Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Mazs un mīlīgs, bet ar raksturu

Kitija Ločmele
13:53
07.12.2016
48
Adele 1 1

Ieraugot punduršpicu jeb Pomenārijas špicu, neviens nepaliek vienaldzīgs, jo krāšņais, biezais apmatojums un mīlīgais purniņš liek katram pasmaidīt. Tomēr aiz ārēji jaukā suņuka tēla slēpjas modrs, temperamentīgs un nepakļāvīgs raksturs, kas nozīmē, ka suņuka īpašniekam ir jābūt neizsīkstošai pacietībai. Par to ir pārliecinājusies arī cēsniece Sabīne Miezīte, kura punduršpica meitenīti Adeli iegādājās aizpagājušā vasarā. “Adele atzīst tikai savus saimniekus, tāpēc lielākās problēmas sagādā pastaigas pa pilsētu. Suņukam nepatīk sveši cilvēki, jo domā, ka tie nodarīs pāri. Gadījies, ka pieaugušie vai mazi bērni bez jautāšanas, vai suņuku drīkst aiztikt, mēģina to paijāt. Adelei tas nepatīk, tāpēc ir bijušas pat reizes, kad kucīte iekož. Tādā veidā viņa aizstāvas, jo nezina, kāds ir cilvēka nolūks. Savukārt, ja ģimenē kāds viesojas, tad Adele ir mierīga, jo atrodas savā teritorijā, turklāt blakus ir saimnieki. Tāpat tuvākie draugi zina, ka, nākot ciemos, Adelei jāpakasa vēders, tad tā neries,” smejoties teic punduršpica saimniece.

adeleCilvēkiem šķiet, ka ir nepieciešamas lielas rūpes, lai saglabātu skaistu suņuka apmatojumu, bet tā nemaz neesot. “Adeli mazgāju divas reizes mēnesī, kažoku apgriežu pati, tāpēc nevarētu teikt, ka tas būtu sarežģīti. Tā kā sunītim patīk mazgāties un žāvēties, tad process ir gana patīkams. Ja runājam par ēdienu, tad Adelei negaršo speciālā suņu barība, bet gan tas, ko ēdu es. Piemēram, saldumi. Mums ir viens kopīgs gardums – sieriņš “Kārums”,” atklāj Sabīne. Lielākas rūpes Adeles apmatojuma kopšanā sagādā suņa raksturs, ar kura sadzīvošanu ir grūti.

Sabīne skaidro, ka punduršpici mēdz būt arī atriebīgi un izstrādāt dažādas blēņas. “Viens no Adeles lielākajiem niķiem ir rakņāšanās pa somiņām. Viņa parasti kaut ko izvelk no somiņas un sagrauž. Lielākoties tie ir lūpu spīdumi, kuri pēc tam nav lietojami. Tāpat viņai nepatīk, ka drēbes stāv veļas kastē, tās Adele izvelk ārā,” par punduršpica nedarbiem stāsta saimniece un piebilst, ka pirms neilga laika dzīvokļa gaitenī nomainītas tapetes, bet Adelei tās nav gājušas pie sirds, tāpēc tās sabojājusi.

adele-2Tomēr, neskatoties uz nedarbiem, Sabīne atzīst, ka neesot jau tikai sliktās lietas, jo vienmēr ir kāds, kurš sagaida mājās un dāvā neviltotu mīlestību. Adelei patīk ielēkt saimniecei klēpī, lai atgādinātu, ka sunītis jāsamīļo. “Viņa ir gluži kā mazs bērns, jo nepārtraukti jāvelta uzmanība. Lai cik dīvaini izklausītos, bet Adelei patīk, ka ar viņu daudz runā. Tāpat sunīte neiebilst, ja tiek uzvilkts kāds apģērba gabals vai rota. Iespējams, nepakļāvīgais raksturs saistīts ar to, ka suņu meitene vēl ir jauna. Vasarā paliks tikai divi gadi. Varbūt ar gadiem blēņu būs mazāk,” spriež S. Miezīte.

Būt par punduršpica saimnieku nav viegli, tāpēc Sabīne uzskata, ka šīs šķirnes suņus jāiegādājas tiem, kuriem ikdienā ir gana daudz brīvā laika, lai pievērstos sunim, ietu garās pastaigās un to audzinātu. Iespējams, šīs šķirnes dzīvnieks būtu labs draugs un kompanjons vecāka gada gājuma cilvēkiem, jo punduršpiciem, spriežot pēc Adeles, ne visai patīk mazi bērni un citi mājdzīvnieki, tai skaitā arī suņi. “Ir cilvēki, kuri punduršpicus iegādājās tikai tāpēc, lai piedalītos izstādēs, bet, manuprāt, tā savā ziņā ir suņu mocīšana,” tā punduršpica Adeles saimniece Sabīne Miezīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
260

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
81

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
140

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi