Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Jaunībā vēl tikai mācās pucēties

Druva
14:15
12.09.2013
32
Helen Pirms

Nereti jauniešu ģērbšanās stils liek palikt ar atvērtu muti, bet ne sliktākajā nozīmē. Taču laikam tā bijis vienmēr, ka jaunietis ar izskatu vēlas parādīt savu “es”.

Sagaidot jauno mācību gadu, “Druva” uz Pārvērtībām aicināja Priekuļu vidusskolas 10. klases skolnieci Helēnu Streičeri, kura ieradusies no Vācijas organizācijas AFS skolēnu apmaiņas programmā . Helēna, lai arī Latvijā skolu apmeklējusi tikai nedēļu, atzina, ka jauniešu ģērbšanās stils Latvijā un Vācijā krasi neatšķiras. Tiesa gan, teica, ka atšķirīgs ir 1. septembris, kad Latvijā skolēni uz skolu dodas saposušies un ar ziediem rokās. Stiliste Ineta Zariņa, vērtējot jauniešu ģērbšanās stilu, atzīst, ka mūsdienās tas ir ļoti demokrātisks. Vecākiem nevajadzētu uztraukties par to, ja viņiem savu bērnu – skolēnu – garderobē kaut kas liekas nepieņemams. “Bērni, kuri eksperimentē ar apģērbu, labāk attīsta gaumes izjūtu. Viņi skatās žurnālus, mācās no slavenībām, cenšoties viņu ģērbšanās stilu pielāgot sev. Dažreiz tas varbūt nav veiksmīgi, bet, kā zinām, no kļūdām mācāmies. Pēc apģērba varam arī saprast, kas notiek bērna dvēselē. Arī to, kāda bērnam ir attieksme pret apģērbu un savu izskatu,” norāda I. Zariņa un atzīst, ka jaunieši, kas apģērbā izvēlas kādu vecākai paaudzei neizprotamu stilu (panku, metālistu, gotu), visbiežāk tā parāda sava vecuma maksimālismu, protestu pret sabiedrībā vispārpieņemto. Tas var būt protests pret draugiem, ģimeni, skolu vai pastāvošo iekārtu. Varbūt arī jaunieši apģērbā izrāda, ka saņem par maz mīlestības vai viņu uzskati ir krasi atšķirīgi no vispārpieņemtajiem. “Pusaudžiem savā izaugsmē jāizdzīvo daudzas pārmaiņas, nereti tie, kas skolas gados izvēlas protestējošu stilu, vēlāk to maina ļoti radikāli. Taču jāņem vērā, ka katrai paaudzei ir savs viedoklis par apģērbu un ģērbšanos. Saprotami, ja mammas un meitas gaume atšķiras. Mammām un vecmāmiņām nevajag apslāpēt savus bērnus stila un ģērbšanās jautājumos,” norāda stiliste. Ar I. Zariņu runājam arī par to, ka krasi atšķiras vecums, kad bērns pats sāk izrādīt interesi par apģērbu, kuru vēlas iegādāties. “Ir gadījumi, kad jau trešajā klasē bērns pats izvēlas apģērbu, bet gadās, ka tas notiek tikai pamatskolas pēdējās klasēs. Vecākiem, nenoliedzami, ir jāseko, lai apģērbs, ko izvēlās bērns, būtu ērts. Tāpat jāiemāca bērnam, ka apģērbam ir jābūt funkcionālam un viegli kopjamam. Tāpat bērnam var mācīt, ka drēbēm jābūt kvalitatīvām, lai nav tā, ka pēc divām uzvilkšanas reizēm apģērbs vairs nav lietojams. Turklāt, ja bērnam ir kāds mīļš apģērba gabals, viņš to valkās bieži. Var padomāt par to, lai apģērbu būtu viegli kombinēt,” sniedz padomus stiliste. Runājot par to, no kā skolas gados vajadzētu atturēties, I. Zariņa uzsver, ka jaunām meitenēm nevajag tērpus ar dziļu dekoltē un mini svārkus. Stiliste uzsver, ka meitenes labo gaumi var izrādīt arī citādi.

“Jaunām meitenēm, kuras pastiprināti sāk pievērst uzmanību ārējam izskatam un meklēt sevī dažādas vainas, nevajag kreņķēties un uzreiz domāt par diētām. Drīzāk jāpadomā, kā ar apģērbu apslēpt paplatus gurnus vai kā auguma proporcijas labāk sabalansēt, uzvelkot pareizi apģērbu,” saka I. Zariņa un teic, ka ir tomēr nianses, pie kurām meitenēm jāpiedomā. Stiliste norāda, ka visbiežāk trakas lietas var redzēt Ziemassvētku ballēs un izlaidumu laikā, kad skolnieces uzvilkušas teju vai kāzu kleitas. I. Zariņa uzsver, ka katram vecumam savs skaistums, un meitenēm nevajadzētu taisīties par pieaugušām sievietēm. “Bieži meitenes grib izskatīties vecākas, nekā patiesībā ir. Taču nobriedušu sieviešu apģērba piegriezums nav domāts meitenēm. Tāpat jāteic, ka svarīga imidža sastāvdaļa ir stāja un gaita. Meitenēm jāmācās staigāt augstpapēžu kurpēs, jo pavisam neglīti izskatās, ja meitenes smailpapēžu laiviņās sāk ļodzīties un klibot. Šo mākslu var apgūt, iesākumā staigājot kaut pa māju. Taču der atcerēties, ka augstpapēžu kurpes meitenes var pataupīt svētkiem, bet jauniešu steidzīgajā ikdienā ar tādām aizrauties nevajadzētu,” saka I. Zariņa. Runājot, kā jaunieši veido savu gaumi, stiliste norāda, ka visbiežāk jauniešu gaumi veido viņiem nozīmīgu, populāru cilvēku ģērbšanās maniere. “Ja puisis spēlē futbolu, tad viņam noteikti būs kāds elks un paraugs no sporta pasaules. Meitenēm biežāk tās ir dziedātājas un aktrises, kurām tad arī gribas līdzināties. Taču par jauniešu modi var lasīt arī dažādos žurnālos, televīzijas raidījumos, arī tas ir veids, kur puiši un meitenes var uzzināt par aktuālo. Tāpat arī bērnu, jauniešu veikalos uz manekeniem tiek izveidoti tērpu komplekti un parādīts, kas ar ko labi kopā izskatās. No tā arī var mācīties,” saka I. Zariņa. Pievēršoties puišu ģērbšanās stilam, stiliste saka – lielākā kļūda, ka puiši jauc sportiska stila apģērbu ar sportam paredzētu apģērbu. “Protams, mūsdienās arī sporta apģērba materiāls ir ērts un kvalitatīvs, tomēr, ejot uz skolu, studijām vai dodoties pie draugiem, labāk izvēlēties brīvu vai sportiska stila apģērbu, taču ne sporta nodarbībām paredzētu,” norāda stiliste. Viņa arī bilst, ka mūsdienās vairs nevar sacīt, ka puiši par izskatu domā mazāk nekā meitenes. Arī zēni iemācījušies labi ģērbties un seko līdzi modes aktualitātēm.

“To pierāda arī tas, ka daudzi puiši vasarā valkāja dažādas krāsas džinsus, kas šogad ir moderni. Izmantoja arī aksesuārus – šalles, hūtes, bikšturus. Arī apavus izvēlas modernus – mokasīnus vai louferus. Es pat teiktu, ka puišiem nereti veikalos ir arī interesantāks piedāvājums nekā meitenēm,” saka I.Zariņa. Stiliste bilst, ka nereti nākas dzirdēt – skolotāji ir nemierā ar skolēnu izskatu. Dzirdēt pretenzijas par legingiem, ko valkā meitenes. “Bet ja meitenei ir skaists augums un viņa izveidojusi gaumīgu komplektu ar legingiem, kāpēc gan tā neiet uz skolu! Tāda ir tā mode! Protams, jāpievērš uzmanība legingu biezumam, lai no gaumes jautājuma neiznāk bezgaumība,” tā I. Zariņa. Viņa arī teic, ka jauniešiem daudz ātrāk apnīk apģērbs, viņiem neveidojas pamatgarderobe ilgākam laikam. “Tas ir pavisam normāli, ja meitai skapī ir uz pusi vairāk topiņu nekā mammai,” smaidot saka stiliste I. Zariņa. Liene Lote Grizāne

Paldies t/c “Valleta” veikaliem – •”Euroskor”, •”Lindex” un •”Cubus” par iespēju sapucēties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi