Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kafija – možs dienas sākums

Liene Lote Čemme
10:41
12.10.2016
148
Img 4057 1

Bez kafijas savu rītu vai pusdienlaiku nevar iedomāties daudzi. Tasīte labas kafijas nereti ir enerģijas lādiņš un možums visai dienai. Kafijas pazinējs, cēsnieks Kaspars Lapsa “Druvai” stāsta, ka mīlestība pret kafiju un kafijas dzeršanas kultūru radusies jau sen. Pats apmeklējis Rīgā Kafijas akadēmijas kursus, daudz lasījis un eksperimentējis, lai pagatavotu kvalitatīvu kafiju. Šobrīd savā kafijas namiņā jau mēnesi kafiju gatavo ne tikai sev, bet ikvienam, kas pie viņa iegriežas ciemos. Kaspars jau oktobrī sāks organizēt arī kafijas degustāciju vakarus. Viņš uzskata, ka ir daudz ko mācīties, iegūt un izzināt jautājumus, kas cieši skar kafijas dzeršanas kultūru un lieliskas kafijas praktisku pagatavošanu.

Runājot par kafijas izcelsmi, Kaspars bilst, ka ir gana daudz leģendu, kā tika atklāta kafija. Taču diezgan skaidrs, ka kafijas krūms atklāts Etiopijā apmēram pirms 1500 gadiem. Pazīstamākā kafijas leģenda vēstī, ka kafijas pupiņas atklāja aitu gans. Viņš ieraudzīja, ka aitas ēd sarkanās ogas no krūma, un ievēroja, ka dzīvnieki kļūst neparasti kustīgi. Viņš nolēma pamēģināt šīs ogas pats un pēc to ēšanas jutās mundrāks. Vēlāk mūki šajā teritorijā sāka vārīt pupiņas un dzert aromātisko kafijas dzērienu, lai paliktu nomodā ilgo lūgšanu laikā.

“Lai pagatavotu labu kafiju, svarīgas ir kafijas pupiņas, turklāt es iesaku pupiņas samalt pašiem, nevis veikalā iegādāties jau samaltu kafiju. Arī es, gatavojot kafiju saviem ciemiņiem, vienmēr sāku ar kafijas pupiņu malšanu,” bilst Kaspars un norāda, lai kafiju saglabātu svaigu un aromātisku, tā jāuzglabā hermētiski noslēgtā iepakojumā un jāievieto slēgtā traukā.

Kaspars stāsta, ka kafijas pasaule ir neizdibināma. Pats iemācījies daudzus noslēpumus. Rāda, kā kafijas pupiņas maļ ar roku, kā gatavo dažādus kafijas veidus, un līdz niansēm zina dažādas kafijas garšas – skābenas, rūgtas, piesātinātas.

“Esmu bijis ciemos pie dažādiem kafijas pupiņu grauzdētājiem, tirgotājiem, pie kafijas gatavotājiem un pasniedzējiem. Esmu mācījies, kā kafijas tasītē veido zīmējumus ar uzputotu pienu, un vēl citas lietas,” stāsta Kaspars un bilst, ka strādā ar dažādām kafijas pupiņu šķirnēm, taču viena no labākajām esot kāda armēņa izstrādātā “Rīgas kafija”, kura ir izgatavota no labākajām Arabikas šķirnēm. Kafijai piemītot augsts blīvums un patīkama pēcgarša. Taču vēl interesantāk, ka Kaspars var piedāvāt un pagatavot arī kafiju, kas pasaulē ir pati dārgākā.

“Civetkaķu kafija ir pasaules dārgākā kafija, kuras cena kilogramā ir vairāki simti eiro. Interesanti, ka Indonēzijā, kur šī kafija tiek iegūta, viss notiek ar dzīvnieku palīdzību. Proti, Civetkaķi apēd kafijas pupiņas un fekāliju veidā izvada no organisma. Interesanti, ka tikai šie dzīvnieciņi ar savām maņām jūt, kad kafijas pupiņas ir visgatavākajā stadijā, cilvēks neredz un nezina, kad pupiņas jānovāc. Civetkaķa gremošanas traktā nonākušie kafijas augļi pilnībā nepārstrādājas, tāpēc, iznākot ārā fekāliju veidā, kafijas sēklas jeb pupiņas nav bojātas. Tāpat arī gremošanas procesā civetkaķu kuņģis izstrādā īpašas vielas, kas samazina kofeīna daudzumu pupiņās,” stāsta Kaspars un atklāj, ka ik dienu ir kāds ciemiņš, kuram nākas pagatavot tasīti pašas dārgākās kafijas pasaulē. Tiesa gan, ne vienmēr cilvēku iedomātais atbilst cerētajam, bet Kaspars uzsver, ka katram kafijas cienītājam kaut reizi mūžā šī kafija ir jānobauda.

Vaicāts, kā mājas apstākļos varam pagatavot labu kafiju, Kaspars norāda, ka svarīgi izvēlēties pareizo malumu konkrētajai kafijas pagatavošanas metodei. Piemēram, gatavojot kafiju automātā, labāks būtu vidējs kafijas malums, uzlejot kafiju tieši krūzītē – smalkāks malums, gatavojot kafiju espreso kafijas automātos – ļoti smalks malums, bet, izmantojot kafijas spiedkannu – rupjāks malums. Tāpat der atcerēties, ka kafijas gatavošanā neiesaka lietot vārošu ūdeni, bet gan nedaudz padzisušu ūdeni – apmēram 92 līdz 96 grādi.

Pagatavojis dažādus kafijas veidus, Kaspars mudina tos nobaudīt un paskaidro, lai pilnībā izbaudītu bagātīgo kafijas garšu un smaržu, tā jādzer uzreiz.

“Kafijas pagatavošanas veidi ir dažādi. Latte, kafija ar putukrējumu un kanēli, un rīvētu šokolādi. Tāpat pavisam drīz piedāvāšu kafijas kokteili “Melnais gulbis”, kas tiek gatavots no espreso un iebiezinātā piena. Tas būs ļoti gardi,” stāsta kafijas pazinējs un bilst, ka pie kafijas piedāvā bezē cepumus ar kafiju, saldos riekstiņus ar kafijas krēma pildījumu un mandeļu- kafijas cepumiņus. Pats saimnieks pie kafijas gatavs uzcept un pasniegt siltu vafeli.
“Kafiju veidi ir dažādi. Itāļi teiks, ka labākā un vienīgā ir espreso kafija, kas ir ļoti stipra. To pasniedz nelielā daudzumā kopā ar glāzi ūdens. Iecienīts ir kafijas dzēriens – kapučīno. To gatavo no espreso kafijas un svaiga piena. Tāpat jau pati minēji, ka kafiju var gatavot moka kanniņā, kas ir īpaša vārāmā ierīce, ar kuru mājas apstākļos ir iespējams iegūt lielisku espreso. Baudītāji kafiju dzer bez cukura. Tā labāk atklājas garša. Taču kafiju var saldināt ar dažādiem sīrupiem,” stāsta Kaspars. Viņš bilst, ka kafijas baudīšana vienmēr gājusi rokrokā ar labām sarunām.

Lattes pagatavošanā mājas apstākļos

Nepieciešams (2 kafijas krūzēm):

Espreso
Piens
Kanēlis

Vispirms pagatavo divas espreso (stipras) kafijas tasītes. Burciņā, kurai var uzlikt vāku, ielej aptuveni 180 ml liesa piena, tas labāk putosies. Burciņai uzskrūvē vāku, kārtīgi krata aptuveni minūti. Pēc tam noņem vāku un burciņu liek mikroviļņu krāsnī uz 30 sekundēm. Karstumā no burciņas pacelsies stingras piena putas.
Pagatavoto espreso lej divās lielās kafijas krūzēs vai biezās stikla glāzēs. Pa virsu ar lielu karoti liek saputoto pienu, lai piena putas skaisti nostātos krūzē. Pārkaisa ar kanēli.

Kafija ar putukrējumu

Nepieciešams:

Kafija
Ūdens
Cukurs
Saldais krējums

Pagatavo kafiju atbilstoši vēlamajam stiprumam. Uzputo putukrējumu stingrās putās, kam var pievienot nedaudz vaniļas, cukura. Kafiju lej stikla kafijas glāzē un lēnām liek virsū putukrējumu. Pārkaisa ar kanēli un brūno cukuru.

Smaržīgs dekors

Kafijas pupiņas var kalpot arī par lielisku dekoru. Stikla vāzē ieber kafijas pupiņas, pa virsu uzliek zaļu ābolu, apsien lentīti, un dekors gatavs. Turklāt pupiņu aromāts telpā radīs īpašu auru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
144

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
641
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
250

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi