Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Starptautiskā picu diena

Druva
13:08
10.02.2012
176
Pica

Šoreiz iegriezīsimies Itālijā, kur apciemosim vienu konkrētu ēdienu, proti, picu. Tas tāpēc, ka vakar, 9.februārī, bija starptautiskā picu diena. Lai arī kulinārijas vēsturnieki saka, ka picas pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, kur cepa lielu, apaļu un plakanu maizi, kurai pievienoja eļļu, zaļumus, garšvielas un dateles, par picas dzimteni tomēr uzskata Itāliju. Tur 18. gadsimtā parādījās plakana maize “pizzas”, ko pārdeva uz ielām un tirgos. Sākotnēji tā bija vienkārši maize bez jebkāda pildījuma, ļoti lēta, pieejama nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Situācija mainījās, kad šo maizi nogaršoja karaliene Margarita, veicot inspekcijas tūri pa Itālijas karaļvalsti. Karalienei tik ļoti iegaršojās pica, ka tā uzaicināja pie sevis prasmīgu pavāru, kurš viņai gatavotu picas. Pavārs uzcepa picu, kurai virsū bija tomāti, mocarellas siers un svaigs baziliks, tādējādi simbolizējot Itālijas karoga krāsas. To joprojām pazīst kā picu “Margarita”.

Visā pasaulē pica kļuva populāra pēc Otrā pasaules kara.

Itālijā par picas dzimteni uzskata Neapoli. Lai pica būtu pagatavota atbilstoši tradicionālām īpatnībām, tai jābūt gatavotai no izejvielām, kas audzētās vietējā apkaimē, un mīcītai ar rokām. Mīkla jāizrullē trīs milimetru biezumā, picā ir ne vairāk kā trīs sastāvdaļas, no kurām viena ir mocarellas siers. Pica jācep 60 – 90 sekundes 485 grādos akmens krāsnī, kas kurināta ar ozola koka malku. Īsta pica top tikai un vienīgi malkas krāsnī. Pēc izcepšanas tai jābūt kraukšķīgai, maigai un aromātiskai.

Kad pirms vairākiem gadiem biju Itālijā, tieši Neapolē baudīju gardāko picu, ko līdz šim sanācis ēst. Pasūtīju picu “Diavolo”, kurā bija mocarella, šķiņķis un peperoni. Ko lai saka – bija lieliski, peperoni deva to burvīgo stiprumiņu, pica bija plāna, kā jau jābūt klasiskai picai. Kā pastāstīja vietējie zinātāji, lai pica būtu autentiska, mocarellas siers jāgriež ar rūsējoša tērauda nazi, jo metāls piešķir īpašu garšas niansi. Arī Latvijā ir vietas, kur var baudīt itāļu picas, kas ceptas īstā malkas krāsnī.

Valmierā ir picērija “Liepziedi un Rozmarīns”, kas pieder “Vīnkalnieši” SIA, kurā cep īstas itāļu picas pēc Toskānas receptēm. Te saimnieko arī Artis Žentiņš, ko dažs atceras no televīzijas raidījuma “Gandrīz ideālas vakariņas”. Viņš norāda, lai pagatavotu labu picu, pirmām kārtām vajadzīga īsta picas krāsns, ko kurina ar malku: “Tādā krāsnī gatavotas picas garša nav salīdzināma ar picu, kas tapusi elektriskajā krāsnī. Malkas krāsns dod to īpašo piegaršu, tur vēl klāt dūmiņš, pelnu skripatiņa. Jūtama īstās liesmas klātbūtne. Protams, picai jābūt ar mīlestību gatavotai. Lai viss būtu atbilstoši tradīcijām, picas mīkla jāmīca tik ilgi, līdz nokrīt viena sviedru pile vai jāizdara simts mīcījienu.” Ja picas jācep lielākā daudzumā, mīklas gatavošanai izmanto mehānisku iekāru. A. Žentiņš piekrīt, ka picas pildījumam jābūt samērīgam: ” Pirmais nosacījums – picas mīkla ir ļoti plāna. Tad arī produktu nevar būt daudz, plāna kārta tomātu mērces, atbilstoši arī sastāvdaļas, atkarībā no picas veida, un plānā kārtā siers. Uzskatu, ka pica ir ļoti veselīgs ēdiens, jo tā nezaudē savu uzturvērtību, tāpēc, ka to pagatavo divās, trīs minūtēs, tur viss ir svaigs. Pica ir vienkāršs un garšīgs ēdiens, jo top no svaigiem produktiem, tā jāēd tūlīt pēc izcepšanas. Tā ir visgaršīgāk!” Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi