Mēs varam diskutēt par to, kādas medicīnas piekritēji esam – klasiskās vai alternatīvās, bet kaut kur tajā visā ir arī ājurvēda, par kuru uzzinām arvien vairāk. Vēdiskās filozofijas un kultūras pasniedzējs Viktors Supe bilst, ka ājūrvēda runā par veselīgu dzīvesveidu.
“Ājurvēda tulkojumā no sanskrita nozīmē – zinātne par dzīvi. Ājurvēda ir holistiska medicīnas sistēma, kura radusies senajos Austrumos, apmēram 5000 gadus pirms mūsu ēras. Tā uzlūko cilvēku pilnībā, lai slimības cēloni novērstu ar dabīgām ārstēšanas metodēm. Var teikt, ka ājūrvēda runā par divām būtiskām lietām. Pirmā, kā būt veselam. Tā savā ziņā ir profilakse. Kā sevi pievērst veselīgam dzīvesveidam – pareiza ēšana, dienas režīms un ikdienas kustība, fiziskās aktivitātes. Turklāt ēšana ir ļoti būtisks ikdienas elements, jāzina ne tikai ko, bet kā un kad ēst. Būtiski, lai uzturā tiktu lietots svaigs, vietējais un sezonāls ēdiens. Tāpat svarīgi ir ievērot pareizu dienas režīmu. Agri iet gulēt un agri celties. Gulēt ilgāk par septiņiem rītā ir kaitēšana veselībai. Tāpat, runājot par fizisko aktivitāti, pēc ājurvēdas daudz labāk ir nevis skriet, bet doties pastaigās,” stāsta V. Supe, uzsverot, ka ājurvēdā tikpat svarīga kā fiziskā ir arī garīgā veselība.
“Viena no populārākajām nervu slimībām mūsdienās ir veģetatīvā distonija. To varam saukt par emocionālu nesakārtotību jeb haosu, disbalansu. No tā rodas dažādas ķermeniskās izpausmes. Tādēļ jāsakārto vispirms sava garīgā pasaule, tad arī ķermenis kļūs vesels. Un beigu beigās jārūpējas gan par fizisko, gan garīgo pusi,” stāsta V. Supe.
Otrs būtiskais ājurvēdā ir ārstēšana, ja cilvēks ir saslimis. Tie lielākoties ir dabas līdzekļu preparāti, dažādas procedūras, masāžas. Viktors Supe stāsta, ka ikdienā strādā kopā ar dakteri no Indijas – Somitu, kurš ir ne tikai ārkārtīgi vitāla personība, bet arī augstākās klases speciālists ar plašu zināšanu spektru ājurvēdā. Viņš pacientus pieņem Rīgā, bet jau šobrīd tiek plānots ājurvēdas centru tuvākā gada laikā atvērt arī Valmierā. Tāpat interesentiem ir iespēja ar šīs medicīnas ārstiem un speciālistiem tikties ik pa laikam vizītēs Cēsīs.
V. Supe bilst, ka klasiskā medicīna neizslēdz ājurvēdu. “Ja ir nopietna slimība, tad droši vien ir jādzer zāles un jātiek galā ar akūto stāvokli, bet pēc tam var pievērsties sevis sakārtošanai un attīrīšanai no toksīniem, kaitīgām domām un ieradumiem. Turklāt ķīmiskās zāles ar dabas līdzekļiem nav pretrunā viens otram. Tāpat bieži skaidroju, ka nav pareizi domāt, ka ājurvēda der Indijā, bet neder Latvijā. Visā pasaulē cilvēka ķermenis darbojas pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Turklāt ājurvēda, atšķirībā no Rietumu medicīnas, ņem vērā katra konkrētā cilvēka ķermeņa īpatnības un fizisko uzbūvi. Pēc tā arī cilvēki tiek ārstēti,” stāsta vēdiskās filozofijas un kultūras pasniedzējs.
V. Supe bilst, ka mūsdienās arvien vairāk un vairāk cilvēku nonāk pie atziņas, ka materiālajā pasaulē var gūt panākumus, bet ne piepildījumu. Viņš norāda, ka nav nekur jābrauc tālu prom, lai cilvēks sevi atrastu. Ir jāpaskatās vien pašam sevī.
“Taču, lai iemācītos to darīt, reizēm ir jāiziet gari ceļi. Un nenoliedzami varam runāt par mūsu ikdienas tempu, stresu un paņemtajiem kredītiem, kas cilvēkus nomāc garīgi. Rezultātā ne tādas vien slimības mūs piemeklē. Cilvēkiem jāatceras, ka nauda mūsu dzīvē var būt līdzeklis, bet ne mērķis. Mums katram vajag precīzi definēt mērķus. Un jauniešiem lielākā problēma ir tā, ka viņi nezina savu dzīves mērķi. Tādēļ arī jaunieši nereti saslimst ar psiholoģiskām slimībām,” saka Viktors Supe.
Arī psiholoģe – konsultante un ājurvēdas piekritēja Guna Supe bilst, ka mūsdienās daudzi par ājurvēdu nav dzirdējuši, tomēr norāda, ka cilvēkiem par to ir interese.
“Ikdienā konsultēju daudzas sievietes, pat gados jaunas, kuras jau slimo ar veģetatīvo distoniju. Viņas nespēj nodibināt attiecības, nejūtas piepildītas darbā. Viņas iekšēji nav mierā ar sevi un nezina, kas pašas ir. Liela mūsdienu liksta ir arī paņemtie kredīti. Ja dzīvojam ar nemitīgu sajūtu, ka esam parādā, tas nomāc,” stāsta psiholoģe un teic, ka nereti konsultē arī pārus. Viņa norāda, ka vīriešiem vajadzētu iemācīties uzklausīt sievietes, kas ir ļoti vienkārša lieta. Ja tas tā notiktu, tik daudz problēmu atkristu.
Vaicāta par laulībām un to, kādēļ cilvēki precas, bet ne vienmēr visi ilgi un laimīgi dzīvo kopā, psiholoģe bilst: “Sievietes precas, lai iegūtu patvērumu, un sievietes patvērums vienmēr un visos laikos ir bijis vīrietis. Savukārt vīrieši precas, lai dzīvē iemācītos atbildību,” saka Guna, uzsverot, ka laulībā pati svarīgākā ir komunikācija partneru starpā. Tā ir laulības panākumu atslēga.
Komentāri