Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Uzkāpt līdz mākoņiem

Anda Dzenža
12:13
21.10.2015
40
Benlomondaa 1 1

Nav māksla iesēsties mašīnā un doties ekskursijā uz kādu tuvāku vai tālāku vietu. Jaunpiebaldzēns Mārtiņš Grīvāns kopā ar draugiem septembrī ceļošanai piešķīra “smeķi” – saviem spēkiem uzkāpa vienā no augstākajām Skotijas virsotnēm.

Mārtiņš Grīvāns brīvajā laikā labprāt apceļo zemi, ko patlaban sauc par mājām. Skotija priecē ar gleznaino dabu un skaistajiem kalniem. Pretoties tiem nākas grūti, tāpēc jau iekarots ne viens vien kalns, tostarp Lielbritānijas augstākā virsotne Neviss (Ben Nevis, 1344 m.v.j.l.). Tiesa, līdz šim kalnos nokļūts ar pacēlāju.

Palūkoties uz leju no mākoņiem aizvadītajā mēnesī Mārtiņš devās uz Benlomonda (Ben Lomond), dēvēta arī par Maģisko kalnu, virsotni. Uzkāpt 974 metrus virs jūras līmeņa sākotnēji neesot šķitis nekas grūts, tādēļ Mārtiņš ar ceļabiedriem apņēmušies virsotni sasniegt un lejā nokāpt nieka četrās stundās. Taču nokļūt līdz iecerētajai virsotnei nav nācies viegli. Pēc septiņām stundām nokāpuši lejā, pārgājienā kopumā veicot 20 kilometrus, ceļotāji guvuši pārliecību, ka Benlomonds ir varenāks, nekā izskatās no malas. Tomēr vietējos ceļvežos šis kalnu maršruts godināts par vienu no populārākajiem Skotijā – piebaldzēns zina teikt, ka ik dienu pārbaudīt spēkus un baudīt pasakaini skaistās dabas ainavas tajā dodas aptuveni 200 tūristu.

Benlomonda kalns atrodas Skotijas kalnu grēdā, līdzās Lohlomonda (Loch Lomond) ezeram. Iespaidi ceļā uz kalna virsotni bijuši dažādi – apbrīna par brīnišķīgajiem dabas skatiem mijusies ar neticību saviem spēkiem tikt līdz galam. Mārtiņš neslēpj, ka kāpšana bijusi grūta un drīz vien pārņēmušas šaubas, vai distanci pieveiks. Turklāt bijis jāņem vērā, ka kompānijas vidū bijuši arī bērni. Mārtiņš atzinīgi teic, ka jaunākie kāpēji bijuši braši ceļotāji. Par neparasto pārgājienu bijuši sajūsmā, nevienu brīdi nav kurnējuši un, augšup ejot, sešgadīgā Evelīna pat turējusies visiem priekšgalā.

“Taka, pa kuru gājām, bija veidota no akmeņu krāvumiem, turklāt tā bija gana stāva. Kāpšanu apgrūtināja peļķes un dubļi. Ik ar soli, dodoties augšup, jūtami mainījās klimats – kāpienu sākām aptuveni + 15 grādos, bet kalna virsotnē bija ap nulli, sala rokas un deguni. Taka sākumā veda caur mežu, bija silti. Kad izgājām ārpus tā, kļuva vēsāks, pūta spirdzinošs vējš. Šķita, kāpt ir vieglāk, taču virzoties augšup, taka kļuva stāvāka, bez vairākām nelielām atelpām to nebija iespējams pievarēt,” stāsta Mārtiņš un atklāj, ka, vēl krietni pirms sasnieguši virsotni, redzējuši, ka to klāj biezs mākonis. Tuvojoties tam, laikapstākļi bijuši arvien neomulīgāki – kļuvis aukstāks un vējaināks.

Stimulu doties uz priekšu devuši pretim nākošie tūristi. Viņi informējuši, cik ilgs gājiens vēl priekšā, un iedrošinājuši sasniegt virsotni. Sastapta arī kāda sieviete no Latvijas, kura, sveicinot tautiešus, labprāt pastāstījusi par atlikušo distanci. Skats, kas ik pa brīdim pavēries caur mākoņiem, licis aizrauties elpai un uz brīdi aizmirst par grūto kāpienu. Mārtiņa draudzene Laura Klibiķe atzina, ka skatienam pavērušās ainavas, kas savulaik redzētas Rozamundes Pilčeres – romantiskā kino karalienes – filmās. Tas bijis pūliņu vērts.

Mārtiņš Grīvāns novērojis, ka dažus soļus pirms virsotnes Benlomonda iekarotāji cits citu uzteikuši, atzinīgi nosakot: “Labs darbiņš!” No svešiem dzirdēts, uz īsu brīdi tas pat licis sajusties kā varoņiem. Jo īpaši šādas sajūtas ceļotājus pārņēmušas, kad Mārtiņš ar ceļabiedriem uzkāpuši augstākajā punktā, pavērušies apkārt un sapratuši – 360 grādu panorāmā nekā augstāka par viņiem nav. Prieks un gandarījums par paveikto bijis lasāms visu ceļabiedru acu skatienos, tomēr nepametusi apziņa, ka no kalna vēl arī jānokāpj lejā.

“Laikapstākļi augšā nebija diez ko patīkami, tādēļ, ieturējuši pusdienas un atjaunojuši enerģiju, sasildījušies ar kādu stiprāku dzērienu, posāmies lejup. Te jāsaka – tas nebija vieglāk par augšupceļu. Reizēm man šķita, ka kāpt lejup ir grūtāk, jo nogurums, ko guvām, uzkāpjot kalnā, lika par sevi manīt. Pamatīgi noguruši, bet gandarīti un laimīgi kalna pakāji sasniedzām līdz ar saulrietu,” atklāj Mārtiņš, atminoties, ka dienas izskaņā lepni viens otram situši uz pleca – Benlomonda kalns bijis vērtīgs un neaizmirstams ceļojums mākoņos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi