Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Nav laika čīkstēt, jāstrādā

Monika Sproģe
23:00
16.07.2018
11
Grantskalni 1

Raiskuma pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Grantskalni” saimnieko Raitis Bāliņš. Te ieguldīti lieli līdzekļi, nopirkta traktortehnika un attīstīta piena lopkopība.

Izvēle – piena govis

Raitis atzīst, ka daudz tapis un iegādāts, pateicoties Eiropas Sa­vi­enības līdzfinansējumam, taču tās ir saistības, kuras uzliek pie­nā­kumus vēl turpmākajiem des­mit gadiem. Gados jaunais saim­nieks pēc izglītības ir vides teh­niķis, iegūtās zināšanas tagad praktiski izmanto savā saim­niecībā.

Samērā nesen uzcelta jauna lopu novietne, kurā tur 56 slaucamas govis un 55 jaunlopus. “Ag­rāk jau bija viss kaut kas. Iz­mē­ģinājām roku cūkkopībā, turējām pīles, tītarus, vistas, bet visu reizē nevar. Grūti izrauties uz visām pusēm, kļuva par smagu, turklāt lapsas nokoda daļu putnu. Tā arī ģimenē nolēmām – ja darām, tad darām vienu, toties pamatīgi,” saka Raitis.

Zeme ir deficīts

Kopumā “Grantskalni” apsaim­nieko 200 hektārus lauksaim­nie­cības zemes. Tiesa, pašiem pieder 80 ha, pārējās platības ir nomātas: “Ir ganības, sētie zālāji un labība, taču vairāk izplesties nevaram, pat ja gribētu. Visapkārt, kur skaties, zeme aizņemta. Ar šodie­nas prātu saprotam pagātnē pieļautās kļūdas. Vectēvam tei­cām, lai izpērk apkārtējās pla­tības, kamēr cena bija 200 lati par hektāru, taču viņam šķita, ka gan jau paspēs, nav kur steigties. Tagad par lauksaimniecības zemi prasa 2400 līdz 3000 eiro hektārā, turklāt nav jau arī lāgā, ko pirkt. Cik varējām, esam ie­gādājušies. Savs ir savs, tā dro­šāk, jo pieredze ar nomas līgu­miem dažāda. Vienā dienā tev lauks ir, tikko esi krūmus izcirtis, zemi iekopis, saimnieks paziņo, ka līgumu lauž. Neba mēs vie­nīgie ar tādu pieredzi, bet ko tu padarīsi! Tāpēc jāstrādā pēc principa – labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Cik paklausies apkārt, zemes deficīts kļūst arvien aktuālāks.

Citviet atkal zeme būtu, bet īpašnieki nevienam nedod, jo grib saņemt tiešmaksājumus. Tā sis­tēma pašā saknē nepareiza. Uz­ska­tu, ka tiešmaksājumi pie­nā­k­tos tiem zemniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ra­žo­šanu, nevis tiem, kuriem zeme vienkārši pieder. Taču no otras puses – nav ko čīkstēt! Ja varam ko darīt, varam mainīt – darām. Ja pārmaiņas nav mūsu spēkos, pieņemam to, kā tas ir un ejam tālāk! Dažbrīd jau rodas pār­do­mas, bet laukos darba ir tik daudz, ka nav laika filozofēt. Die­nas par īsām, lai visu pagūtu.”

Saimnieko bioloģiski
“Grantskalnos” jau no sākta gala saimniekots bioloģiski, jo Bāliņu dzīvesveids saskan ar ideju par veselu cilvēku dabiskā vidē. Kūtī manāma krāsu daudz­veidība, nav tikai tīršķirnes piena govis. Apsēklošanai izmanto Si­guldas ciltslietu un mākslīgās ap­sēklošanas stacijas piedāvāto biomateriālu, taču bez īpaši iz­vir­zītām prasībām. Te saimnieki pa­ļaujas uz speciālistiem, sva­rīg­ā­kais esot piena kvalitāte. Ejot cau­ri novietnei, Raitis saka: “Lo­pi ēd tikai to, ko paši izau­dzējam. Barojam ar bioloģiski audzētiem graudiem un zāli. Lai ko arī neteiktu par bioloģiski audzētā iznākumu no hektāra, mēs sū­dzē­ties nevaram. Esam apmierināti. Pagājušā gadā graudu raža bija laba, bet kvalitāte viduvēja.”

Jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem
Saražoto pienu “Grantskalni” pārdod piensaimnieku ko­ope­ra­tīvajai sabiedrībai “Straupe”, ar sadarbību ir ļoti apmierināti, vismaz šajā ziņā par nākotni jūtoties droši. “Mēnesī iegūstam 28 tonnas piena. Piena mašīna kursē kat­ru otro dienu. Arī iepirkuma cena pašlaik ir apmierinoša, kaut gan tai būtu jākāpj līdz ar deg­vielas cenu. Ceļš, pa kuru piena mašīna iebrauc saim­nie­cībā, mums bija jātaisa pašiem par saviem līdzekļiem. Paš­val­dībām uz visu viena atbilde – nav naudas. Ir brīži, kad rokas nolaižas, jo pārņem sajūta, ka ražošanu nevienam nevajag.”
Viena no prioritātēm, kurā jāiegulda līdzekļi, “Grants­ka­l­nos” ir laba tehnika. Saimnieks cer tuvākajos gados nomainīt graudu kombainu pret jaunāku, jo esošais ir viņa vienaudzis. “Vi­siem traktoriem jādarbojas tad, kad spīd saulīte. Un saulīte mums spīd tik maz! Vismaz pagājušajā gadā noteikti. Ja graudu kulšanas laikā uz divām nedēļām saplīst kombains, ar to pašu viss cauri! Raža pagalam,” saka Raitis.

Lauksaimniekiem, kā jebkuram uzņēmējam, grūtības, ar kurām ikdienā sastopas, jārisina pašiem. Jau vairums samierinājušies, ka Eiropas Savienības kopējā lauk­saimniecības politika vairākos aspektos izdevīgāka veco da­līb­valstu zemniekiem, priecājas par tām iespējām, kas dotas, taču uz brīnumiem necer, paļaujas uz saviem spēkiem un optimismu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
158

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
45
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
21
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
30
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi