Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Zumba – kustība dejā

Liene Lote Grizāne
13:44
30.12.2015
61
Zumba 1

Priekuļu baseina “Rifs” kādā no zālēm divas reizes nedēļā instruktore Līva Gābere pasniedz zumbas nodarbības. Ejot uz zumbu, man nebija ne mazākās nojausmas, ko tur cilvēki dara. Biju vien dzirdējusi, ka šī nodarbība saistīta ar deju.

Vēl pirms nodarbības nelielā sarunā ar instruktori noskaidroju, ka zumba ir paredzēta jebkuram cilvēkam. “Zumba ir aizraujošs fitnesa un dejas apvienojums Latīņamerikas mūzikas ritmos. Deju horeogrāfijā iekļauti hip-hop, soča, tango, samba, salsa, merengue, mambo, cīņas mākslas, daži bollywood un vēderdeju soļi. Mūziku pavadījums tiek piemeklēts deju stiliem, tāpēc arī zumba atbilst dažādām vecuma grupām,” norāda instruktore Līva. Viņa bilst, ka tipiska zumbas nodarbība ilgst stundu, kuras laikā visi aizraujas ar deju.

“Katrs zumbas instruktors pasniedz šo nodarbību nedaudz citādāk. Mana nodarbība laikam patiešām vairāk ir kārtīga izdejošanās. Savulaik esmu gājusi uz aerobiku, esmu dejojusi un sapratusi, ka dejošana man ir ļoti tuva. Tas laikam arī ir pirmais un galvenais iemesls, kādēļ nolēmu kļūt par zumbas instruktori,” stāsta Līva. Instruktore norāda, ka nereti cilvēki teic – zumbas nodarbības atgādinot teju vai fitnesa ballītes, kur visi vienkārši ar smaidu sejā ļaujas dejas priekam.

“Tā varētu sacīt, tikai vēl jāatceras, ka šīs ballītes laikā tiek nostiprināti sēžas, kāju, roku, vēdera un muguras muskuļi,” bilst instruktore un norāda, ka, lai dotos uz pirmo nodarbību, iepriekšēja pieredze dejās nav vajadzīga. Zumbas horeogrāfija tiek veidota tā, lai jebkurš viegli varētu sekot līdzi soļiem. Nodarbības laikā instruktore dod arī norādes. Tiesa gan, jāteic, ka nemaz tik skaisti nav, ir skaidrs, ka pirmajā reizē var nākties sajusties kā nedaudz lempim dejotāju vidū. Īpaši, ja pievienojamies grupai, kura jau labu laiku darbojas un pārzina lielāko daļu soļu. Taču kauns jāmet pie malas, pieļauju, ka jau pēc trešās, ceturtās nodarbības ikviens var dejot gluži labi. Jāņem ērts sporta apģērbs, sporta apavi un pudelīte ar ūdeni. Ja ūdeni aizmirsīsiet mājās, tad patiešām iznāks kā man, jo nodarbības laikā ļoti gribas dzert.

Tā nu, saģērbusies sporta tērpā, devos uz pirmo zumbas nodarbību. Meiteņu daudz nebija, taču sapratu, ka viena no tām jau ir teju vai profesionāle, divas, līdzīgi kā es, bija atnākušas pirmo reizi, un viena meitene sacīja, ka jau kādu laiku zumbojot. Instruktore deva pirmos norādījumus, tika ieslēgta skaļa, strauja mūzika, un zumbas nodarbība sākās. Pārliecinājos, ka tā patiešām ir deja, nevis vingrošana. Tā kā neesmu dejojusi modernās dejas, deju soļi man šķita sveši, bet ne sarežģīti. Tāpat jāpiekrīt instruktorei, ka no paša dejotāja atdeves atkarīgs tas, cik intensīvi būsi nodarbību pavadījis. Pirmajās nodarbībās gan īsti nesanāks dejot ar pilnu atdevi, jo cilvēks vēl aprod ar situāciju, mācās soļus, taču, skatoties, kā to dara instruktore vai pieredzēju-šās dalībnieces, jautājumu nav – viņām treniņš ir intensīvs un drēbes ir slapjas līdz vīlītēm.

Tā nu dejoju un domāju, diezin vai varētu sacīt, ka zumba piemērota ikvienam, bet skaidrs, ja vien cilvēkam patīk dejot, ātri kustēties, baudīt skaļu mūziku, būt kustībā un kārtīgi izsvīst sporta zālē, tad šī nodarbība pavisam noteikti domāta viņam. Vai es kādreiz atgriezīšos pie zumbas? Nesaku nē, bet laikam neesmu arī Latīņamerikas mūzikas un dejas piekritēja, taču man patīk skaļa mūzika, patīk dejot un būt kustībā. Pēc zumbas nodarbības jutos kārtīgi izkustējusies un patīkami izdejojusies. Pieļauju, ka tieši tas ir dzinulis tiem daudzajiem zumbas nodarbību piekritējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi