Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Paldies Dievam, ka dzīvi

Druva
00:00
03.02.2007
3

“Ir dzīvē tādi mirkļi, kurus nevar aizmirst”, saka puisis, kurš savā dzīvē pāris reizes cietis autoavārijās, pats nesēžot pie stūres. Vienu nelaimes gadījumu viņš noraksta uz jaunības dullumu un savu stulbību, ka kāpis mašīnā, kuras šoferis, draugs, bijis alkohola reibumā. Bet par otru saka – liktenis.

Uģis Vārpa stāsta, ka pēc desmit dienām būs pagājuši septiņi mēneši kopš nelaimes gadījuma, un ir lietas, kuras par to nemitīgi atgādina.

“Tā bija augusta pēcpusdiena, kad ar draugiem braucām no jūras. Piecu cilvēku kompānija bijām aizbraukuši uz Roju. Dzēruši, protams, nebijām. Pie automašīnas stūres sēdēja mana drauga draudzene. Pats sēdēju aizmugurē vidū. Braucām, čalojām un bija jānogriežas uz benzīntanku, kad priekšā uzradās automašīna, pēc tam mēs visi jau bijām grāvī. Mašīna teju vai sāka degt. Protams, sākās panika, bet svarīgi bija visiem izkļūt no automašīnas un pārliecināties, ka ar visiem viss ir kārtībā,” atminas Uģis un piebilst, ka uz jautājumu, kurš vainīgs un kurš ne, vēl šobrīd atbildi cenšas rast policija un to tuvākajā laikā darīs arī tiesa.

“Nezinu, kam jāsaka paldies, bet mēs visi tikām sveikā, bez īpašām traumām. Es salauzu roku. Trieciena un lielā grūdiena rezultātā ar roku atsitos pret priekšējo krēslu un tā salūza. Sāpes jau tad nejūt, ir šoks,” stāsta puisis un piebilst, ka ilgs laiks pavadīts ārstējoties, ejot uz procedūrām, lai panāktu, ka roka normāli sadzīst un funkcionē. Kaut gan vēl šobrīd roka sāp un nemitīgi atgādina par traumu.

Jautāts, vai viņam pēc avārijas nav mainījusies attieksme pret autovadītājām sievietēm, Uģis atbild noraidoši, jo galvenais, lai autovadītājs būtu uzticams un labi brauktu, ko spēj arī sievietes.

Viņam pašam autovadītāja apliecības nav, bet šobrīd puisis iet kursos, lai tuvākajā laikā saņemtu tiesības.

“Bailes sēsties pie stūres? Nē, tik traki jau nav. Varbūt sākumā, uzreiz pēc avārijas, bija diezgan jocīgi. Bet tās pēc pāris nedēļām pārgāja. Tagad kādreiz tādās straujākās situācijās vien gar acīm pazib tas, kas var notikt. Domāju, ka Latvijā vispār stipri pieklibo braukšanas kultūra. Varētu teikt, ka tādas mums nemaz nav. Dzīvojot un strādājot kādu laiku Zviedrijā un Norvēģijā, varu teikt, ka tur viss ir citādāk. Elementāri tiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi, braukšanas ātrums un viss pārējais. Jāatzīst, ka to faktu gan iedragā viesstrādnieki, piemēram, no Latvijas, kuri cenšas kādam izrādīties,” situāciju vērtē Uģis un piebilst, ka latviešiem vienkārši lēni pielec, bet paši smejamies par igauņiem.

“Visgrūtāk šādās situācijās ir tieši tuviem draugiem un ģimenei, kura ļoti pārdzīvoja. Morāle? Nē, kāpēc gan? Nebraucām jau dzērumā. Tas bija nelaimes gadījums. Ģimene priecājās, ka visi dzīvi un nekas ļaunāks neatgadījās. Avārijas iemesli jau var būt dažādi – autovadītāja pieredzes trūkums, neuzmanība, kādas tehniskas problēmas vai idiots, kurš uzbrauc tev virsū. Šķiet, cik avāriju, tik iemeslu. Arī paši, sanākot kopā, atceramies tos notikumus, bet jādzīvo jau tālāk. Galvenais, ka tajā situācijā mēs spējām neapjukt un viens otram palīdzēt. Jā, svarīgi ir neapjukt un izdarīt visu, kā nākas. Izsaukt ātros un policiju,” saka avārijā cietušais un piebilst, ka vainu uz Dievu vai likteni gan nenoveļ. Uģis atklāj, ka arī teicienam “ Sargi sevi pats, un Dievs tevi sargās” īsti nepiekrīt. Galvenais ir sargāt pašam sevi un nepaļauties uz citiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
30

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
47

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
308
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
84

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi