Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Drauds veselībai – cilvēku vienaldzīgā attieksme

Kitija Ločmele
10:58
10.08.2016
34

Situācija onkoloģijas jomā turpina pasliktināties, jo saslimšana ar onkoloģiskajām slimībām pēdējos desmit gados ir pieaugusi par 39 procentiem. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars. Sabiedriskajā telpā jau vairākkārt izskanējis, ka nepieciešams uzlabot diagnostikas izmeklējumu pieejamību pacientiem ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām un saslimšanas esamības gadījumā, lai pēc iespējas agrīnākās stadijās atklātu slimību vai tās progresiju, kā arī laikus un sekmīgi uzsāktu to ārstēšanu. Tomēr joprojām liela problēma ir arī tajā, ka izstrādātā valsts vēža skrīninga programma nav efektīva, jo ne visi, kuriem dota iespēja veikt valsts apmaksātu krūts, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu ļaundabīgā audzēja diagnostiku, to izmanto. Uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu sievietes tiek aicinātas ar īpašu vēstuli, bet, lai pārbaudītu zarnu veselību, pacientam jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Līgatnes novada ģimenes ārste Dina Puharte – Zicmane norāda, ka saviem pacientiem piedāvā iespēju pārbaudīt zarnu veselību, tomēr vērojams, ka cilvēki iedalās divās grupās. “Viena grupa izdara visu nepieciešamo, lai pārbaudītu savu veselību, otra – no ģimenes ārsta paņem testa komplektu, bet ar to viss arī beidzas. Cilvēki par savu veselību izrāda pastiprinātu interesi tikai tādos gadījumos, ja kādu no tuviniekiem, draugiem vai paziņām piemeklē šī nelaime, bet pēc kāda laika interese noplok. Ģimenes ārsti pacientiem var tikai ieteikt un pamudināt veikt konkrētās pārbaudes, bet svarīgi ir, lai pašam cilvēkam ir interese un vēlme,” uzsver Dina Puharte – Zicmane.

Arī Cēsu ģimenes ārste Brigita Jaunzema norāda, ka cilvēku ieinteresētība veikt zarnu veselības pārbaudi ir ļoti zema. “Zarnu veselības pārbaude pacientiem, iespējams, rada diskomfortu, jo tā nav patīkama, proti, desmit dienu laikā pacientam no trim vēdera izejām dienā jāsavāc trīs fēču paraudziņi un testsistēma ar tiem jānogādā ārstam. Protams, mēs cilvēkiem atgādinām un mudinām viņus veikt šo procedūru, tomēr lielākā daļa cilvēku ar paraugiem neatgriežas. Cilvēki ir ļoti vienaldzīgi pret savu veselību,” norāda B. Jaunzema. Runājot par citiem audzēju veidiem, viņa atzīst, ka tikai retais drošības pēc vēlas veikt konkrētā orgāna izmeklējumus. “Cilvēki pie ģimenes ārsta vēršas tikai tad, kad parādījušās kādas sūdzības. Kamēr cilvēku kaut kas neskar, tikmēr interese ir ļoti zema, tomēr svarīgi ir atcerēties, ka sākumposmā audzējs nav sataustāms, tas neizraisa ne sāpes, ne citas nepatīkamas izjūtas,” atgādina Brigita Jaunzema.

Saistībā ar zarnu veselības pārbaudi zema aktivitāte vērojama Amatas novada Nītaures un Zaubes pagastā, jo arī Olitas Elmeres pacienti, kuriem tiekot izsniegts tests, lielākoties ar to atpakaļ neatnākot. “Nevienu nevaram piespiest rūpēties par savu veselību, ja viņiem pašiem nav vēlmes. Pildu savus ģimenes ārsta pienākumus, palūdzot un informējot par nepieciešamību veikt konkrētās pārbaudes. Patiesībā katram cilvēkam no 50 gadu vecuma šis tests būtu jāveic, bet realitāte ir pavisam cita,” teic O. Elmere. Viņa atzīst, ka lielāka interese tiek izrādīta par citu iespējamo audzēju veidu pārbaudēm. “Pacienti vēlas veikt asinsanalīzes, tomēr onkoloģijā nav testa, kurš nepārprotami parādītu, ka vērojama konkrētā slimība. Var būt, ka cilvēks ir ļoti slims, bet asinsanalīzēs tas neuzrādās gandrīz pat līdz pēdējam brīdim. Efektīvākais veids ir skrīnings, jo tas sniedz labāku redzējumu par cilvēka patieso veselības stāvokli,” tā Amatas novada Nītaures un Zaubes pagasta ģimenes ārste.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
8

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
668

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
276

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
23
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi