Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mans draugs Riko

Mairita Kaņepe
17:07
28.10.2015
7
Img 3069 1

Ja būtu vairāk uzņēmības, tad par draudzību ar Riko varētu uzrakstīt stāstu grāmatu. To varētu pievienot sērijai par tēmu “Mana ģimene un citi zvēri”, – stāstiem par dzīvniekiem, kas kļuvuši par ģimenes locekļiem.

Savējie un svešie

Ar radu ģimenes lielo, nopietno, visai dusmīgo, bet, kā izrādījās vēlāk, ļoti sirsnīgo vācu aitu suni Riko sadraudzējāmies ne jau uzreiz. Riko ir īstens mājas sargs. Suns ļoti nopietni uztver savus pienākumus – sargāt māju un dārzu, sargāt savējos – ne tikai cilvēkus, arī trusīšus būros. Suns izdzenā svešos – kaimiņu runčus, ziņkārīgas žagatas un pat zvirbulēnus aiztriec. Labs laiks pagāja, līdz Riko apjauta, ka cilvēki dalās savējos, svešajos un garāmgājējos – tādos, kuriem nav nekādas daļas gar šo Cēsu māju un tās sētu. Viņi vienkārši iet garām un neatskatās. Tādus nav vērts pat apriet.

Svešo vidū, kuriem gan ir daļa gar šo māju, ir pastnieks, kā arī dažādu reklāmas lapiņu iznēsātāji. Riko paaugoties, saimnieki jau tā pasta kastīti piestiprināja krietnu metru pirms pagalma sētas, bet bija spiesti pastkastīti pārvietot vēl metru tālāk. Vienkārši Riko, būdams jauns, tik ļoti necieta, ka pastkastītei pieskaras svešas rokas, ka, ieraugot pastnieku un saprotot, kas tam padomā, allaž sarīkoja traci. Riešana un zobu rādīšana bija tik draudīga, ka pastniecei, kad par to strādāja sieviete, ik reizi vai sirds apstājās, pirms “Druvu” ieslidināt pastkastītē.

Ar suni jārunā

Riko jau bija krietni paaudzies, kad mājas saimnieki aptvēra, ka es kā radiniece varētu viņiem dažu reizi noderēt, lai suni pabarotu. Ne vienmēr varēja iegrozīties tā, ka kāds no mājiniekiem ir klāt. Dzīvē mēdz gadīties, ka visai saimei jādodas ceļā uz dienu vai divām. Tādi, piemēram, ir Alūksnes kapusvētki, kurus tajā pusē svin trīs dienas. Turp jādodas arī uz radu jubilejām, kādreiz arī kāzām, kuras malēnieši svin vismaz divas dienas.

Satuvināšanos ar Riko sākām ar pārrunām. Saimnieki sunim skaidroja, ka esmu tā, kurai var uzticēties. Kad saimnieki bija klāt, suns tā arī uzvedās – ļāva sevi glaudīt, parotaļājās ar bumbu. Taču pietika man iziet ārpus sētas vārtiņiem, lai suns mainītu nostāju. Draudzība bija vējā. Tiku aprieta no visas sirds, un arī zobi parādīti.

Tad ar saimniekiem vienojāmies, ka draudzības vārdā jāatrod citi sarunāšanās veidi ar suni. Ja suns jau atpazīst manas mašīnas rūkoņu un saprot, ka tuvojas pazīstams cilvēks, tad ar suni arī vairāk jārunā un jāsāk to darīt krietni pirms vārtiņiem. Suns pazīs balsi un nācēju pieskaitīs savējiem. Drīz vien šī metode sevi attaisnoja.

Tikai piens garšo

Tad pienāca pirmā reize, kad saimnieki devās prom uz divām dienām. Nu bija jāiet suni barot, bet sirds tāda nemierīga. Suns jau tā nervozs par saimnieku prombūtni. Norunājām, ka todien nākšu, nesot līdzi vislabākās šķirnes desiņu. Tad došos pie durvīm, lai atslēgtu namu, un no ledusskapja izņemšu visgaršīgāko gaļas gabaliņu, kas atstāts. Pacienāšu Riko arī ar pienu. Tā visas ir delikateses no suņuka bērnu dienām.

Tā nu mēs abi tur stāvējām pie bļodām. Nervozi un mazliet drūmi. Suns, jau saimniekiem skraidot uz mašīnu ar lielajām somām, tās krāmējot bagāžniekā un, galu galā, visiem mašīnā sasēžoties, bija sapratis, ka tas būs uz ilgu laiku. Jau kopš tā brīža tas jutās pamests. Tikai truši skrapšķinājās būros. Riko jutās slikti. Nekāda runāšana Riko nespēja novirzīt no drūmajām domām. Trauku saturs liecināja, ka Riko sācis badošanos. Vienīgi bez dzeršanas grūti. Atmetusi visu, kas sakāms, vienkārši nostājos pie svaigi ielietā piena bļodiņas un stāvēju. Arī Riko, pastāvējis līdzās, beidzot nespēja pretoties piena smaržai un lēni, lēni sāka to lakt.

Pēc “Druvas” sludinājuma

Šajās oktobra dienās aprit tieši astoņi gadi, kopš Riko, būdams divu mēnešu vecs, kļuva par cēsnieku. Suņuks dzimis Raunas pusē, par viņa eksistenci cēsnieki uzzināja no sludinājuma “Druvā”, tad devušies kucēnu raudzīt. Iebraucot pagalmā, pretī draudīgi lūkojusies kuce, bet tai apkārt dauzījušies kucēni. Jau tad nolemts, ka viens no trim brālīšiem tiks pieņemts. Kurš – tas vēl bijis jāizlemj. Taču nākamo reizi atbraucot, viens no kucēniem spriņģojis it lustīgi un pirmais pienācis pie atbraucējiem. Tas arī kļuva par Riko.

Cēsīs, izlaists pagalmā, mazais uzreiz esot sapratis, ka viņš te būs sētas saimnieks. Vispirms sācis ar sētas stiprības pārbaudīšanu. Jau no sākuma bijusi vienošanās, ka šis nu nebūs ķēdes suns. Riko jau pirmajos brīžos saimniekiem uzrādījis, kurā vietā zem sētas ir caurums, un pa to izlīdis. Pasaukts suņuks ielīdis atpakaļ, bet saimnieki caurumam priekšā pievēluši akmeni. Tā nu akmens stāv kā simbols, ka šī sēta ir pārbaudīta.

Kad kāds no saimniekiem Riko ved garākā pastaigā, piemēram, maršrutā uz gaļas kombinātu pēc svaigas produkcijas, tad, atnācis mājās un noņemts no saites, Riko vispirms visā nopietnībā pa perimetru dodas dārza apgaitā. Nekas, kas varētu būt izmainījies, nepaliek nepamanīts. Neviens runcis šaipus sētas nevar justies drošs.

Ābolu laiks

Skaistā oktobra dienā ir pienācis ābolu lasīšanas laiks. Ar saimniekiem līkņājam ap ābelēm, un sārtvaidži, saudzīgi noplūkti, nonāk kastītēs. Kas tādā brīdī pamanīs Riko, piemēram, nokodīs pusi no ābolīša un atdos suņukam. Aizrāvusies ar ābolu plūkšanu, jūtu – kāds mīksti piebaksta pie kājas. Tas ir Riko, zobos turot savu apaļo spēļmantiņu. Mājiens ir nepārprotams. Pietiek lasīt ābolus, tagad jāpievēršas četrkājainajam draugam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi