Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Bārdaini un ūsaini… tādi tie vīrieši

Druva
13:10
23.12.2014
315
Stila Kapai 2

Nevar nepamanīt, ka bārda un ūsas nākušas modē. Tagad var sastapt tik daudz paziņu un draugu, kas nēsā bārdu, ko nekad dzīvē nav iepriekš nācies redzēt.

Daudzi vīrieši bārdu audzē tieši līdz Ziemassvētkiem, un iemesls tam arī zināms. Kā man nesen teica kāda astoņu gadu veca meitenīte: „Salavecītis ir tāds darbs, kam var pieteikties ikviens tētis, tikai vispirms viņam ir jāizaudzē bārda.”

Bārda simbolizē vīrišķību

Tā saka stiliste Ieva Moroza, kura norāda, ka tā tas bijis kopš seniem laikiem. Cits jautājums, vai bārda bijusi modē.

„Kā zināms, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Arī bārdas ienākušas modē no agrākiem laikiem. Nu jau patiešām kādu laiku bārdainu vīriešu uz ielām ir vairāk. Tāpat aktuāli ir „spēlēties’” ar sejas apmatojumu – audzēt, piemēram, tikai kuplas ūsas, bet bārdu skūt.”

Stiliste bilst, ka bārda, pirmkārt, simbolizē vīrišķību. Vizuāli vīrietis izskatās vecāks un nopietnāks. Tikai jāatceras, ka bārda prasa darbu un tā nepārtraukti jākopj tāpat kā mati.

„Esmu ievērojusi, ka vairums sieviešu bārdu vīriešiem uztver negatīvi un komentē biežāk to kā „nekopts”. Taču laiki mainās, tāpat kā sieviešu mode, tā arī vīriešu. Un bārda ir viens no šī brīža aktuālākajiem vīrieša aksesuāriem. Domāju, labi kopta bārda piestāv katram vīrietim, pat gados jaunam. Un nenoliedzami ir dažādi bārdu garumi, taču, manuprāt, nevajadzētu aizrauties ar pārāk garas bārdas audzēšanu gados jauniem puišiem, jo tas koptēlu padara daudz vecāku. Pietiekama bārda būtu centimetra garumā,” domās dalās stiliste.

Bārda un nesakopti rugāji ir divas dažādas lietas

Arī salona „Style 26” friziere Liene Gruziņa „Druvai” norāda, ka ikdienā pie viņas arvien biežāk ienāk klienti, kuri vēlas ne tikai nogriezt matus, bet arī sakopt bārdu, kas liecina – bārdas nākušas modē.

„Daudzi pazīstami puiši bārdu izaudzēja novembrī, lai aktualizētu vīriešu slimību mēnesi un aicinātu vīriešus būt veseliem un rūpēties par savu veselību. Taču arī decembrī nekas nav mainījies, un varbūt šobrīd mūsu stiprais dzimums gatavojas Ziemassvētkiem un savu bērnu pārsteigšanai,” smaidot saka friziere un bilst, ka bārda pavisam noteikti ir jākopj tāpat kā mati.

„Lai bārda būtu mīksta, iespējams lietot dažādus bārdas kopšanas līdzekļus. Tie var būt speciāli paredzēti bārdai vai arī parastākais matu šampūns kopā ar balzamu. Lietojot šos līdzekļus pareizi, bārdu vai ūsas var padarīt ievērojami paklausīgākus, mīkstākus un gludākus. Bārdas mīkstināšanai var izmantot kokosa, dadžu vai rīcineļļu. To der atcerēties tiem vīriešiem, kuru dzīvesbiedres sūdzas par asajiem bārdas matiņiem. Jebkura šī eļļa padara matus daudz mīkstākus,” stāsta frizierīte.

Viņa norāda, ka bārda gan nebūt nav tā lieta, pie kuras var tikt jebkurš vīrietis. Diemžēl ne visiem bārda aug skaista un kupla.

„Ir vīrieši, kuri audzē kazbārdiņas, ūsas, jo ne visiem tā veidojas viendabīga un skaista. Ja vīrietis nolemj audzēt bārdu, īpaša uzmanība tai jāpievērš jau pašā sākumā. Bārda ar skrubīti jāpabužina, lai matiņi neieaug ādā. Tas var būt sāpīgi. Sākotnējā bārdas audzēšanas periodā ir izjūtama arī nieze un kairinājums. Taču ko gan nevar paciest skaistuma dēļ,” tā bilst L. Gruziņa.

Friziere stāsta, ka bārdu nevajag mazgāt pārāk bieži. Labāk ik pārdienu, jo bārdā izdalās ādas tauki, kas matiņus padara krietni mīkstākus. Savukārt desmit minūšu ilga bārdas ķemmēšana piešķirs bārdai un ūsām pareizo formu. To vīriešiem der atcerēties.

„Taču bārdas formas veidošanu labāk uzticēt profesionāļiem. Rīgā ir atvērti vairāki vīriešu saloni, kur tiek koptas tikai ūsas un bārdas. Cēsīs vēl tik tālu neesam tikuši, bet kas zina. Būs daudz bārdu, būs arī varbūt šādi saloni.

Tāds – savs stiliņš

Cēsnieks Dāvis Bušs ūsas audzē jau vairākus gadus. Puisis atzīst, ka tas nenoliedzami ir viņa stils un bez ūsām sevi iedomāties nevar.

Taujāts, kādēļ tieši ūsas, nevis bārda, Dāvis teic: „Katram jau ir lietas, kas viņu vairāk piesaista. Man tās ir ūsas, kuras audzēju piecus gadus. Turklāt toreiz, kad ūsas sāku audzēt, tā pat nebija modes lieta. Man vienkārši patika,” saka Dāvis, uzsverot, ka tās prasa arī regulāru kopšanu.

Dāvis gan nenoliedz, ka tagad daudziem puišiem bārda un ūsas patiešām ir modes lieta. Viens no garāko, skruļļaināko ūsu īpašniekiem ir televīzijas raidījuma „Super Bingo” vadītājs.

„Mode ir mode, bet ne visi vīrieši seko modei. Tā drīzāk ir iekšēja pārliecība par to, kas esi un kas pašam piestāv,” saka Dāvis.

Bārdas ir nopērkamas

Atgriežoties pie temata par Ziemassvētku vecīti un bārdu, jāteic, ka arī Cēsīs dažādos veikalos šāds atribūts – pieliekamā bārda – ir nopērkams. Stiliste Ieva Moroza norāda, ka tā ir vienkārši pieņemts – Ziemassvētku vecītim jābūt skaistai, garai, baltai bārdai.

„Svarīgi, lai šī bārda un ūsas neizskatās pārāk sintētiski. Tas gan varētu maksāt dārgāk, bet labāk tā, nekā bērniem sagādāt vilšanos. Protams, īstās bārdas var arī krāsot gluži kā matus, taču būtu visai komiski, ka daļa vīriešu pēc svētkiem Latvijā staigātu ar balinātām bārdām,” saka stiliste I. Moroza, aicinot tos vīriešus, kas šajā laikā pierakstās par īstā vecīša palīgiem, domāt par tīru, glītu un rūpīgu apģērbu, kopējo izskatu.

„Mūsu vizuālais tēls vienmēr ir būtisks. Kur nu vēl, ja domājam par kaut ko tik īpašu kā Ziemassvētku vecītis. Tur visam jābūt perfekti un pa īstam,” saka I. Moroza. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi