Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Bruņurupuči vienmēr smaida

Sarmīte Feldmane
13:48
30.12.2015
81
Img 3064 1

Kurš gan bērnībā nav kaut ko krājis, bet, gadiem ejot, šī nodarbe tiek nolikta malā. Līdzīgi bijis arī līgatnietei Dacei Gradovskai. Taču tad nāca pamudinājums, ka tomēr vajag pašai veidot savu kolekciju.

“Mana vedējmāte no jaunības krāja pīlīšu figūriņas. Viņai kolekcijā ir vairāk nekā tūkstotis. Par katru savs stāsts. Ikreiz, kad ciemojāmies, viņa rādīja aizvien jaunas, stāstīja par tām. Tā nav vienkārši kolekcija, tā vākta cilvēka mūža garumā,” pastāsta Dace un klusi piebilst, ka kolekcijas īpašniece jau aizsaulē un viņa uzņēmusies kolekcijai atrast mājvietu. Kāpēc gan tā nevarētu būt Līgatnē? “Viņa mani pamudināja, ka vajag kaut ko krāt. Viņa iedvesmoja,” saka Dace. Kāpēc sāka krāt tieši bruņurupučus, izskaidrojuma nav. Var jau būt tāpēc, ka bruņurupucis nes veiksmi un nodrošina aizsardzību mājai, tas tiek uzskatīts par vislabvēlīgāko un dievišķīgāko radījumu, kas nes ārkārtīgi lielu veiksmi. Turklāt tas ir arī ilga mūža simbols.

Pirmā tikšanās Dacei ar bruņurupuci bija bērnībā, kad izlasīja par bruņurupucēnu Diegabiksi, kas devās pasaulē meklēt laimi un piedzīvot brīnumus. Patlaban viņas kolekcijā ir 167 bruņurupuču tēlu, pirmais atvests no ceļojuma uz Grieķiju 2003.gadā. Par katru mīļumu ir pierakstīts, kur tas iegādāts, kā ieradies pie jaunās saimnieces. “Pēc gadiem jau nevarēs atcerēties, tāpēc pierakstu,” bilst Dace un pastāsta, ka iegādājas tikai tos bruņurupučus, kuros ierauga kaut ko īpašu, atšķirīgu. Katrs bruņurupuča tēls ir tāds, kādu to redz kāds konkrēts cilvēks, mākslinieks. “Tie ir tik dažādi, un tas ir tas interesantākais. Bruņurupucim lūpu kaktiņi ir uz augšu, tas var būt noskumis, bet ne bēdīgs, smaida vienmēr,” domās dalās Dace.

Daces bruņurupuči sakārtoti sekcijas trijos plauktos aiz stikla. “Darbā man nav neviena, šķiet, ka tiem gribas būt kopā,” bilst bruņurupuču saimniece.

Viņas kolekcijā ir ne tikai dzīvnieku figūriņas. Simpātiskie dzīvnieciņi ir gan krājkasītes, svečturi, lādītes, brošas, auskari, kuloni, magnētiņi, tie ir pie atslēgu piekariņiem, kā dizaina priekšmeti, arī zibatmiņa ieslēpusies bruņurupucī, tie attēloti uz krekliņiem, zeķītēm. Tie ir no visdažādākajiem materiāliem, arī saldiem un garšīgiem – šokolādes, marcipāna, cepumiem.

“Bruņurupuči labi iedzīvojas gan rotās, gan sadzīves priekšmetos, gan atklājas dažādos materiālos,” saka Dace un rāda birstīti, maza sunīša rotaļlietu, sāls trauciņu, ziepes plastmasas trauciņā kā bruņurupucis, ziepes bruņurupuču formā… Var vien apbrīnot cilvēku fantāziju. Un zem bruņurupuča bruņām var tik daudz ko paslēpt, piemēram, kompasu, kādu krātuvi.

“Neeju un veikalos nemeklēju. Nav bijis tā, ka kādu gribētu par katru cenu. Internetā, ebay vietnē, skatījos, cik tur ir bruņurupuču! Pēc bildītes jau nevar saprast, kāds patiesībā ir. Bijuši tādi bruņurupuči, kas iekrituši sirdī, bet tie bieži vien ir ļoti dārgi. Draugi arī dāvina, zina, ka man patīk. No ceļojumiem atmiņai parasti atvedu kādu bruņurupuci. Rupuči jau zina, ka meklēju, kurš grib dzīvot Līgatnē, tas prot iepatikties. Iegādājos tos, kuri piesaista, uzrunā. Šie divi ir no lavas putekļiem, viens no Etnas, otrs no Vezuva. Kad šo ieraudzīju, smējos – tāds muļķīgs kā vējabakas uz sarkanām vātīm. Viņš uzjautrināja – krāsu salikums arī jautrs – violets, sarkans, zaļš, dzeltens. Man tas ir mīļš. Gruzīni uzdāvināja filcētu rupuci. Diezgan palielu, es tomēr skatos, lai nav lieli un plauktā pietiktu vietas. No filca viens maziņš jau bija. Tagad ir mamma un mazais, latviskais un gruzīniskais labi sader. No Pilā kāpas Francijā atvedu no gliemežvākiem gatavotu suvenīru, septiņi mazi bruņurupucēni dzīvo kāpā. Tas ir Gaudi stilā no Barselonas. Dārgākais bruņurupucis ir broša ar Svarovska kristāliem. Nopirku Briselē treknajos gados. Tas ir tā laika liecība. Interesantas ir bērnu rotaļlietas – striķītī velkamas, vannā peldināmas un vēl nez kādas. Savdabīgi ir bruņurupuči kā dizaina priekšmeti. Dažs vairāk izskatās pēc pīles, citā kas no čūskas, lāča. Krāsu dažādība visplašākā. Tādus bruņurupučus redz mākslinieki,” domās dalās Dace Gradovska un atklāj, ka pats mīļākais bruņurupucis ir no laukakmens ar metāla kājiņām. Tas ieguļ rokā un šķiet tik dabīgs. Tālākais bruņurupucis atbraucis no Taizemes.

“Manu vedējmāti bērni sauca par Pīļu tanti, mani neviens par Bruņurupuču tanti nav nosaucis,” nosmej Dace un piebilst, ka līdz šim nav satikusi nevienu, kurš krāj bruņurupučus. Dace atklāj, ka pēdējā laikā viņai iepatikušās žirafes. Dažas jau mājās ir. Krājas arī akmeņu kolekcija. Tajā akmeņi no dažādām zemēm. Tas jau ir cits stāsts. Šoreiz tikai par bruņurupučiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi