Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Doroteja – Dieva dāvana ar plašu sirdi

Kitija Ločmele
23:00
03.08.2015
32
Doro

Ar Lauru Grūbi un viņas bīglu Doroteju tiekamies Cēsu Suņu skolas laukumā, kurā, pēc Lauras sacītā, suns var ne vien izskrieties, bet arī lietderīgi pavadīt laiku.

„Šeit mēs nākam, lai suns ne vien iemācītos uzvesties adekvāti, bet arī atrastos suņu sabiedrībā. Te esam daudz iemācījušās, bet tomēr tas lielākais darbs ir mājās. Pastāvīgi ir jāatkārto iemācītais, ja tas netiek darīts, uzreiz var manīt. Redzams, ka nenotiek progress. Bīgliem suņu skola ir obligāts nosacījums. Neaudzināts bīgls spēj kļūt agresīvs, kas mācītiem šiem šķirnes suņiem nav raksturīgs,” teic Laura.

Viņa atzīst, ka četrkājainā drauga ienākšana ģimenē mainījusi ikdienu. „Doroteja ir mans pirmais suns. Ilgus gadus bija kaķis, bet pirms trim gadiem sapratu, ka gribas kaut ko aktīvāku. Tad nu sākās apceres, kādu šķirnes suni vēlos. Galvenie kritēriji, pēc kuriem vadījos, bija, lai suns ir draudzīgs, ar zemu agresijas līmeni, neliela auguma un viegli kopjams. Pēc šo kritēriju apzināšanās daudz variantu nepalika. Tomēr jāatzīst, ka lēmums par bīgla iegādi bija grūts, jo būt par saimnieku šīs šķirnes suņiem nav viegli. Pirms iegādājos bīglu, biju dzirdējusi, ka viņi ir slaveni ar to, ka mūk prom no saimnieka, mājām, nav paklausīgi un ar zemu inteliģences līmeni. Tomēr, dzīvojot kopā ar Doroteju, esmu sapratusi, ka tā nav patiesība. Visiem suņiem ir vienādas spējas, un nav tāda suņa, kuru nevarētu apmācīt. Protams, tas ir grūts darbs, ir nepieciešama liela pacietība. Taču ar draudzību, rotaļām un kārumiem visu ir iespējams panākt,” norāda Dorotejas saimniece.

Laura stāsta, ka bīgls ir ļoti aktīvs suns, tāpēc jāspēj nodrošināt, ka tas iek nodarbināts. „Ir gan jāskrien, gan jārotaļājas, jo, ja suni pienācīgi nenodarbina, tad mājā viss tiks sagrauzts. Bīgls ir medību suns, kura dabā ir skriet, meklēt un ošņāt. Ja tas netiek izskrieties, tad suns var būt nelaimīgs. Tomēr nav arī tā, ka Doroteja būtu hiperaktīva līdz destruktīvam līmenim. Viss ir normas robežās. Ja mājās visi ir mierīgi, tad arī suns ir nosvērts.

Bīglu var iegādāties tad, ja cilvēks ir aktīvs un ar lielu pacietību, vēlmi suni mācīt. No savas pieredzes varu teikt, ka ļoti daudz kas ir jādod, bet atpakaļ saimnieks saņem vēl vairāk. Kad bīglu apmāca, tad tie augļi patiešām ir saldi. Daudzi iegādājas bīglus, jo tie piesaista ar izskatu, tomēr nerēķinās, ka rūpes par suni var prasīt daudz darba un laika. Tāpēc žēl, ka dzīvnieku patversmēs ir sastopami daudzi bīgli,” teic Laura.

Par to, ka fiziski nodarbināts bīgls ir laimīgs, pārliecinājos intervijas laikā, jo suņu meitene Doroteja ne mirkli neapstājās. Te atskrēja pie saimnieces, lai tiktu pēc kāruma un samīļošanas, te apostīja svešinieku, te steidzās tālāk, lai izskrietu šķēršļus. Pie sētas apstājās, lai saostītos ar citu suni, un devās tālāk, tik garās ausis, vējā plīvojot, pazuda aiz kārtējā šķēršļa.

Laura atzīst, ka bīgls – tā ir draudzība. Šiem suņiem sirdī vienmēr pietiks vietas visiem. Nekad neatteiks, ja kāds gribēs parotaļāties vai samīļot. „Ir pagājis gads, kopš esam kopā ar Doroteju. Jāsaka, ka viņa ir ne vien ģimenes mīlulis, draugs, kompanjons, bet arī mūsu mazā Dieva dāvana, kas atspoguļojas arī viņas vārdā. Grieķu valodā vārds “Doroteja” nozīmē “Dieva dāvana”,” vārda nozīmi atklāj Laura. Tikpat skaists ir bīglu meitenītes uzvārds Dreamtouch, kas no angļu valodas tulkojams kā “sapņa pieskāriens”. Intervijas beigās Laura Grūbe norāda, ka ar bīglu ir ļoti viegli iemīlēt visu apkārtējo. Tas ir mazs ģimenes draugs ar lielu dvēseli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi