Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kamoliņš, kurš sakustējās

Mairita Kaņepe
11:34
13.01.2016
43
Kakis 1

Kādu rītu Cēsu grāmatnīcā “Zvaigzne ABC” darbinieku vidū izcēlās teju panika, jo direktors pazudis. Pulkstenis bijis jau vienpadsmit, bet viņa vēl nav.

Par direktoru te iesaukts runcis, kurš savulaik līdzjūtīgi pieņemts un kļuvis par vienu no veikala personāla locekļiem. Kaķis tik labi iedzīvojies, ka sācis visus regulēt. Ja dzīvniekam sagriboties ēst, tas tikmēr bļaujot visai nejaukā balsī, kamēr mīļā miera labad veikalā viņu kārtējo reizi pacienā.

Patiesībā pieņemto kaķi pārdevējas un veikala vadītāja Saiva Kalniņa nosaukušas par Princi: “Runcis nav nekāds mistkastnieks, kaut gan pirmo reizi to ieraudzīju pilsētas centrā, rakājoties pa miskastēm, lai dabūtu ko ēdamu. Princis ir grāmatnīcas kaķis. Par Princi iesaukts, jo ir skaists – melns ar baltām ķepiņām -, un arī labprāt atsaucas uz šo vārdu.”

Dienu pavadījis veikalā, labi pacienāts, vakaros, pirms grāmatnīcas slēgšanas, Princis dodas laukā – kaķa gaitās. Dažreiz pretējā mājā viņš apciemo pastnieci un arī tur pacienājas, paguļ. Jau septiņos no rīta Princis ir pie grāmatnīcas durvīm un nelabi bļauj pa visu Rīgas ielu, ja veikala apkopēja vēl nav atvērusi durvis, iedevusi pirmo brokastu tiesu. Tajā rītā, kad kaķa nebijis pie durvīm, izrādījās, ka viņš neparasti ilgi aizkavējies pie pastnieces, sausinot savu kažoku pēc slapjās nakts gaitām. Nogulējis tur līdz vienpadsmitiem, kamēr pastniece atnākusi no apgaitas.

“Mēs domājām – kāda nelaime notikusi. Kā es pārdzīvoju!” teic veikala vadītāja Saiva. “Esam tā pieraduši pie kaķa, uztveram par kolektīva locekli. Esam runci lutinājušas un pa īstam nobarojušas. Ziemā, kad auksts, žēl Princi izlikt vakarā no grāmatnīcas, viņš arī negrib iet. Tad nesam uz pagrabu. Tur pie radiatora sataisīta gultiņa – kastīte ar segām. Parasti gan vakaros Princis bieži pats iziet pa durvīm, darot to varen lepni. Tikai tagad iet stundu ātrāk – kaķis nav pārgriezis pulksteni.”

No rīta septiņos kaķi pabaro apkopēja, pēc stundas nāk veikala vadītāja, un runcis, viņu gaidot, jau sēž trepju galā, prasa atkal ēst. Sapaijāts un paēdināts, kaķis dodas pagulēt grāmatnīcas otrajā stāvā. Pusdivos, kad apkopēja atkal nāk uz veikalu, kaķis jau gaida viņu, pieprasa ēst. Sākumā, kad tikko pieņemts veikalā, ēdis visu, tagad kļuvis ļoti izvēlīgs. Nevar salīdzināt, cik kaķis kādreiz bijis izkāmējis – kauli un āda, kaut pārdevējām uzreiz kļuvis skaidrs, ka reiz viņš bijis istabas kaķis – sterilizēts runcis. Radies jautājums – kāpēc tas nonācis uz ielas?
Kā dzīvnieks juta tos brīžus veikalā, kad saimnieki uzradīsies? Kaķis bija nolēmis, ka neies līdzi, tāpēc slēpās, bēga prom no veikala. Dzīvnieka īpašnieki, jauna ģimene, kuri pārcēlušies uz Angliju, kaķīti atstājuši vecaimātei, bet tai alerģija pret spalvām. Viņi nebija varējuši saprasties, un runcis bija aizgājis no mājas.

“Kādu dienu veikalā ienākusī sieviete sacīja: “Mana draudzene apgalvo, ka pie jums ir mūsu kaķis Bingo.” Es teicu, ka mums nav Bingo, mums ir Princis. Sieviete rādīja kaķa bildi, un es redzēju – tas pats! Izrādījās, kādreizējie kaķa saimnieki gribēja dzīvnieku satikt un, kad Cēsīs atgriezīsies pavisam, ņemt atkal pie sevis. Uz grāmatnīcu līdzi bija atvesti bērni, un viņi, kā jau bērni, strauji tuvojās kaķim, gribēja samīļot. Runcis kļuva jocīgs. Tad citu reizi, vasarā, kad kaķis parasti guļ pie durvīm iepirkumu grozos, jo tur ventilators pūš vēso gaisu, pārdevēja redzēja, ka kaķis pielēca kājās, izskrēja pa veikala durvīm. Nepagāja ne pāris minūšu, kad iekšā nāca saimnieku ģimene, bet kaķis iekritis kā akā. Tā notika pāris reižu, un kļuva skaidrs, ka Princis neies ģimenei līdzi, paliks dzīvot grāmatnīcā. Kaķis izturējās tā, it kā būtu dzirdējis sarunu, ka viņu pēc laika ņems projām. Vēlāk atklājām, ka runcis slēpjas Vienības laukuma puķu piramīdā,” stāsta Saiva Kalniņa.

Dienā, kad veikalā ienākusi kāda ģimene, saitē vedot vācu aitu suni, jo uzraksts pie grāmatnīcas liecina, ka te gaidīti apmeklētāji arī ar dzīvniekiem, pārdevējas domājušas, ka tik neizceļas tracis. Kaķis uzreiz sajutis, ka telpās ir suns, un aizgājis uz otro stāvu. Kad suns bijis prom, kaķis visu, visu suņa maršrutu pa veikalu izstaigājis līku loču, asti sizdams gaisā. It kā gaiss būtu piemaitāts ar smaku.

Mazus sunīšus viņu saimnieki grāmatnīcā paņem rokās, lai pasargātu no Prinča – direktora. Kaķis, veikalā sajūtot suni, skrienot skatīties un šņācot uz to. Savukārt bērni tam patīkot. Princis ļaujot sevi paijāt, lielāku laimi runcim nemaz nevajagot.

Kādu laiku Princis izvēlējies pagulēt pārdošanai noliktā dziju grozā, un cilvēki to pat nepamanījuši, līdz viena pircēja pamatīgi pārbiedēta. Viņa no groza ņēmusi kamoliņus, un viens no tiem, silts un mīksts, lēcis augšā. Pēc tam Princim pateikts, ka grozos gulēt nedrīkst, un dzīvnieks tur arī neiet.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi