Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Brokastīs iecienītas – karstmaizītes

Druva
10:32
11.02.2014
247
4 1

Šķiet, brokastis nav iedomājamas bez sviestmaizēm, kas brīvdienās pārtop par karstmaizēm. SIA „Ungurmuiža” vadītāja Ieva Malceniece stāsta, ka viņas ģimenē viens no iecienītākajiem ēdieniem ir karstmaizes, īpaši tās garšo Ievas abiem bērniem, kuri, viņasprāt, būtu gatavi karstmaizes ēst ik rītu.

„Protams, katrā ģimenē darba dienas rīti ir steidzīgāki, nav laika domāt par karstmaizēm, taču brīvdienu rītos gan ir laiks īpašākām brokastīm,” saka Ieva un atklāj savu vienkāršāko recepti iecienītākajām karstmaizēm.

„Mūsu ģimenei nesagatavosi karstmaizes, uzliekot siera šķēli un apcepot maizīti cepeškrāsnī, tādēļ gatavošana sākas ar siera sarīvēšanu. Parasti izvēlos kādu pikantāku sieru, piemēram, Čedaras. Sarīvēju un pievienoju nedaudz majonēzes, tomātu mērci, masu lieku uz maizītēm, pēc tam ievietoju cepeškrāsnī. Šādi kraukšķīgi apceptas maizītes ir ļoti iecienītas,” stāsta Ieva un prāto, ka latvieši ir lieli maizes ēdāji, tādēļ arī karstmaizīšu recepšu ir daudz. Viņa teic, ka karstmaizēm un arī tostermaizēm var izmantot arī graudu maizi, sanākot garšīgi. Ievai pašai garšo tunča un siera karstmaizes, ko viņa sev pa retam pagatavo. Izmanto graudu maizi, sviestu nesmērē, vien uzliek nedaudz konservēta tunča, uzrīvē sieru un liek krāsnī cepties.

Tam, ka latvieši ēd diezgan daudz maizes, piekrīt arī kafejnīcas „2 Locals” saimniece Jolanta Sausiņa, kura Ievai lūdza pagatavot trīs dažādus karstmaizīšu veidus. Abas spriež, ka ikdienā, gatavojot maizītes, var izmantot arī lavašu, pita maizi, galetes vai pat sāļos cepumus, kuri veikalos ir plašā klāstā.

„Maizes vietā var izmantot cieto sieru, piemēram, parmezanu, uz kura virsū var salikt sakapātu tomātu, bekona šķēlīti un bazilika lapiņas. Siers nedaudz pakusīs, bet saglabās formu, turklāt būs ļoti garšīgs. Tāpat karstmaizītēm var izmantot veikalos nopērkamu gatavo mīklu, uz kuras var likt sablenderētus svaigus tomātus un pēc izvēles bekonu vai tunci, kas pārkaisīts ar sarīvētu sieru. Tās sanāks kā mazas picas,” stāsta J.Sausiņa.

Ķeroties pie maizīšu gatavošanas, Ieva teic, ka arī tūristi, kuri nakšņo Ungurmuižā, labprāt brokastīs izvēlas karstmaizes, īpaši iebraucēji no Vācijas, Krievijas.

„Eiropas valstīs brokastu ēšanas tradīcijas atšķiras, piemēram, Dienviditālijā brokastis vispār nav pieņemts ēst, labākajā gadījumā tas ir cepums ar kapučīno vai tasīti espreso kafijas. Ir valstis, kurās brokastīs neiztrūkstoši uz maizītes tiek smērēts džems. Savukārt Francijā tiek pasniegti kruasāni, bet Latvijā kārtīgam vīrietim vajag sātīgu omleti un maizītes,” smaidot saka I.Malceniece, bilstot vēl, ka karstmaizīšu pagatavošanā vajag tikai eksperimentēt ar pārtikas produktiem, tad tās katru reizi sanāks nedaudz citādas.

Pikantā karstmaizīte Nepieciešams: Ciabata Žāvēta cūkgaļas krūtiņa Krievijas siers Marinēts gurķis Tomāts Ķiploks Majonēze Zaļumi Smalki sagriež žāvēto gaļu, marinēto gurķi un tomātu. Sarīvē sieru. Visu sajauc bļodiņā, pievienojot nedaudz ķiploka un majonēzes. Šādu masu kārto uz ciabatas maizes šķēlēm. Liek krāsnī un 180 grādos cep apmēram 20 minūtes. Ja vēlas, pirms likt siera masu, uz maizes var uzsmērēt sviestu. Gatavo maizīti var pārkaisīt ar smalki sagrieztiem zaļumiem. Pasniedz siltu.

Mazs brīnums Nepieciešams: Hamburgermaizīte Ola Siers Paprika Cukini Sviests Apaļām kviešu miltu bulciņām jeb hamburgermaizītēm izgrebj vidu, pilda ar sviestā apceptu papriku un cukini. Virsū uzsit olu un liek cepties cepeškrāsnī uz desmit minūtēm. Tad uzkaisa sāli, piparus, kādu zaļumu un uzrīvē sieru. Vēlreiz ieliek cepeškrāsnī uz vēl apmēram sešām minūtēm, līdz maizītes gatavas.

Ja kādam garšo vēršacs, var maizīti cept mazāk, lai ola nav pilnībā izcepusies.

Saldās brokastu maizes Nepieciešams: Bagete Konservēti persiki Daži valrieksti Medus Kanēlis Dekorēšanai: zemene un piparmētru lapiņas Franču bageti sagriež šķēlītēs, apgrauzdē uz pannas (var izmantot arī tostermaizi, ko grauzdē tosterī). Siltām maizītēm liek virsū iepriekš sagatavotus augļus un mērcīti.

Konservētus persikus sagriež plānākās šķēlītēs. Kompota sulu sajauc ar kanēli un medu un izkarsē katliņā kā mērcīti. Pievieno valriekstus. Uzliek augļa šķēlītes un mērcīti lej pāri maizītēm. Dekorē ar zemeņu šķēlīti un piparmētras lapiņām. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
15

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
69

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
233

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
694
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
164

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
276

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi