Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ir jāiemācās pareizi dzīvot, lai neslimotu

Liene Lote Čemme
23:00
05.10.2016
191
Img 4190 1

Mēs varam diskutēt par to, kādas medicīnas piekritēji esam – klasiskās vai alternatīvās, bet kaut kur tajā visā ir arī ājurvēda, par kuru uzzinām arvien vairāk. Vēdiskās filozofijas un kultūras pasniedzējs Viktors Supe bilst, ka ājūrvēda runā par veselīgu dzīvesveidu.

“Ājurvēda tulkojumā no sanskrita nozīmē – zinātne par dzīvi. Ājurvēda ir holistiska medicīnas sistēma, kura radusies senajos Austrumos, apmēram 5000 gadus pirms mūsu ēras. Tā uzlūko cilvēku pilnībā, lai slimības cēloni novērstu ar dabīgām ārstēšanas metodēm. Var teikt, ka ājūrvēda runā par divām būtiskām lietām. Pirmā, kā būt veselam. Tā savā ziņā ir profilakse. Kā sevi pievērst veselīgam dzīvesveidam – pareiza ēšana, dienas režīms un ikdienas kustība, fiziskās aktivitātes. Turklāt ēšana ir ļoti būtisks ikdienas elements, jāzina ne tikai ko, bet kā un kad ēst. Būtiski, lai uzturā tiktu lietots svaigs, vietējais un sezonāls ēdiens. Tāpat svarīgi ir ievērot pareizu dienas režīmu. Agri iet gulēt un agri celties. Gulēt ilgāk par septiņiem rītā ir kaitēšana veselībai. Tāpat, runājot par fizisko aktivitāti, pēc ājurvēdas daudz labāk ir nevis skriet, bet doties pastaigās,” stāsta V. Supe, uzsverot, ka ājurvēdā tikpat svarīga kā fiziskā ir arī garīgā veselība.

“Viena no populārākajām nervu slimībām mūsdienās ir veģetatīvā distonija. To varam saukt par emocionālu nesakārtotību jeb haosu, disbalansu. No tā rodas dažādas ķermeniskās izpausmes. Tādēļ jāsakārto vispirms sava garīgā pasaule, tad arī ķermenis kļūs vesels. Un beigu beigās jārūpējas gan par fizisko, gan garīgo pusi,” stāsta V. Supe.

Otrs būtiskais ājurvēdā ir ārstēšana, ja cilvēks ir saslimis. Tie lielākoties ir dabas līdzekļu preparāti, dažādas procedūras, masāžas. Viktors Supe stāsta, ka ikdienā strādā kopā ar dakteri no Indijas – Somitu, kurš ir ne tikai ārkārtīgi vitāla personība, bet arī augstākās klases speciālists ar plašu zināšanu spektru ājurvēdā. Viņš pacientus pieņem Rīgā, bet jau šobrīd tiek plānots ājurvēdas centru tuvākā gada laikā atvērt arī Valmierā. Tāpat interesentiem ir iespēja ar šīs medicīnas ārstiem un speciālistiem tikties ik pa laikam vizītēs Cēsīs.

V. Supe bilst, ka klasiskā medicīna neizslēdz ājurvēdu. “Ja ir nopietna slimība, tad droši vien ir jādzer zāles un jātiek galā ar akūto stāvokli, bet pēc tam var pievērsties sevis sakārtošanai un attīrīšanai no toksīniem, kaitīgām domām un ieradumiem. Turklāt ķīmiskās zāles ar dabas līdzekļiem nav pretrunā viens otram. Tāpat bieži skaidroju, ka nav pareizi domāt, ka ājurvēda der Indijā, bet neder Latvijā. Visā pasaulē cilvēka ķermenis darbojas pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Turklāt ājurvēda, atšķirībā no Rietumu medicīnas, ņem vērā katra konkrētā cilvēka ķermeņa īpatnības un fizisko uzbūvi. Pēc tā arī cilvēki tiek ārstēti,” stāsta vēdiskās filozofijas un kultūras pasniedzējs.

V. Supe bilst, ka mūsdienās arvien vairāk un vairāk cilvēku nonāk pie atziņas, ka materiālajā pasaulē var gūt panākumus, bet ne piepildījumu. Viņš norāda, ka nav nekur jābrauc tālu prom, lai cilvēks sevi atrastu. Ir jāpaskatās vien pašam sevī.

“Taču, lai iemācītos to darīt, reizēm ir jāiziet gari ceļi. Un nenoliedzami varam runāt par mūsu ikdienas tempu, stresu un paņemtajiem kredītiem, kas cilvēkus nomāc garīgi. Rezultātā ne tādas vien slimības mūs piemeklē. Cilvēkiem jāatceras, ka nauda mūsu dzīvē var būt līdzeklis, bet ne mērķis. Mums katram vajag precīzi definēt mērķus. Un jauniešiem lielākā problēma ir tā, ka viņi nezina savu dzīves mērķi. Tādēļ arī jaunieši nereti saslimst ar psiholoģiskām slimībām,” saka Viktors Supe.

Arī psiholoģe – konsultante un ājurvēdas piekritēja Guna Supe bilst, ka mūsdienās daudzi par ājurvēdu nav dzirdējuši, tomēr norāda, ka cilvēkiem par to ir interese.

“Ikdienā konsultēju daudzas sievietes, pat gados jaunas, kuras jau slimo ar veģetatīvo distoniju. Viņas nespēj nodibināt attiecības, nejūtas piepildītas darbā. Viņas iekšēji nav mierā ar sevi un nezina, kas pašas ir. Liela mūsdienu liksta ir arī paņemtie kredīti. Ja dzīvojam ar nemitīgu sajūtu, ka esam parādā, tas nomāc,” stāsta psiholoģe un teic, ka nereti konsultē arī pārus. Viņa norāda, ka vīriešiem vajadzētu iemācīties uzklausīt sievietes, kas ir ļoti vienkārša lieta. Ja tas tā notiktu, tik daudz problēmu atkristu.

Vaicāta par laulībām un to, kādēļ cilvēki precas, bet ne vienmēr visi ilgi un laimīgi dzīvo kopā, psiholoģe bilst: “Sievietes precas, lai iegūtu patvērumu, un sievietes patvērums vienmēr un visos laikos ir bijis vīrietis. Savukārt vīrieši precas, lai dzīvē iemācītos atbildību,” saka Guna, uzsverot, ka laulībā pati svarīgākā ir komunikācija partneru starpā. Tā ir laulības panākumu atslēga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
144

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
642
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
250

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi