Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Jaunībā vēl tikai mācās pucēties

Druva
14:15
12.09.2013
42
Helen Pirms

Nereti jauniešu ģērbšanās stils liek palikt ar atvērtu muti, bet ne sliktākajā nozīmē. Taču laikam tā bijis vienmēr, ka jaunietis ar izskatu vēlas parādīt savu “es”.

Sagaidot jauno mācību gadu, “Druva” uz Pārvērtībām aicināja Priekuļu vidusskolas 10. klases skolnieci Helēnu Streičeri, kura ieradusies no Vācijas organizācijas AFS skolēnu apmaiņas programmā . Helēna, lai arī Latvijā skolu apmeklējusi tikai nedēļu, atzina, ka jauniešu ģērbšanās stils Latvijā un Vācijā krasi neatšķiras. Tiesa gan, teica, ka atšķirīgs ir 1. septembris, kad Latvijā skolēni uz skolu dodas saposušies un ar ziediem rokās. Stiliste Ineta Zariņa, vērtējot jauniešu ģērbšanās stilu, atzīst, ka mūsdienās tas ir ļoti demokrātisks. Vecākiem nevajadzētu uztraukties par to, ja viņiem savu bērnu – skolēnu – garderobē kaut kas liekas nepieņemams. “Bērni, kuri eksperimentē ar apģērbu, labāk attīsta gaumes izjūtu. Viņi skatās žurnālus, mācās no slavenībām, cenšoties viņu ģērbšanās stilu pielāgot sev. Dažreiz tas varbūt nav veiksmīgi, bet, kā zinām, no kļūdām mācāmies. Pēc apģērba varam arī saprast, kas notiek bērna dvēselē. Arī to, kāda bērnam ir attieksme pret apģērbu un savu izskatu,” norāda I. Zariņa un atzīst, ka jaunieši, kas apģērbā izvēlas kādu vecākai paaudzei neizprotamu stilu (panku, metālistu, gotu), visbiežāk tā parāda sava vecuma maksimālismu, protestu pret sabiedrībā vispārpieņemto. Tas var būt protests pret draugiem, ģimeni, skolu vai pastāvošo iekārtu. Varbūt arī jaunieši apģērbā izrāda, ka saņem par maz mīlestības vai viņu uzskati ir krasi atšķirīgi no vispārpieņemtajiem. “Pusaudžiem savā izaugsmē jāizdzīvo daudzas pārmaiņas, nereti tie, kas skolas gados izvēlas protestējošu stilu, vēlāk to maina ļoti radikāli. Taču jāņem vērā, ka katrai paaudzei ir savs viedoklis par apģērbu un ģērbšanos. Saprotami, ja mammas un meitas gaume atšķiras. Mammām un vecmāmiņām nevajag apslāpēt savus bērnus stila un ģērbšanās jautājumos,” norāda stiliste. Ar I. Zariņu runājam arī par to, ka krasi atšķiras vecums, kad bērns pats sāk izrādīt interesi par apģērbu, kuru vēlas iegādāties. “Ir gadījumi, kad jau trešajā klasē bērns pats izvēlas apģērbu, bet gadās, ka tas notiek tikai pamatskolas pēdējās klasēs. Vecākiem, nenoliedzami, ir jāseko, lai apģērbs, ko izvēlās bērns, būtu ērts. Tāpat jāiemāca bērnam, ka apģērbam ir jābūt funkcionālam un viegli kopjamam. Tāpat bērnam var mācīt, ka drēbēm jābūt kvalitatīvām, lai nav tā, ka pēc divām uzvilkšanas reizēm apģērbs vairs nav lietojams. Turklāt, ja bērnam ir kāds mīļš apģērba gabals, viņš to valkās bieži. Var padomāt par to, lai apģērbu būtu viegli kombinēt,” sniedz padomus stiliste. Runājot par to, no kā skolas gados vajadzētu atturēties, I. Zariņa uzsver, ka jaunām meitenēm nevajag tērpus ar dziļu dekoltē un mini svārkus. Stiliste uzsver, ka meitenes labo gaumi var izrādīt arī citādi.

“Jaunām meitenēm, kuras pastiprināti sāk pievērst uzmanību ārējam izskatam un meklēt sevī dažādas vainas, nevajag kreņķēties un uzreiz domāt par diētām. Drīzāk jāpadomā, kā ar apģērbu apslēpt paplatus gurnus vai kā auguma proporcijas labāk sabalansēt, uzvelkot pareizi apģērbu,” saka I. Zariņa un teic, ka ir tomēr nianses, pie kurām meitenēm jāpiedomā. Stiliste norāda, ka visbiežāk trakas lietas var redzēt Ziemassvētku ballēs un izlaidumu laikā, kad skolnieces uzvilkušas teju vai kāzu kleitas. I. Zariņa uzsver, ka katram vecumam savs skaistums, un meitenēm nevajadzētu taisīties par pieaugušām sievietēm. “Bieži meitenes grib izskatīties vecākas, nekā patiesībā ir. Taču nobriedušu sieviešu apģērba piegriezums nav domāts meitenēm. Tāpat jāteic, ka svarīga imidža sastāvdaļa ir stāja un gaita. Meitenēm jāmācās staigāt augstpapēžu kurpēs, jo pavisam neglīti izskatās, ja meitenes smailpapēžu laiviņās sāk ļodzīties un klibot. Šo mākslu var apgūt, iesākumā staigājot kaut pa māju. Taču der atcerēties, ka augstpapēžu kurpes meitenes var pataupīt svētkiem, bet jauniešu steidzīgajā ikdienā ar tādām aizrauties nevajadzētu,” saka I. Zariņa. Runājot, kā jaunieši veido savu gaumi, stiliste norāda, ka visbiežāk jauniešu gaumi veido viņiem nozīmīgu, populāru cilvēku ģērbšanās maniere. “Ja puisis spēlē futbolu, tad viņam noteikti būs kāds elks un paraugs no sporta pasaules. Meitenēm biežāk tās ir dziedātājas un aktrises, kurām tad arī gribas līdzināties. Taču par jauniešu modi var lasīt arī dažādos žurnālos, televīzijas raidījumos, arī tas ir veids, kur puiši un meitenes var uzzināt par aktuālo. Tāpat arī bērnu, jauniešu veikalos uz manekeniem tiek izveidoti tērpu komplekti un parādīts, kas ar ko labi kopā izskatās. No tā arī var mācīties,” saka I. Zariņa. Pievēršoties puišu ģērbšanās stilam, stiliste saka – lielākā kļūda, ka puiši jauc sportiska stila apģērbu ar sportam paredzētu apģērbu. “Protams, mūsdienās arī sporta apģērba materiāls ir ērts un kvalitatīvs, tomēr, ejot uz skolu, studijām vai dodoties pie draugiem, labāk izvēlēties brīvu vai sportiska stila apģērbu, taču ne sporta nodarbībām paredzētu,” norāda stiliste. Viņa arī bilst, ka mūsdienās vairs nevar sacīt, ka puiši par izskatu domā mazāk nekā meitenes. Arī zēni iemācījušies labi ģērbties un seko līdzi modes aktualitātēm.

“To pierāda arī tas, ka daudzi puiši vasarā valkāja dažādas krāsas džinsus, kas šogad ir moderni. Izmantoja arī aksesuārus – šalles, hūtes, bikšturus. Arī apavus izvēlas modernus – mokasīnus vai louferus. Es pat teiktu, ka puišiem nereti veikalos ir arī interesantāks piedāvājums nekā meitenēm,” saka I.Zariņa. Stiliste bilst, ka nereti nākas dzirdēt – skolotāji ir nemierā ar skolēnu izskatu. Dzirdēt pretenzijas par legingiem, ko valkā meitenes. “Bet ja meitenei ir skaists augums un viņa izveidojusi gaumīgu komplektu ar legingiem, kāpēc gan tā neiet uz skolu! Tāda ir tā mode! Protams, jāpievērš uzmanība legingu biezumam, lai no gaumes jautājuma neiznāk bezgaumība,” tā I. Zariņa. Viņa arī teic, ka jauniešiem daudz ātrāk apnīk apģērbs, viņiem neveidojas pamatgarderobe ilgākam laikam. “Tas ir pavisam normāli, ja meitai skapī ir uz pusi vairāk topiņu nekā mammai,” smaidot saka stiliste I. Zariņa. Liene Lote Grizāne

Paldies t/c “Valleta” veikaliem – •”Euroskor”, •”Lindex” un •”Cubus” par iespēju sapucēties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi