Cēsniece Ieva Malceniece saka, ka nav iespējams aizbraukt tālāk par Jaunzēlandi, jo tad sanāk, ka pamazām jau brauc atpakaļ. Jaunzēlande atrodas zemeslodei otrā pusē. Ja mums ir rīts, tur iestājas vakars. Ja mums ir ziema,
tur plaukst vasara.
* TĀ IR JAUNZĒLANDE. No Latvijas varat doties gan uz austrumiem, gan rietumiem, pēc vienādi ilga un gara lidojuma nonāksiet zemē, kas apburs ar iespaidiem jau no pirmās dienas.
I.Malceniece stāsta, lai nokļūtu Jaunzēlandē, lidojumam bija nepieciešamas tieši 24 stundas un divas avio pārsēšanās. Trīs nedēļu ilgā ceļojuma laikā Ieva ar dzīvesbiedru Kasparu apceļoja abas salas. “Nolaidāmies Oklendā, Ziemeļu salā. To apceļojām ar īrētu auto, tad ar prāmi pārcēlāmies uz Dienvidu salu, mājās lidojām no Kraistčerčas. Ceļojuma laikā izmantojām īrētu auto un Jaunzēlandi apskatījām pēc pašu iepriekš sagatavota plāna. Tiesa gan, beigās no daudz kā nācās atteikties, jo visu apskatīt neizdevās,” saka I. Malceniece. Ceļojumam gatavojušies divus gadus. Plānojuši maršrutu, iekrājuši naudu, lai beidzot redzētu valsti, kas vienmēr likusies tāla un neaizsniedzama.
“Jaunzēlande man vienmēr šķitusi ļoti skaista, ar brīnišķīgiem dabas skatiem un daudz pārsteigumiem. Tā patiesi atrodas zemeslodes otrā pusē, un arī ūdens tur plūst uz otru pusi. Šis ceļojums man šķita īpašs un eksotisks,” bilst I. Malceniece.
Dabas varenība pārsteidz
Ieva stāsta, ka Jaunzēlandes lielākā bagātība ir dabas krāšņums un daudzveidība, turklāt daba Dienvidu salā atšķiras no tās, ko var baudīt Ziemeļu salā. Tur redzamas palmas, vulkāni, termiskie avoti, vīna dārzi un sērfošanas pludmales.
“Laikam pirmā sajūta, atceroties Jaunzēlandi, ir lietusmeži, milzīgas palmas, krāčainās upes, varenie ūdenskritumi un brīnišķīgi kalni. Ir arī vulkāniskie kalni, kuros kaut kas mutuļo un krāc. Jaunzēlandē svešas nav arī zemestrīces, var sacīt, ka tur daba ir daudz krāšņāka, līdz ar to arī varenāka. Ezeriņā ūdens no spilgti zaļgana toņa pāriet oranžā, kas saistīts ar zemes iežiem un vulkāniskajiem procesiem,” stāsta ceļotāja. Viņa bilst, ka Jaunzēlandi sauc arī par nelidojošo putnu zemi. Patiesi, Jaunzēlandes lepnums ir kivi. Putni, kuri ir pūkaini, apaļi, vistas lielumā, bet nelido.
“Brīvā dabā kivi ieraudzīt ir grūti, jo tie iznāk tumšā laikā, taču bijām kādā rezervātā, kur mums izdevās šo savdabīgo putnu ieraudzīt,” saka cēsniece. Tāpat viņa bilst, ka nepārspējami un elpu aizraujoši ir ūdenskritumi, kuri, it kā paveroties mežam, pēkšņi pārsteidzot ceļotāju.
“Mežos ir takas, kuras ir izkoptas ceļotājam. Pa tām var staigāt neskaitāmas stundas un baudīt skaisto dabu. Brīnišķīgi ir kalnu ezeri, kuri iekrāsojas zili zaļganos toņos un kuros atmirdz meži. Jaunzēlandē ir daudz zelta raktuvju, arī mēs upē atradām nedaudz zelta,” smaidot stāsta Ieva un atminas, kā rakuši dubļu vannas vietās, kur bēguma laikā okeāna krastā no zemes nāk karsti termālie ūdeņi. Tāpat Ieva bilst, ka Jaunzēlandē daba ir droša. Tur nav bīstamu rāpuļu vai plēsēju.
Vīns un okeāna veltes
I.Malceniece stāsta, ka ir vīna cienītāja, tādēļ labprāt apmeklēja vīna reģionus un vīna darītavas. “Viens no populārākajiem ir Marlboro reģions, kur tiek audzētas Sauvignon Blanc vīnogu šķirnes. Brīnišķīgi bija arī augļi, ko nogaršojām, un, lai arī te bija banāni, kivi, ko arī mēs varam Latvijā nopirkt, tomēr garša nav salīdzināma. Tāpat Jaunzēlandē daudz uzturā lieto okeāna veltes. Man tās ļoti garšo. Neiebilstu ne pret gliemenēm, garnelēm, astoņkājiem vai ko citu. Tas bija baudījums. Jaunzēlandē audzē ļoti daudz aitu, bieži tiek gatavota un celta galdā jēra gaļa,” par gastronomisko baudījumu stāsta ceļotāja un bilst, ka Jaunzēlandē ir daudz kas garšīgs. Pat ūdens, kuru var dzert no katra krāna. Tur nepastāv jautājums, vai ūdensvada ūdens ir dzerams. Ūdens, tāpat kā daba, ir tīrs un tiek saudzēts.
Atvērta un izpalīdzīga tauta
Atminoties satiktos cilvēkus, Ieva bilst, ka jaunzēlandieši ir ļoti izpalīdzīgi, sirsnīgi, viesmīlīgi un patiesi. Piemēram, ejot pa ielu, sastapta tantiņa, kura pēkšņi svešiniekiem uzticējusi savu bēdu, ka vīrs kaut kur aizgājis, telefonu mājās atstājis, un viņa ir apjukusi, ko viņai tagad darīt. Tad viņa pasmaidījusi un sastaptajiem cilvēkiem novēlējusi jauku dienu, bet pati aizsteigusies tālāk.
“Tāpat bez ierunām tiks parādīts labākais ceļš uz kādu skatu vietu, ieteikta labākā ēstuve nevis uzspēlētas pieklājības dēļ, bet tādēļ, ka viņi prot sirsnīgi palīdzēt. Ziemeļu salā mums izdevās sastapt arī vietējos iedzīvotājus – maorus -, kuru kultūra tiek kopta un cienīta. Tās bija jaukas satikšanās un brīnišķīgi cilvēki,” bilst cēsniece.
Ieva atklāj, ka īpaši interesanti šķita, kā Jaunzēlandē tiek audzināta sabiedrība, lai cilvēki nesmēķētu. Tur viena cigarešu paciņa maksājot no 25 līdz 30 eiro. Biežāk smēķējot tūristi, jo paši jaunzēlandieši smēķē reti, to kā piemēru vairs nerāda bērniem, un plānā esot pēc gadiem smēķēšanu valstī aizliegt vispār.
“Patika un pārsteidza daudzas lietas. Arī tas, cik visur ir domāts par cilvēku. Nemitīgi ir dažādas brīdinājuma zīmes, norādes, kas atvieglo cilvēka ikdienu, pat tik tālu, ka pirms kāpnēm tiek uzrakstīts, ka sāksies kāpnes, ka aiz nākamā līkuma sāksies ceļa darbi un pēc konkrēta posma tie beigsies. Ir sajūta, ka par cilvēkiem ļoti rūpējas,” bilst Ieva un teic, ka atgriezusies ar atziņu, cik būtiski ir katram cilvēkam darīt mazas lietas, un tad jau kopīgi valstī tiek paveikti lieli darbi. Neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz atkritumu šķirošanu vai savākšanu, savas vides sakopšanu vai ko citu.
Tāpat Ieva bilst, ka tur, tālajā Jaunzēlandē, bija cilvēki, kas zināja, kas ir Baltijas valstis, vai pat zināja nosaukt Latviju. “Tas tādēļ, ka kādā restorānā strādāja kāds latviešu pavārs. Mēs gan viņu nesastapām, bet, uzzinot šo faktu, bija milzīgs pārsteigums,” saka Ieva un norāda, ka šī ir valsts, kur viņa gribētu vēl kādreiz atgriezties un redzēt visu to, kam trīs nedēļās nepietika laika.
Komentāri