Cēsu Pils parks un Palasta iela pirms Jāņiem kļuva par Latvijas vēstures izziņas epicentru. Jauni un veci, kuriem interesēja izšķirošie notikumi Cēsu pievārtē pirms 99 gadiem, nāca uzzināt, kā valsts teritoriju sargāja toreiz un sargā tagad.
Jau tradicionāli 22. jūnijā notika 1919. gada kauju rekonstrukcija. Militāro operāciju, kurā latviešu un igauņu karaspēku daļas nostājās pretī algotņu karaspēkam Landesvēram, izspēlēja vēstures rekonstrukciju klubs “Latviešu karavīrs” un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Šis nu ir tradicionāls Cēsu notikums jūnijā. Tas Latvijas vēsturi iznes ārpus grāmatām un šogad iesaistīja arī daudzas ģimenes. Vairāk gan tieši cēsnieku ģimenes.
Kultūras ministrijā Latvijas simtgades programmas veidotāji 2019. gadam vienojušies ar cēsniekiem, ka notiks plašāka iepazīstināšana arī ar Neatkarības karu. Tas sākās drīz pēc valsts nodibināšanas – jūnijā pie Cēsīm – un noslēdzās Daugavas krastmalā novembrī. Kara simtgadē par to runās jau ar valstisku vērienu. Tāpēc tagad – 99. gadskārtā kopš Latvijas valstij izšķirošām kaujām – Cēsīs notika vēl plašāka programma. Tā sabiedrībai stāstīja par vēsturiskiem notikumiem Neatkarības karā, kā arī leģendārās Skolnieku rotas formēšanos, līdzdalību kaujās.
Kultūras ministrijas pārstāve Jolanta Borīte “Druvai” apliecināja, ka Cēsu novada pašvaldības, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes līdzšinējais veikums ir ievērības cienīgs, lai par jūnija dienām 1919. gadā sabiedrībai plaši vēstītu 2019. gadā.
Šogad vēsturisko kauju rekonstrukcija 22. jūnijā pie Cēsu Pils parka bija viena no patriotiskās svētku dienas “Izdzīvo kaujas, kas izšķīra Latvijas likteni” sastāvdaļām. Šajā dienā vēstures notikumu izzināšanā iesaistījās daudz cilvēku. Viņi zināja, ka 22. jūnijs kalendārā atzīmēts kā Varoņu piemiņas diena. To cēsnieki savulaik panākuši sarunās ar likumdevēju Saeimā. 1919. gada norišu pārzinātāji, tajā skaitā cēsnieks Renārs Sproģis, Cēsu novada domei izvirzījuši priekšlikumu uzvaru pie Cēsīm, kas izšķīra tikko neatkarību ieguvušo valstu – Latvijas un Igaunijas – likteni, tāpat kā Igaunijā jau notiek – svinēt kā Uzvaras dienu arī Latvijā.
Paies simts gadi, bet par kaujām pie Cēsīm 1919. gadā zinās un arī novērtēs cīnītājus – iespējams, ar tādu cerību mūža otrā pusē pilsētā dzīvoja vīri, kuri, būdami puikas, karoja. Vecumdienās – padomju laikā – viņi to neuzdrošinājās stāstīt dēliem. Cēsnieks Ansis Rozenbergs atceras, ka pa laikam pie tēva pulcējušies vienaudži, kuru ikdienā nebija kopīgu interešu. Viņi atgādinājuši brālību, ar ko īpašu pagātnē. Viņi karoja vienā rotā, kad vēl bija skolnieki.
Komentāri