Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Patīk vecās mašīnas

Liene Lote Grizāne
17:04
28.10.2015
423
Img 4166 1

Guntars Zicāns pavisam noteikti ar automašīnām ir uz “tu”. Viņš ir Latvijas un Igaunijas čempions autorallijā, kā arī daudzu starptautisku autoralliju uzvarētājs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.

“Druva”, viesojoties viņa mājās, devās aplūkot, kādas automašīnas sportistam stāv garāžā, un mūs sagaidīja vairāki pārsteigumi. Pirmkārt jau, bijušā sportista automašīnas, turklāt vairākas no tām gana vēsturiskas. Otrkārt, pārsteidza attieksme pret auto kā tādu. Diezin cik vīriem garāžās ir gaiša grīda, kas telpā rada īpašu auru.
“Piekrītu, šī telpa ir īpaša, un, tiesa, arī grīdas segums te ir dārgāks nekā labas kvalitātes flīzes vai parkets. Bet, kad būvēju māju, zināju, ka man būs viena šāda garāžas telpa, kurā stāvēs nevis ikdienas automašīnas, bet īpašās. Tā te ikdienā tiek turētas divas īpašas automašīnas – vecā “Volga”, bobiks – un mocis, rāda G. Zicāns un bilst, ka viņam patīk vecās automašīnas. Tās tiek iegādātas, restaurētas un pēc tam pašam priecē sirdi.

“Šī gaiši zilā ir PSRS autobūves viens no labākajiem auto – 1969. gada “GAZ 21” jeb tautā saukta par “Veco Volgu”. Ar šo auto pats kādreiz izbraucu, arī draugiem mēdzu aizlienēt uz kādu īpašu pasākumu. Man patīk, ka man pieder tāda automašīna, jo cik tad daudziem Latvijā vispār tādas ir?” saka auto īpašnieks. Viņš rāda arī otru auto – 1967. gada GAZ 69 jeb veco bobiku, no kura oriģinālā izskata gan palicis pavisam maz. Šī mašīna ir pilnībā pārbūvēta. Arī sēdvietas izvietotas citādāk.

“Tiešām var sacīt, ka tajā teju nekas nav palicis no oriģināla, tikai nosaukums. Ar šo mašīnu varbūt pāris reizes gadā izbraucu, bet ikdienā tā stāv garāžā un priecē acis. Taču ar to patiešām ir prieks braukt. Uzreiz visi uz ceļa atskatās, signalizē. Forši,” saka G. Zicāns un atklāj, ka viņam ir arī vēl otrs bobis – 1965. gada “GAZ 69”, tas gan nav restaurēts un izskatās ļoti sens.

“Ar šo auto gan pārvietojos diezgan bieži, piemēram, dodoties uz medībām,” stāsta auto īpašnieks un atklāj, ka labprāt vēlētos vēl kādu vecu auto, bet saprot, ka šādu automašīnu restaurēšana, uzturēšana un kopšana prasa daudz līdzekļu.

NO ORIĢINĀLĀ MAZ KAS PALICIS. 1967. gada GAZ 69 ir pilnībā pārbūvēta un kļuvusi par stila automašīnu, ko uz ceļa noteikti pamana.

* NO ORIĢINĀLĀ MAZ KAS PALICIS. 1967. gada GAZ 69 ir pilnībā pārbūvēta un kļuvusi par stila automašīnu, ko uz ceļa noteikti pamana.

Ar Guntaru Zicānu runājam par atšķirīgo starp mūsdienu modernajām automašīnām un tām, ko saucam jau par senām. Viņš teic, ka, nenoliedzami, ir grūti salīdzināt jaunos auto ar vecajiem. “Mūsdienās ir pavisam cits komforts un ērtības. Taču vecajām automašīnām ir īpaša aura,” saka Guntars. Ikdienā bijušais sportists brauc vai nu ar Subaru Impreza WRX STI 2,0l Turbo, vai Dodge RAM 1500 5,7 l HEMI. “Abas man ir supermīļas mašīnas. Dodge mani uzrunāja ar masīvo, lielo izskatu. Arī ar īpašo skaņu, kad motors iedarbināts. Man vīri smej, ka pa gabalu jau dzird, kad es braucu. Savukārt 2004. gada Subaru, lai arī jau morāli novecojusi un daudz nobraukta, bet tā ir mana mīļākā un pat sapņu mašīna vēl joprojām. Es pagaidām labāku un atbilstošāku auto sev vispār neredzu. Tas tādēļ, ka tā oriģināli būvēta kā sporta mašīna. Tai ir rallija dvēsele. Savam Subaru esmu bijis vienīgais īpašnieks un nobraucis ap 370 tūkstošus kilometru. Pats arī visu laiku sekoju auto tehniskajam stāvoklim. Viss laikus tiek mainīts un uzturēts kārtībā. Tā ir klasiskās rallija mašīnas modelis, ar to arī Peters Solbergs 2003. gadā vinnēja Pasaules čempionātu. Lielisks autiņš,” domās dalās Guntars. Vaicāts, vai atceras, kad sācis aizrauties ar auto, viņš pastāsta: “Nav tā, ka mani no bērnības būtu aizrāvušas automašīnas. Vecākiem auto pat nebija. Daudz pārvietojos ar vilcienu, autobusu. Atnācu no armijas un tikai 24 gados nopirku pirmo auto. Bet arī tad nebiju no tiem džekiem, kas paši skrūvē un darbojas ar eļļainām rokām. Arī tagad automašīnu remontu uzticu profesionāļiem, pats neko neskrūvēju. Laikam īstā pavilkšanās bija 1996. gadā, kad mani viens draugs paņēma līdzi uz ralliju. Sākumā gadus piecus cītīgi braukāju uz visām sacensībām, skatījos. Tad 2002. gadā pats sāku braukt rallijā. Tagad saprotu, ka manā dzīvē lielu lomu spēlē automašīnas,” saka bijušais sportists Guntars Zicāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
140

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi