Juristes darbs Madaru Elksni šovasar aizveda uz Ameriku – zemi, par kuru jaunpiebaldziete sapņojusi, kopš televīzijā redzējusi pirmos vesternus.
“Amerika ir visu iespēju zeme, līdz šai vasarai man tās bija neaizsniedzamas tāles. To šķir okeāns, lidojums turp ir ļoti dārgs – domāju, tas arvien paliks tikai sapnis,” stāsta Madara un paskaidro, ka bija iespēja piedalīties trīs nedēļu kursos un viņa pieteicās. “Kad, izturot pārbaudījumus, saņēmu atbildi, ka varēšu pārstāvēt Latviju, nespēju noticēt – sapņi piepildās,” atminas Madara.
Viņa nokļuva Ņūportā Rodailendas štatā. Tur iepazina Amerikas austrumkrastu. Pabija Bostonā un Ņujorkā. “Mani pārsteidza milzīgie izmēri. Tur viss ir liels un visa ir daudz – lielas mājas, lielas mašīnas, plašas ielas, milzīgi veikali. Ar mūsu “Alfu” nevar pat salīdzināt. Tur viss ir citādāks. Un tomēr Amerika ir ļoti sirsnīga zeme. Vietējiem šķiet, ka neviena pasaules problēma viņus neskar, bet par savējiem vai savas zemes viesiem viņi rūpējas, ir viesmīlīgi. Varu iet pa ielu un svešinieks, vienkāršs garāmgājējs nekautrēsies pienākt klāt un apjautāties, kā šodien klājas, vai viss kārtībā. Ja iešu ar iepirkumu maisiņiem, sveša mašīna piestās, braucējs apjautāties, vai nevajag palīdzēt, aizvest. Tas mani patīkami pārsteidza,” novērojumos dalās Madara un pastāsta kādu atgadījumu: “Ar jauniegūtajiem draugiem devāmies uz Atlantijas okeānu. Nopeldēties okeānā – tādu iespēju nedrīkstēja laist garām. Kādam vietējam taujājām ceļu. Viņš izstāstīja, taču pēc pāris minūtēm amerikānis atgriezās un piedāvājās aizvest. Ar tādu viesmīlību reti gadās sastapties. Okeānā ūdens ir ļoti sāļš, toties ļoti silts. Mūsu jūra Rīgas līcī šovasar bija krietni vēsāka.”
Madara novēroja, ka amerikāņiem ir līdzīgas problēmas kā Latvijā – iedzīvotāju imigrācija, bezdarbs, nodokļu politika, neapmierinātība ar valdību – , taču tur dzīvi un problēmas uztver pozitīvi: “Amerikāņi neizrāda, ka ir neapmierināti. Viņi iemetīs politiķim ar puvušu tomātu, bet pret līdzcilvēku izturas iecietīgi. Ja ir problēma, uzreiz to risina, tāpēc cilvēki ir daudz apmierinātāki ar savu dzīves līmeni, neskatoties, ka nav tik nodrošināti, nevar daudz ko atļauties.” Madara spriež, ka latviešu neapmierinātību ar dzīvi daļēji var izskaidrot saules trūkums.
Ņūporta, kur Madara pabija visilgāk, ir iecienīta tūrisma pilsēta. Vietējie norādījuši, ka ziemā tur ir apmēram 20 tūkstoši iedzīvotāju, bet vasarā – 60 tūkstoši. Tūrisma sezonā atpūsties pie okeāna brauc daudzi, īrē pat villas. Vietējo iecienīta maltīte tur ir lobsteri (omāri – red.). Ierasti tos gatavo ceturtdienās, taču tie ir tik pieprasīti, ka grūti pat nopirkt.
Spilgtus iespaidus Madarai sagādājusi Bostona. Tur apskatīts Džona Kenedija muzejs un Hārvarda Universitāte. Madara atzīst, ka Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte viņai šķiet krietni skaistāka un zinībām piepildītāka par Juridisko fakultāti Hārvardā. “Studēt Hārvardā ir ārkārtīgi dārgi. Mums minēja summu 80 tūkstoši ASV dolāru par četriem studiju gadiem. Taču tipiskā studentu pilsētiņa gan ir tieši tāda, kā rāda filmās. Tur ir plaši parki, kur izvietoti galdi un soli, studenti sēž zālienā vai uz izklātām segām, mācās, čalo. Rosība ir visapkārt,” tā Madara.
Gandrīz nedēļu viņa baudījusi Ņujorkas šarmu. Tur pabijusi Centrālparkā. Kā viņa atzina “Druvai”, žēl, ka, pošoties uz Ņujorku, somā līdzi neielika kedas, lai līdzīgi kā filmā “Sekss un lielpilsēta” no rīta izskrietu caur Centrālparku. Toties paspējusi izbaudīt daudz ko citu, piemēram, Ķīniešu kvartālu, kur noprovējusi arī īsto ķīniešu virtuvi, ko tie dēvējuši par dumplings. Madarai par pārsteigumu izrādījies, ka tie ir mums jau zināmie pelmeņi. Vēl iziets caur Itāļu kvartālu, braukts ar Ņujorkas metro, uzbraukts Top of The Rock tornī, kas ir augstākā vieta Ņujorkā, no kuras var pārredzēt debesskrāpju bagātību, tostarp slaveno Empire State Building un dvīņu torņu memoriālu. Pēdējais apskatīts arī klātienē. Madara zina stāstīt: “Pēc 11.septembra terorakta Amerikā popularitāti ieguvusi akcija “If you see something, say something!” (Ja kaut ko redzi, pasaki! – red.). Iespējams, ka mugursomā, kas kaut kur novārtā atstāta, nekā nav, bet labāk par to pateikt policistam, lai pārbauda, nekā vienaldzīgi aiziet garām. Bijuši visai daudz gadījumu, kad cilvēks paziņo policistam par kaut ko aizdomīgu, un izrādās – bijis pamatoti. Amerikāņiem aktuāli vienam otru pieskatīt.”
Esot Ņujorkā, ar kuģīti Madara aizbraukusi līdz Brīvības statujai, kas atrodas uz nelielas saliņas. “Tā nav tik iespaidīga, kā rāda filmās. Tā ir mazāka, toties ļoti skaista,” vērtē Amerikas apceļotāja. Anda Dzenža
Komentāri