Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Uzkāpt līdz mākoņiem

Anda Dzenža
12:13
21.10.2015
125
Benlomondaa 1 1

Nav māksla iesēsties mašīnā un doties ekskursijā uz kādu tuvāku vai tālāku vietu. Jaunpiebaldzēns Mārtiņš Grīvāns kopā ar draugiem septembrī ceļošanai piešķīra “smeķi” – saviem spēkiem uzkāpa vienā no augstākajām Skotijas virsotnēm.

Mārtiņš Grīvāns brīvajā laikā labprāt apceļo zemi, ko patlaban sauc par mājām. Skotija priecē ar gleznaino dabu un skaistajiem kalniem. Pretoties tiem nākas grūti, tāpēc jau iekarots ne viens vien kalns, tostarp Lielbritānijas augstākā virsotne Neviss (Ben Nevis, 1344 m.v.j.l.). Tiesa, līdz šim kalnos nokļūts ar pacēlāju.

Palūkoties uz leju no mākoņiem aizvadītajā mēnesī Mārtiņš devās uz Benlomonda (Ben Lomond), dēvēta arī par Maģisko kalnu, virsotni. Uzkāpt 974 metrus virs jūras līmeņa sākotnēji neesot šķitis nekas grūts, tādēļ Mārtiņš ar ceļabiedriem apņēmušies virsotni sasniegt un lejā nokāpt nieka četrās stundās. Taču nokļūt līdz iecerētajai virsotnei nav nācies viegli. Pēc septiņām stundām nokāpuši lejā, pārgājienā kopumā veicot 20 kilometrus, ceļotāji guvuši pārliecību, ka Benlomonds ir varenāks, nekā izskatās no malas. Tomēr vietējos ceļvežos šis kalnu maršruts godināts par vienu no populārākajiem Skotijā – piebaldzēns zina teikt, ka ik dienu pārbaudīt spēkus un baudīt pasakaini skaistās dabas ainavas tajā dodas aptuveni 200 tūristu.

Benlomonda kalns atrodas Skotijas kalnu grēdā, līdzās Lohlomonda (Loch Lomond) ezeram. Iespaidi ceļā uz kalna virsotni bijuši dažādi – apbrīna par brīnišķīgajiem dabas skatiem mijusies ar neticību saviem spēkiem tikt līdz galam. Mārtiņš neslēpj, ka kāpšana bijusi grūta un drīz vien pārņēmušas šaubas, vai distanci pieveiks. Turklāt bijis jāņem vērā, ka kompānijas vidū bijuši arī bērni. Mārtiņš atzinīgi teic, ka jaunākie kāpēji bijuši braši ceļotāji. Par neparasto pārgājienu bijuši sajūsmā, nevienu brīdi nav kurnējuši un, augšup ejot, sešgadīgā Evelīna pat turējusies visiem priekšgalā.

“Taka, pa kuru gājām, bija veidota no akmeņu krāvumiem, turklāt tā bija gana stāva. Kāpšanu apgrūtināja peļķes un dubļi. Ik ar soli, dodoties augšup, jūtami mainījās klimats – kāpienu sākām aptuveni + 15 grādos, bet kalna virsotnē bija ap nulli, sala rokas un deguni. Taka sākumā veda caur mežu, bija silti. Kad izgājām ārpus tā, kļuva vēsāks, pūta spirdzinošs vējš. Šķita, kāpt ir vieglāk, taču virzoties augšup, taka kļuva stāvāka, bez vairākām nelielām atelpām to nebija iespējams pievarēt,” stāsta Mārtiņš un atklāj, ka, vēl krietni pirms sasnieguši virsotni, redzējuši, ka to klāj biezs mākonis. Tuvojoties tam, laikapstākļi bijuši arvien neomulīgāki – kļuvis aukstāks un vējaināks.

Stimulu doties uz priekšu devuši pretim nākošie tūristi. Viņi informējuši, cik ilgs gājiens vēl priekšā, un iedrošinājuši sasniegt virsotni. Sastapta arī kāda sieviete no Latvijas, kura, sveicinot tautiešus, labprāt pastāstījusi par atlikušo distanci. Skats, kas ik pa brīdim pavēries caur mākoņiem, licis aizrauties elpai un uz brīdi aizmirst par grūto kāpienu. Mārtiņa draudzene Laura Klibiķe atzina, ka skatienam pavērušās ainavas, kas savulaik redzētas Rozamundes Pilčeres – romantiskā kino karalienes – filmās. Tas bijis pūliņu vērts.

Mārtiņš Grīvāns novērojis, ka dažus soļus pirms virsotnes Benlomonda iekarotāji cits citu uzteikuši, atzinīgi nosakot: “Labs darbiņš!” No svešiem dzirdēts, uz īsu brīdi tas pat licis sajusties kā varoņiem. Jo īpaši šādas sajūtas ceļotājus pārņēmušas, kad Mārtiņš ar ceļabiedriem uzkāpuši augstākajā punktā, pavērušies apkārt un sapratuši – 360 grādu panorāmā nekā augstāka par viņiem nav. Prieks un gandarījums par paveikto bijis lasāms visu ceļabiedru acu skatienos, tomēr nepametusi apziņa, ka no kalna vēl arī jānokāpj lejā.

“Laikapstākļi augšā nebija diez ko patīkami, tādēļ, ieturējuši pusdienas un atjaunojuši enerģiju, sasildījušies ar kādu stiprāku dzērienu, posāmies lejup. Te jāsaka – tas nebija vieglāk par augšupceļu. Reizēm man šķita, ka kāpt lejup ir grūtāk, jo nogurums, ko guvām, uzkāpjot kalnā, lika par sevi manīt. Pamatīgi noguruši, bet gandarīti un laimīgi kalna pakāji sasniedzām līdz ar saulrietu,” atklāj Mārtiņš, atminoties, ka dienas izskaņā lepni viens otram situši uz pleca – Benlomonda kalns bijis vērtīgs un neaizmirstams ceļojums mākoņos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
141

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
636
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
248

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi