas, pasniegšanas un baudīšanas paradumi, līdz ar to arī virtuvē ienāk iepriekš nelietoti, bet kā izrādas, mūsdienās absolūti nepieciešami priekšmeti. Impulsu formu meklējumiem jaunie smēlušies dažādos avotos – dabā , dažādos virtuves priekšmetos, vārdu un uzvārdu radītās asociācijās, šī brīža dizaina labākajos paraugos, sajūtā,ko sauc par latviskumu , un kas ir tik tuva šobrīd modernajam minimālismam. Darbus labi apvieno dažādo līmeņu baltie postamenti, izstāžu nama baltās sienas , prasmīgs izgaismojums , tēma un ierobežojumi, jo visa ekspozīcija atturīgi melnbalta ar atsevišķiem neuzkrītošiem krāsu akcentiem .Tas ir ekskluzīvs dizains. Aplūkojot izstādi , raisās doma „Latvija var”. Varētu, ja būtu… Latvija var gan, un tas ir – dot pietiekami labu pamatizglītību starta pozicījām tālākai izglītības pakāpei dizainera tapšanas procesā .

Un tā Timma Einārs (VD) kvalifikācijas projektā „Maizes kaste” atklāj, kā atlases procesā vaboles spārnu forma pārtop par kompaktu, ideāli gludu krāsota tērauda maizes kasti, arī Sandras Brahmanes (MT)

Par vienu no izstādes veiksmīgākajiem projektiem gribas atzīt Graumanes Aismas (MT) fondjī komplektu „Medūza” . Dabas pasaulē smeltais impulss pārtapis elegantā un funkcionāli pamatotā kompozīcijā. Tā saista ar formu skaidrību, veiksmīgām proporcijām, metāla virsmas mirdzuma dažādību un atturīgu izsmalcinātību. Savukārt Emīla Salmiņa (MT) metāla trauku komplekta ”Salds” iecere ,šķiet, izšķīlusies aplūkojot ķiplokus. Mirdzoša metāla plakanie trauciņi ar lielīgiem rokturiem domu par saldumu glabātuvi gan neizraisa, bet iepazīstoties ar projektu, mākslinieka ieceri vairs apšauba tikai mans virtuves pārzines ego. Trauciņi tik mazi, ka nāksies pucēt katru dienu.Ģimenes vajadzībām pārāk mazi. Bet izsmalcinātam vienpatnim īstajās proporcijās. Par Anetes Eihvaldes (MT) galda piederumiem augļiem varbūt visvairāk priecātos jauns bārmenis . Komplekts izsmalcinātās proporcijās , austrumnieciski delikātā koka un metāla sadarbībā. Lajam ir pagrūti atrisināt piedāvāto instrumentu pielietojuma rēbusu. Izpētot projekta pamatojumu , redzams, ka priekšmeti derīgi vienpersonīgai lietošanai, tādai skaistai augļu paknibināšanai, tātad bārmeņa prieks atkrīt, toties skaistas lietas aplūkošanas prieks paliek.

Sintija Jēkabsone (VD) projektā „Balsts virtuvē” demonstrē visai lietderīgu lietu pagurušai saimniecei, tomēr uzticību neizraisa pārāk vieglie materiāli un konstrukcija, kas gribot negribot rosina vēlēšanos uzzināt, vai balsts virtuvē spēj balstīt saimnieci bez draudzenes līdzsvarošās klātbūtnes. Visnotaļ noderīga ideja, kas prasa vispusīgu izpēti un neapstrīdamu pamatojumu tālākās studijās. Sabīnes Brēdiķes (SD) stikla ūdens trauku komplekts „Aka” kopumā tā vien raisa slāpju remdinošu vīziju. Autore izmantojusi stikla deformācijas iespējas., veidojot dažādu stikla izaugumu spēles dzeramajās glāzēs. Pacilāju glāzes, izrādījās, burbuļi nav tikai spēles ar materiālu. Formu valodu apgūstot, domāts arī par ērtību rokai glāzi saturot. Cieņu izraisa Baibas Fjodorovas (SD) beramo trauku komplekts „Pilieni”. Vienkāršo cilindrisko formu krāsainie trauki piesaista ar atturīgo krāsu risinājumu, stiklā ietverto gaisa pilieniņu spēlēm un smagajiem metāla vākiem. Domāts par lietderīgumu,un kas nav mazsvarīgi, izšķirtības iespējām. Bet Ievas Rulles „Mīklas ruļļi” ir cienīgi sacensties ar nobriedušu dizaineru projektiem.Jaunā dizainere asprātīgi apspēlējusi savu uzvārdu. Pavāram gan pamatīgs spēks nepieciešams, lai ar šiem mirdzošajiem priekšmetiem rīkotos, bet kā stikla mākslas darbs- lielisks. Apbrīnas vērta ir jaunās mākslinieces un materiāla saspēle, iesaistot gaismu un skatītāju. ievas Rulles darbs Cēsīs kļuvis par visas izstādes spožāko akcentu. Arī Renāte Robiņa (DT) smago katlu paliktņu komplektā kā dekoratīvus un funkcionālus elementus izmantojusi ažūrus robiņus, izšķiļot ieceri no sava uzvārda. Vienkārši, pamatīgi un solīdi. Pamatīgiem un smagiem katliem. Savukārt Lauris Vītoliņš (DT) sava modernā radiatora ideju pasmēlies itāļu makaronu formu daudzveidībā. Rezultātā „Ravioli” neliels,kompakts , ar lielu sildvirsmu ,estētiski nevainojams. Bet Guntas Pogas „Tējas maisiņš” paradoksāli pārtapis gaismas ķermenī.

Izcils dizaina mākslas paraugam tuvu tuvu pienākusi Ramona Bitere (St D)vairāku priekšmetu komplektā „Kapinators”. Absolūti aristokrātiska kompozīcija, līdz niansēm pārdomāta praktiskā puse, stikla, koka un metāla harmoniska sadarbība funkcionāli, proporcijās, krāsā, attiecībās ar gaismu un lietotāja plaukstu. MANUPRĀT, LIELISKU RISINĀJUMU PAGARINĀTĀJA PĀRTAPŠANĀ PAR MĀKSLINIECISKU PRIEKŠMETU PIEDĀVĀ MARGARITA DEGTERE(KD) KOMPOZĪCIJĀ „ACDC”. KRĀSAINO STEREOMETRISKO FORMU KERAMIKAS KONTAKTLIGZDAS PRETENDĒ KĻŪT PAR VIEGLI KOPJAMU PIRMĀS NEPIECIEŠAMĪBAS PRIEKŠMETU UN DEKORATĪVU AKCENTU MODERNĀ INTERJĒRĀ. MASVEIDA RAŽOTĀJAM VARĒTU RASTIES IEBILDUMI PRET PLĪSTOŠA MATERIĀLA IZVĒLI , BET INDIVIDUĀLAM INTERESENTAM LIELISKA IDEJA. LĪDZĪGUS VĀRDUS GRIBĒTOS VELTĪT ARĪ IRINAS NEVEROVAS KERAMIKAS KOMPOZĪCIJAI „ŪDENSZĀLES”-PAPLĀTEI AR TRAUKU TURĒTĀJU. INTERESANTS MĀKSLINIECISKS PIEDĀVĀJUMS INDIVĪDAM- JAUNA SNOBA VAI BEZBĒRNU PĀRA LIELAI VIRTUVEI , TOMĒR NEPRAKTISKS PLAŠĀKAI LIETOŠANAI . Nepraktiska ir arī Ievas Skujas (DT) valodas mantojumā atrastā ideja.”Šķipsna”, „sauja” , „ riekšava”, „naža gals”, „uz aci” utt. Šīs mērvienības ikdienā jau sākušu pagaist, praksē tādu trauku nekad nav bijis un laikam arī nekad nebūs. Bet dekoratīvās tēlniecības programmas absolvente Ieva Skuja savā kvalifikācijas darbā „Mērtrauki” izveidojusi piemiņas kompozīciju šiem jēdzieniem un tajos ietvertajam saturam . Skaists un asprātīgs sakņu un galotņu apvienojums.

Pirmajā iespaidā amizanta šķiet Elīzas Eikertes (Ād) ideja veidot „Garšvielu portfeli” tik smagnēji dārgu un solīdu kā miljonāra naudas maks. Arī Ditas Birkenšteinas (ĀD) pavārgrāmatas iesietas tik iespaidīgos vākos kā Bībele. Bet kāpēc nē. Galu galā, arī šie priekšmeti praktiski spēj glabāt vērtības gadiem un gadu desmitiem. Bet augstvērtīgā materiāla sadarbība ar klasiski stabilu formu ir vērtība pati par sevi un šīs funkcijas garants .

RDMV kvalifikācijas darbu skatēs parasti vislielāko uzmanību izraisa apģērbu dizaina projektu demonstrējumi. Izstādē, diemžēl, nākas samierināties ar projekta pieteikumu uz planšetēm. Ar amizanti asprātīgu ideju ieinteresētību izraisa Marijas Černovas „Spagetti” ,bet Dainas Geidmanes „Rīta kafija” inspirējusi novakares apģērbu sēriju. Pēc modes dizaineru elegantajiem zīmējumiem iztēloties projekta gala rezultātus nav viegli, tāpēc Zanes Ceriņas (TK) mirdzošā, gaisīgā un trauslā tekstīliju kompozīcija „Viegli , vieglītiņām” liek apbrīnot un apbrīnot delikāto koptēlu, nevainojamo nostrādātības pakāpi un ieguldītodarbu, katru ziedlapiņu pie auduma pamatnes piestiprinot. Arī Aritas Treimanes (TK) atturīgais paklājs aplūkojot tuvāk,burtiski satriec ar vienkāršibu un izsmalcinātu eleganci, pie kam tas lieliski palīdz eksponēties Diānas Potāpovas(VD) daudzfunkciju mēbeļu grupai „3xdienā”. Atzīstams ir vairāku funkciju asprātīgs apvienojums kompaktā un rūpīgi modelētā formā, diemžēl darbam nedaudz kaitē nekvalitatīvais virsmas klājums.Toties Madaras Zelčānes (VD) taras komplekts „Šķirotava” spēj iepriecināt rūpīgu mājsaimnieci. Mūsdienās dažādie saimniecības atlikumi un nepieciešamība tos šķirot, patiešām kļūst par problēmu. Neskriesi taču ar katru papīra galiņu vai platmasas maisiņu uz savāktuvi. Madara piedāvā vietu taupošu kartona kārbu komplektu, glītu un kompaktu ar daudzām komplektācijas variāciju iespējām.

Bet Patrika Zvaigznes (Mt D) funkcionālo virtuves darba galdu ar rotējošām virsmām tā vien gribētos savā virtuvē. Diemžēl, jāsamierinās gan tikai ar projekta iepazīšanu, bet nudien, ideja lieliska studijas tipa dzīvoklim. Savukārt Jēkaba Bobrovska (KD) servējamais galdiņš „Simfonija” materiāla , formas un funkcijas saskaņā tiešām tuvinās kompozīcijas nosaukumam. VISAI PLAŠO IZSTĀDI VAR PAMATĪGI APSKATĪT, BET NE APRAKSTĪT. TĀDĒĻ VĒL IR NEDAUDZ LAIKA TIEM, KAS NAV PASPĒJUŠI. RĪGAS DIZAINA UN MĀKSLA VIDUSSKOLĀ DIZAINERA PAMATIZGLĪTĪBU APGŪST

APĢĒRBU DIZAINA (AD), ĀDAS DIZAINA (ĀD), METĀLA DIZAINA (MT), STIKLA DIZAINA (SD), KOKA DIZAINA(KD), KERAMIKAS DIZAINA (KD), ROKDARBU DIZAINA (RD), VIDES DIZAINA(VD), DEKORATĪVĀS TĒLNIECĪBAS (DT) DIZAINA PROGRAMĀS. IZSTĀDE IR APLIECINĀJUMS SKOLAS PEDAGOGU MĒRĶTIECĪGAM UN AUGSTI KVALIFICĒTAM DARBAM. Baiba Magdalena Eglīte

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
624
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi