Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kalni paši izlemj, kuru pieņemt

Jānis Gabrāns
16:38
21.06.2016
40
Nitins Valdis 1

Mēdz teikt, ka kalnos kāpšana aizrauj. Ja reizi uzkāp, tad tā ir aizraušanās uz visu mūžu. Tam piekrīt arī cēsnieks Valdis Nītiņš, kurš šajā pavasarī izgāja ”Anapurnas riņķi”. Himalajos tas tiek uzskatīts par vienu no pasaules skaistākajiem pārgājiena trekiem, tā ir klasika tās brīnišķīgākajā izpausmē. Valdis Nītiņam ir pieredze kalnos kāpšanā, pirms pieciem gadiem bijis kalnos Indijā, pērn uzkāpis Kaukāza kalnu virsotnē Kazbekā, šogad bijis gatavs jaunam izaicinājumam.

”Esmu beidzis ģeogrāfus, ieraugot piedāvājumu ”Anapurnas riņķis”, tas sakrita ar to, ka reizi dzīvē gribu nokļūt Nepālā. Pabūt vismaz tuvumā kalniem, ko apbrīnojam – Dhaulagiri, Anapurna, Everests. Pieteicos, nepazīstot nevienu no brauciena dalībniekiem. Bijām 12 cilvēki, no kuriem desmit bija pieteikušies iet uz Milarepas alu, kur atrodas klosteris, bet divi – es un vēl viens cilvēks no Latvija, Ilona – devāmies pilnu maršrutu, kas ir 15 dienu pārgājiens,” stāsta V. Nītiņš.

Katru dienu ceļā pavadītas piecas līdz septiņas stundas, veicot no 15 līdz 27 kilometriem. Nedēļu gājuši visi 12 dalībnieki kopā, arī nesēji un gidi, otro nedēļu turpinājuši četratā – Valdis, Ilona, gids Navins un nesējs Durba, kurš nesis abu somas. Viesu nami, ēdināšana visur rezervēta, atlicis tikai iet. V. Nītiņš norāda, ka viesu namos nevar runāt par to komforta līmeni, kāds ir Latvijā: ”Ja saule uzsildījusi ūdeni, ir siltais ūdens, bet pārsvarā nācās iztikt ar aukstu. Taču interesanti, ka visos viesu namos ir bezvadu internets, ja vien ir elektrība, kas Nepālā tiek taupīta un piegādāta vien diennakts tumšajā laikā. Pat galvaspilsētā Katmandu viesnīcā dienas laikā elektrību ražo ģenerators.”

Ceļotājs norāda, ka, dodoties šādā pārgājienā, komforta prasības jāatstāj dzimtenē: ”Ja neesi tam gatavs, nevajag iet. Jāpieņem viss, kā ir, tādi ir spēles noteikumi. Pretējā gadījumā nekas nesanāks. ”

Valdis atklāj, ka grūtākais brīdis bijis dienā pirms pārejas šķērsošanas, kad nepareizi aprēķinājuši kāpšanas plānu un nolēmuši pirms pārejas sasniegt 4,9 tūkstošu metru atzīmi, nevis nakšņot ieplānotajos 4,4 tūkstošos.

”Iedomājāmies, ka nevarēsim no 4,4 tūkstošus metru atzīmes uzkāpt līdz 5,4 un atkal lejā līdz 3,8, kur plānota nākamā nakšņošana. Tāpēc izdomājām nakti pirms pārejas pārlaist augstāk. Taču tas tomēr nebija pareizs lēmums. Aklimatizācija it kā bija notikusi, bet pusi dienas jutos ne pārāk labi. Zināju, ka tā būs, bet arī zināju, kāpēc es eju. Pret vakaru situācija uzlabojās, nākamajā dienā viss atkal bija kārtībā. No nakšņošanas vietas līdz pārejai bija vien 500 augstuma metri, ko gājām stundas trīs. Sasniedzot Thorung La pāreju 5417 metru augstumā, gandarījums bija liels.

Tas, ka esi nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm, kalnos neko nenozīmē. Gāju un skaitīju soļus. Pagāju 50 soļu, atpūtos, paelpoju, pagāju 30 soļus – atpūtos, atkal 60 soļus, un tā tālāk. Tas nav kā iet pa līdzenumu, kalnā jākāpj augšup, tas notiek 5000 metru augstumā. Vietējie to nejūt. Mūsu nesējs Durba, augumā man līdz pleciem, ar divām somām svilpodams kāpa augšup,” stāsta V. Nītiņš.

Divas nedēļas ceļā, galvā tikai paša domas, bez mums tik ierastā informācijas plūduma – tas ir zināms izaicinājums. Valdis norāda, ka grūtāk tiem, kuri iet pirmo reizi: ”Zināju, kas mani gaida, tāpēc to uztvēru kā normu. Gāju, domāju, vēroju. Tas ir laiks padomāt par sevi, par to, kāpēc esmu šeit. Man patīk vērot cilvēkus, kā viņi dzīvo, kāds viņu dzīves ritms. Atzīšos, ka divu nedēļu bija par maz, lai izprastu, kā vietējie dzīvo, kā viņi izdzīvo. Viesu namos, satiekot cilvēkus no citām valstīm, kuri arī iet šo ceļu, uzdevu sev jautājumu, kāpēc tā, ka kalnos visi sadzīvojam ļoti mierīgi, draudzīgi, bet tas nenotiek starpvalstu līmenī?”

Jautāts, vai neiezogas garlaicība katru rītu ceļoties ar domu, ka klāt kārtējā diena, kurā tikai jāiet, ceļotājs norāda, ka tas ir nepareizs uzskats: ”Nekad sev neuzdevu šādu jautājumu, jo zināju, ka katra diena nesīs ko jaunu un interesantu. Ainavas mainās, mainās dabas zonas, katra diena ir atšķirīga. Ir taču zināms teiciens, ka skaistāki par kalniem ir tikai kalni! Sasniedzot galamērķi bija gandarījums, ka to izdarīju! Šīs ir kārtējās neaizmirstamās atmiņas manā ceļojumu krājumā.”

Daloties pieredzē par kalniem un sportisko rūdījumu, viņš atceras pērnā gada kāpienu Kazbekā. Grupā pieteikušies četri vīri, kuri gribējuši uzstādīt Ginesa rekordu, sarīkojot visaugstāk virs jūras līmeņa notikušās sacensības. Izdomājuši četratā ar velosipēdiem uzkāpt Kazbekā, iezīmēt distanci un sarīkot sacensības.

”Iecere neizdevās,” stāsta V. Nītiņš. ”Viņi divas dienas vēlāk ieradās nometnē, tas atstāja sekas. Diviem streikoja veselība, viens atteicās, no četriem augšā uzkāpa tikai viens, rekords netika uzstādīts. Kāda ir stāsta morāle? Lai arī viņi bija ļoti labā fiziskā formā, šis bija kārtējais apliecinājums, ka kalnos tas neko nenozīmē. Kalns pats nošķiro, kuru laist, kuru nelaist. Savukārt mūsu grupā, kur bijām 16 cilvēki, iecerētajā augstumā uzgājām visi, jo grupas vadītājs gājienu bija pareizi saplānojis. Kalnos nav svarīgi, cik esi stiprs. Tur viss vienkārši, vai nu kalns laiž augšā, vai nelaiž. Vai tevi pieņem vai nepieņem. Ar kalniem nevajag jokot, pret tiem jāizturas ar ļoti lielu pietāti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi