Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Cukurs pret saldinātāju – ko izvēlēties?

Druva
11:50
09.05.2014
27
Sugar 410x290 0

Katram dabā sastopamam augam, auglim, ogai, dārzenim, arī ūdenim ir sava īpaša garša. Šīs garšas sajūtas uztver mūsu mēles receptori. Rūgtu vislabāk sajūt mēles sakne, skābu – malas, sāļu – mēles virsma priekšpusē, bet saldu garšu mēs sajūtam ar pašu mēles galiņu.

Cilvēki ir iemācījušies gatavošanas procesā, meistarīgi kombinējot, panākt dažādu garšu salikumus, kas ēdienus un dzērienus padara īpašus un vienreizīgus, reizēm pat neatkārtojamus. Ir divas garšas, kas ir īpaši pieprasītas – sāļš un salds. Šoreiz vairāk par saldo. Ja mēs pajautāsim bērnam, kas ir salds, biežākās atbildes būs – šokolāde, saldējums, limonāde utt. Kāpēc šīs lietas ir saldas? Kakao, kas ir šokolādes pamatā, taču ir rūgts, ūdens, kas limonādē ir ap 90%, bezgaršīgs. Izrādās vienojošais jeb saldumu piešķirošais komponents ir cukurs, kam piemīt īpaša, ļoti patīkama salda garša. Kopš cilvēki ir iemācījušies cukuru no dabā sastopamiem augiem – cukurbietēm un cukurniedrēm izdalīt tīrā veidā, tā patēriņš gadu no gada palielinās. Pēdējos 50–70 gados arī pārtikas rūpniecība ir sapratusi, ka saldās lietas ir īpaši pieprasītas un piedāvātais sortiments ir stipri paplašinājies. Cukurs ir ne tikai limonādēs, kūkās, saldējumā, kas būtu saprotami, jo tie ir saldumi, bet arī tādos produktos kā kečups, salātu mērces, marinādes, kas, protams, ir interesanti un ļauj mums izvēlēties, piemēram, asāku vai saldāku tomātu mērci. Tiktāl viss ir labi. Bet lieta tāda, ka cukurs (ķīmiskais nosaukums – saharoze) ir viens no tiem uztura komponentiem, kas satur enerģiju jeb kalorijas. Cukurs pieder viegli asimilējamo ogļhidrātu grupai, kas nozīmē, ka pēc nonākšanas gremošanas traktā, tas strauji uzsūcas asinīs un, ja tas netiek patērēts muskuļu darbam, tiek uzkrāts glikogēna veidā kā enerģijas rezerve. Problēma tā, ka ogļhidrātu uzkrāšanas iespējas cilvēka organismā ir ierobežotas, tikai ap 300 – 400 gramu (aknās un muskuļos), pārējais tiek pārsintezēts taukos un sāk uzkrāties zemādas tauku slānī. Savukārt, tauku uzkrāšanai ierobežojumu nav. Tādēļ situācijā, kad mūsu dzīvesveids kļūst mazkustīgs, bet saldu gribās, jāsāk meklēt alternatīvas. Un izrādās, ka tādas ir atrodamas. Cukuru var aizstāt ar tā saucamajiem saldinātājiem. Tās ir vielas, kas ir ļoti saldas, bet kalorijas nesatur vai satur ļoti niecīgā daudzumā. Ja cukura saldumu nosacīti pieņem par „1”, tad saldinātājiem šis saldums ir „200” kā aspartāmam, „250” kā stēvijai, vai pat „600” kā sukralozei. Tas nozīmē, ka ēdienam vai dzērienam, pievienots niecīgā daudzumā, saldinātājs dos pietiekošu saldumu, lai to novērtētu mūsu mēles receptori.

Saldinātājiem jau ir vairāk nekā 100 gadus ilga vēsture (saharīns tika atklāts 1879. gadā), un, pirms atļaušanas izmantot pārtikā, to ietekme tiek rūpīgi izpētīta, lai izslēgtu potenciāli nelabvēlīgu iedarbību uz kādu orgānu vai organismu kopumā. Pārtikas piedevu, tai skaitā saldinātāju, izmantošanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008, kas pieņemta 2008. gada 16. decembrī.

Tātad regulā minēto saldinātāju izmantošana gan ēdienu, gan dzērienu saldināšanai noteiktās devās ir atzīta par drošu un nekaitīgu. Cita lieta, ka to garša, lai gan salda, tomēr nedaudz atšķiras no cukura salduma, un īsts cukurmīlis to noteikti pamanīs.

Bet ja nu gadījumā pārāk kūtrs dzīvesveids un kalorijām pārbagāts uzturs, vai kādas īpašas vielmaiņas īpatnības, jūs ir noveduši pie izteiktas aptaukošanās vai otrā tipa cukura diabēta, kad cukuru saturošie saldumi ir stingri ierobežojami, tad saldinātāji varētu būt zināma alternatīva, lai ēdieni un dzērieni nešķistu bezgaršīgi, bet tomēr dotu apmierinājumu saldās garšas ziņā.

Atbildot uz jautājumu, kas tad ir labāks – cukurs vai saldinātājs –, jāsaka, ka tas ir atkarīgs no dzīvesveida un veselības stāvokļa, mums ir iespēja izvēlēties kādā veidā padarīt savu dzīvi saldāku, jo, galu galā, ēšana ir viena no nedaudzajām, cilvēkam pieejamām baudām! Dr.Andis Brēmanis

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
321

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi