Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Katram pašam savi mēsli jātīra

Sarmīte Feldmane
11:10
14.09.2016
11
Atkritumi Priekulos

Ir tēmas, par kurām var runāt gadu no gada nenoguruši. Un tie noteikti ir atkritumi mežā, ceļmalās, cilvēku neizprotamā rīcība. Kaut kas jau mainās, tiesa, pamazām, bet vismaz vairs nav tā, kā pirms gadiem desmit. Kad Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājam Guntaram Muceniekam kaut ko pavaicā par mežu piemēslotājiem, viņš kļūst dusmīgs. Diemžēl katru mēnesi mežos tiek atrastas vismaz divas vietas, kurās kāds ir atvedis sadzīves atkritumus. Tikai neatlaidīgi rīkojoties, policijas vadītājam izdodas vainīgos atrast. Viņiem uz mežu atvestais pašiem jāsavāc, tad jāstājas administratīvās komisijas priekšā un jāmaksā sods.

“Katros atkritumos, kurus kāds nelegāli atvedis uz mežu, var atrast liecības par cilvēku, kurš to izdarījis,” pārliecināts Guntars Mucenieks. Teikto viņš apliecina ar darbiem. “Cilvēki starp drazām izmet arī rēķinus, uz kuriem ir adrese, vārds, uzvārds, personas kods, tur var atrast arī vēstules, skolēnu burtnīcas. Kad zināms vārds, uzvārds, adrese, atliek tikai vainīgo sameklēt,” pastāsta pašvaldības policijas vadītājs.

Pagājušomēnes mežā pretī biatlona šautuvei atkal kāds bija atvedis atkritumus. Starp dažādām drazām atradās arī vēstule no Kremļa, apsveikumi kara veterānam. Dēls, jau vīrs pusmūžā, izmetis tēva saņemto. Policistam stāstījis, ka no Cēsīm braucis uz Latgali, pa ceļam iebraucis mežā.

Šoks ne tikai Guntaram Muceniekam, visiem pašvaldībā bija pavisam nesens notikums. “Māte mirusi, meita mantojumā Cēsīs saņēmusi dzīvokli un izīrējusi jaunai ģimenei. Tā veic remontu un visu, kas neder, aizved uz mežu pie Priekuļiem, arī dokumentus. Jaunieši skaidroja, ka neesot bijis, kur likt. Viņi nezinājuši, ko drīkst mest konteinerā,” pastāsta Guntars Mucenieks.

Liepā, vecajā dzelzceļa ēkā, kas ilgu laiku jau stāv tukša, bija ierīkota kārtīga atkritumu izgāztuve. Izrevidējot savesto, tika atrasti čeki, valsts iestāžu vēstules. “Ģimene dzīvo Valmierā, privātmājā, un regulāri brauc ciemos pie radiem uz Nītauri. Mašīnā tiek sakrauti atkritumi, kas pa ceļam izgāzti šajā ēkā Liepā. Kad vainīgos atradu, viņi brīnījās, vai tad tā nedrīkst darīt, māja taču stāv tukša. Visu to bagātību ar smago mašīnu bija veduši vairākas reizes,” par vēl vienu nesaprātīgu gadījumu stāsta policijas vadītājs.

Veselavas bijušajā karjerā atkritumus bija atveduši no Rāmuļiem. Smagās mašīnas kravā atradās arī piektklasnieces burtnīca. “Atkritumu vedēju nebija grūti noskaidrot. Pats arī visu atvesto savāca, vietu satīrīja. Veselavas kapsētā, kur ierādīta vieta atkritumiem, bieži vien tie, kuri brauca sakopt tuvinieku atdusas vietas, uz atkritumu kaudzi no mājas atveda arī sadzīves atkritumus. Pēdējā laikā tas vairs nenotiek,” pastāsta Guntars Mucenieks.

Netālu no Niniera, braucot uz Purmaļu dīķi, pērn bija sagāzti atkritumi. Starp tiem tika atrasta veterinārārsta izrakstīta zāļu recepte. Lai atrastu atkritumu īpašnieci, policists interesējās pat Daugavpilī, līdz viņu atrada. “Atbrauca kundze dārgā džipā. Viņai neesot bijis, kur likt atkritumus,” ar ironisku smaidu un neizpratni par tādu solīda cilvēka rīcību saka pašvaldības policijas vadītājs.

Pērn kuriozs notikums bija Veselavā. Kāds kaimiņš sūdzējās par otru, ka tam, lūk, nav noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju un tā nedrīkst būt. Kā atgādinājums, ka līgums jāslēdz un konteineram jābūt, tika noformēts administratīvo pārkāpumu protokols, kaimiņš samaksāja sodu, iegādājās konteineru. Pēc kāda laika Guntars Mucenieks mežā Veselavā atrada desmit maisus ar atkritumiem, kas bija salikti bedrē. “Tur bija pudeles, konservu kārbas, mašīnu gumijas un vēl daudz kas. Vienā maisā bija tālruņa rēķins, kurā, protams, minēts arī uzvārds. Vainīgais bija tas, kurš neatlaidīgi sūdzējās par kaimiņu,” pastāsta Guntars Mucenieks un piebilst, ka, protams, atkritumu vedējs bijis ļoti dusmīgs, jo pašam viss bija jāsavāc, vieta jāsatīra un vēl jāmaksā simts eiro sods.

Skaidrs, ka ne jau katrā klusā vietā mežā, kur ieved ceļš, var stāvēt policists un gaidīt, kad kāds vedīs atkritumus. Tāpat kā citās pašvaldībās, arī Priekuļu novada pagastu mežos un mežmalās, ceļmalās, kuras iecienījuši nelegālie atkritumu vedēji, ir uzstādītas novērošanas kameras. Policijas vadītājam tikai atliek noskatīties ierakstu, un var doties pie vainīgā. “Par to, ka zinu, ko sliktu cilvēks izdarījis, viņš, protams, ir pārsteigts,” bilst Guntars Mucenieks un atgādina, ka drīzumā novērošanas kamera tiks uzstādīta arī Bērzkrogā.

“Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir (..) iekļauties pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja norādītajā vietā.” Tā teikts likumā. “Tiem, kuri pieķerti, ka atkritumus nelegāli veduši uz mežu vai kur citur, sodu uzliek administratīvā komisija. Parasti tas nav augstāks par simts eiro. Manuprāt, tas ir krietni par maz. Ja vainīgo neatrod, dabai nodarītais kaitējums būs krietni lielāks,” domās dalās Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks, piebilstot, ka ne jau visus mežu mēslotājus izdodas atrast. Ja būsim saudzīgi pret pārkāpējiem, kāds var iedomāties, ka nedara neko sliktu.

Protams, sodam jābūt samērīgam, lai to varētu samaksāt. Taču ne jau nabagi ved atkritumus uz mežu. Visiem šiem cilvēkiem ir mašīnas, nauda, lai bākā ielietu degvielu. Vai tie ir mazāki izdevumi, nekā, dzīvojot privātmājā, samaksāt par vēl vienu konteinera izvešanas reizi? Protams, daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji piktojas, ka kopīgajos konteineros kāds samet pārāk daudz atkritumu un viņiem jāmaksā. Vai tad labāk, lai ved uz mežu? Vismaz Cēsīs ir arī konteineri, kas nav paredzēti tikai vienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Pameklēt tos noteikti būs lētāk, nekā braukt uz mežu Priekuļos.

Ne jau ar sodiem visus atturēsim no šīs nepieņemamās rīcības. Pārsteidz tas, ka atkritumus uz mežu ved dažādas paaudzes. Guntars Mucenieks uzsver, ka ir svarīgi jauniešiem atgādināt, ja viņi slikti rīkojas. “Kad redzu, ka jaunieši smēķē, pavēroju, kur viņi liek izsmēķus. Ja nomet zemē, pieeju un pajautāju, kas viņi ir pēc tautības. Brīnās par jautājumu. Latviešiem nav pieņemts savu zemi piemēslot! Tad puiši ķeras klāt un salasa izsmēķus. Tas ir ietekmīgāk, nekā uzlikt sodu,” pārdomās dalās Guntars Mucenieks.

Ne jau tikai uz Priekuļu novada pagastu mežiem tiek vesti atkritumi, diemžēl drazas var atrast pat visnomaļākajā vietā. Vides reklāmas ar uzrakstiem “Nemēslo! Mēs te dzīvojam” diemžēl nevar pielikt pie katras takas, kas ved mežā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
8

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
668

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
276

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
23
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi