Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sapnis par policiju kopš vidusskolas

Māra Majore - Linē
18:31
09.07.2015
100
Img 5953 1

Maija beigās Cēsu policijas iecirknī darbu sāka jaunā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Valda Cīrule. “Druva” ar V.Cīruli sarunājās gan par dienestu policijā, gan aktualitātēm drošības un kārtības jomā.

Aktualitāšu daudz

V. Cīrule dienestu policijā sākusi Valkas iecirknī, vēlāk strādāts arī Valmierā – Operatīvās vadības nodaļā, nu dzīves ceļi atveduši uz Cēsīm. 14 gadu dienesta laikā gūta plaša pieredze dažādos amatos un sfērās. V. Cīrule stāsta: “Sāku strādāt patruļdienestā, esmu bijusi iecirkņa inspektore, kā izmeklētāja guvu pieredzi Kriminālpolicijā un biju vecākā inspektore arī Ceļu policijā. Ģimenes apstākļu dēļ pārcēlos uz Valmieru, kur biju dežurante Operatīvās vadības nodaļā. Uzskatu, ka gūtā pieredze dažādās policijas nodaļās palīdzēs arī šajā amatā. Turklāt svarīgi, ka dienestu esmu sākusi no apakšas, tādēļ izprotu patruļnieku, iecirkņu inspektoru, tautā saukto – ceļu policistu – darba specifiku.”

V. Cīrule piekrīt, ka vadīt Cēsu policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļu ir liels izaicinājums. Viņa atzīst, ka runāt par vīzijām un pārmaiņām nodaļas darbībā varēs tad, kad pamatīgāk būs iepazīta situācija policijas iecirknī, arī iekšējā darba organizācija un specifika. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka aktualitātes un policijas darba prioritātes ir līdzīgas visā valstī: “Kārtības policijas pamatā ir darbs ar sabiedrību, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, prevencija. Darāmā policijas darbiniekiem netrūkst, grūti izcelt kādas konkrētas aktualitātes. Piemēram, vasarā vairāk cilvēku bauda atpūtu pie dabas, dažādos pasākumos, koncertos, festivālos. Ar to nereti saistīta arī pārmērīga alkohola lietošana, mantu pazaudēšana un arī zādzības. Nenoliedzami, vasarā palielinās arī rūpes par ceļu satiksmes drošību, jo cilvēki nereti piemirst par drošības pasākumiem, brauc ātrāk, diemžēl ir autovadītāji, kuri iereibuši sēžas pie transportlīdzekļu stūres. Īpaši jau vasarā aktualizējas jautājumi par bērnu drošību, jo ir skolēnu brīvlaiks- viņi atpūšas, pavada daudz brīvā laika ārā, un diemžēl notiek arī negadījumi.

Nemainīgi aktuāla problēma ir nelikumīga akcīzes preču aprite, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Diemžēl notiek arī zādzības, un vasaras sezonā palielinās, piemēram, velosipēdu zādzību skaits. Kad mazdārziņos ienāksies raža, visticamāk, aktualizēsies arī zādzības no tiem. Notiek arī zādzības no mājām, lauku īpašumiem, dzīvokļiem. Zagļi īpaši izmanto, piemēram, svētku brīvdienas, kad cilvēki dodas prom no saviem īpašumiem uz vairākām dienām. Pa retam, tomēr gadās arī sērijveida zādzības, piemēram, tādas tika atklātas Piebalgā. Šīs ir vien dažas aktualitātes, kas nemainās gadu no gada. To policijas darbinieki ņem vērā un pievērš pastiprinātu uzmanību.”

V. Cīrule piekrīt, ka Cēsīs ļoti nepieciešama atskurbtuve, par kuras izveidi tiek runāts jau ilgstoši, un pēdējo pāris gadu laikā radušās cerības, ka atskurbtuve tuvākā nākotnē arī varētu būt: “Atskurbtuve ir vajadzīga. Vasarā šī problēma nav tik sāpīga, jo ir silts un nav nosalšanas riska, ja pārlieku iereibušais piemieg skvērā uz soliņa. Tomēr laika apstākļi nemazina risku tam, ka iereibušie izraisa nepatikšanas, izdara likumpārkāpumus vai arī paši kļūst par upuriem. Tādēļ, lai pārlieku iereibušie neapdraudētu sevi un līdzcilvēkus, policijas darbinieki viņus nogādā dzīvesvietā vai medicīnas iestādē. Taču īstā vieta, kur viņus vajadzētu nogādāt, būtu atskurbtuve.”

Sekojot līdzi policijas sniegtajai informācijai par reģistrētajiem notikumiem, nevar nepamanīt, ka laiku pa laikam vēsturiskā Cēsu rajona novados, tai skaitā arī Cēsīs, tiek reģistrēti piekaušanas gadījumi. V. Cīrule uzsver – lai gan ir atsevišķi gadījumi, kad notikušas laupīšanas, tomēr, kopumā ņemot, situācija ir droša, arī vēlos vakaros nav jābaidās staigāt pa Cēsu naksnīgajām ielām. Lielākoties kautiņi, dažādu miesas bojājumu gūšana ir saistīta ar sadzīviskiem ķīviņiem, ģimenes skandāliem. Turklāt itin bieži strīdi un kautiņi izceļas alkohola ietekmē.
Nereti izskan iedzīvotāju viedoklis, ka policijas darbiniekus būtu nepieciešams redzēt vairāk patrulējam, ejot kājām. V. Cīrule piekrīt, ka klātbūtnes sajūta ir svarīga. Ja policijas darbinieki biežāk dotos patruļās kājām, sabiedrībā palielinātos drošības sajūta, turklāt arī policijas darbinieki pamanītu to, ko no mašīnas nevar ieraudzīt. Tādēļ V. Cīrule pieļauj, ka ar laiku šādas patrulēšanas varētu notikt vairāk.

Sarunas gaitā V. Cīrule vairākkārt uzsver, cik būtiska ir laba un veiksmīga policijas un sabiedrības komunikācija: “Sabiedrībai ir nepieciešama policija, un policijai ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Līdzcilvēku atbalsts, sniegtā informācija nereti ir pamatu pamats, lai operatīvi atklātu kādu notikumu vai palīdzētu nelaimē nonākušajiem. Piemēram, nesen, pateicoties līdzcilvēku atsaucībai, ļoti ātri izdevās atklāt vairākas velosipēdu zādzības.”

Policijas darbinieks un arī mamma

V. Cīrule neslēpj, ka, līdzīgi kā daudziem policijas darbiniekiem, viņai dienests ir aicinājums: “Jau vidusskolas laikā zināju, ka vēlos strādāt policijā. Pēc vidusskolas devos mācīties uz policijas skolu, un tā sākās mans ceļš policijā. Nesen kādā pasākumā man vaicāja, kāds būtu mans ceļš, ja vēlreiz būtu dota iespēja izvēlēties, ko darīt pēc vidusskolas absolvēšanas. Atbildēju, ka izvēlētos tieši to pašu.”

V. Cīrule nav tikai policijas darbinieks. Viņa ir arī divu dēlu un deviņus mēnešus vecas meitiņas mamma. Lai gan darbs nav pārāk draudzīgs ģimenei, jo dažkārt jāstrādā naktīs, ir arī bīstamības risks, turklāt jāsaskaras ar daudz negācijām, V. Cīrule nenožēlo izvēli – dzīvi saistīt ar policiju: “Cenšos nodalīt darbu no mājas dzīves. Darbā esmu policijas darbinieks, mājās – sieva un mamma, saimniece savā lauku sētā. Protams, arī mājās saņemu tālruņa zvanus par darba jautājumiem, tāpat arī domas par darbu iezogas prātā, bet, esot ar ģimeni, cenšos tām neļaut vaļu. Mēģinu rast balansu starp darbu un mājām. Jā, ikdienā nākas pieredzēt daudz negāciju, tomēr tās nedrīkst pārāk dziļi ielaist sirdī. Policijas darbiniekam jebkurā situācijā jāspēj saglabāt profesionalitāti, jāraugās uz notikumiem, ņemot vērā normatīvos aktus, bet reizē nedrīkst pazaudēt cilvēcīgumu. Ir situācijas, kad policija var palīdzēt, bet ir situācijas, kurās to nevar. Tad mums, policijas darbiniekiem, jāmāk uzklausīt un cilvēkam izskaidrot, kādēļ nav iespējams palīdzēt, un iespēju robežās ieteikt, kur meklēt palīdzību.”

Nereti grūtāk esot tad, kad nākas saskarties ar lietām, kurās kā iesaistītie vai pat cietušie ir bērni. V. Cīrule neslēpj, ka tad ir īpaši smagi.

Runājot par bīstamām situācijām, V. Cīrule skaidro, ka, saskaroties ar riskantām situācijām, vispirms ieslēdzas profesionālā reakcija, bet, kad notikums jau pagājis, nāk apjausma, ka “tas taču varēja beigties ne tik labi, kā beidzās, bet man taču mājās ir bērni, vīrs” .

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi