Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Līdzgaitniekos eņģeļi

Sarmīte Feldmane
10:39
21.12.2016
39
Img 5658 1

Ieejot istabā, vairākkārt gribas padot labdienu, jo ienācējā raugās daudzi jo daudzi acu pāri. Cits smaida, vēl kāds
dziļdomīgi vēro, dažs, iegrimis savās domās un nodarbēs, pat nepievērš uzmanību, bet visi pretī dāvā labestību un mīlestību. Tā ir satikšanās ir 1800 eņģeļiem.

Raunēnietei Zentai Gavrilovai viņi aizņēmuši visu istabu, daži iekārtojušies vēl otrā telpā. “Pirmos man uzdāvināja draugi. Tā deviņi eņģeļi kādu laiku stāvēja plauktā. Ziemassvētkos sabrauca radi, ieraudzīja, tagad zināšot, ko dāvināt. Tā pa vienam vien eņģeli ieradās manā mājā,” stāsta eņģeļu kolekcionāre un piebilst: “Kur vien braucu, atgriežos ar kādu eņģeli. Ne visās valstīs var nopirkt eņģeļu figūras. Visvairāk man ir no Ziemeļeiropas un Krievijas.”

Katra figūra ir kā brīnums, kā mākslas darbs. No koka izgrebti, izkrāsoti Krievijas meistaru darbi, Latvijas amatnieku darinājumi no koka, šūti no auduma, Lietuvā tapušie no smalkiem diegiem, daudzi no ģipša, porcelāna, minerāliem, stikla, metāla, dažādas plastikas un plastikāta.

Turpat blakus zīmēti eņģeļi, kuri ir priecīgi, lielām, atvērtām acīm skatās pasaulē. Bez smaida nevar paiet garām eņģelim, kurš, laimīgs izgāzies, sēž krēslā, piemidzis sapņo un smaida. To Zentai uzdāvinājusi krustmeita. Eņģelis ir šūtā rotaļlieta, kuru garāmejot gribas pakutināt. “Viņā ir tik daudz prieka un mīlestības, ka katrs, kurš skumīgs, sāk smieties,” bilst Zenta.

Par katru eņģeli viņa var pastāstīt – no kurienes ieradies, kurš dāvinājis. Katrs eņģelis viņai ir mīļš. Gan tas, kurš izbrīnīts raugās uz pasauli no dāvinātas gleznas, gan eņģeļu ģimene, kuru Zenta saņēma dāvanā no Urālu metropolīta.

Reiz pie kādas mājas Zenta ieraudzīja vēja zvanu ar eņģeļiem. Tie stāvēja lietū, bija jau apsūbējuši. Viņai bija žēl eņģeļu. Zenta pierunāja saimnieci, atveda vietā citu vēja zvanu, bet to ar eņģeļiem restaurēja. Pateicībā tas skan tik dzidri, ka droši var teikt – eņģeļi muzicē, kopā ar citiem eņģeļu vēja zvaniem ar mūziku piepildās visa māja.

“Eņģeļi ir vēstneši starp zemi un debesīm, starp Augstāko un cilvēku. Eņģeli ir kā saules gaisma vai spīdekļi, kas atnes gaismu, apskaidrības enerģiju, skaidro prātu. Katrā cilvēkā ir eņģelis. Un ne viens vien, ja cilvēks atļauj, pieņem viņus. Ja eņģeļa nav, ja to atgrūž, cilvēks ir skumīgs. Man vienmēr bijis daudz eņģeļu, jūtu, ka viņi ir man apkārt,” zina stāstīt Zenta. Viņa par nemirstīgajām būtnēm var stāstīt un stāstīt. “Eņģeļi ir mūsu līdzgaitnieki, tāpat kā mēs, arī viņi mainās – pilda savus uzdevumus, attīstās. Jāmāk ar viņiem sadzīvot un uzticēties, viņi būs līdzās, palīdzēs. Jābūt beznosacījuma mīlestībai. Man pie mājas ir daudz puķu, palūdzu eņģeļiem, lai labi aug, un dārzs vienmēr ir ziedos,” pastāsta Zenta.

Kolekcija prasa arī rūpes. Reizes četras gadā viņa katru eņģeļa figūriņu nomazgā, citām ar fēnu nopūš putekļus. No stāvēšanas figūriņās parādās kāda plaisiņa, tā jāaizkrāso. “Ir eņģeļi, kuriem spārni no spalvām, tās ik pēc dažiem gadiem jāmaina. Tāpat auduma kažociņi,” atklāj raunēniete un piebilst, ka plastikāta figūriņas ar gadiem sāk drupt, diemžēl mūsdienu materiāli nav paredzēti ilglaicīgai izmantošanai. Taču no tiem izgatavotās figūriņas ir vieglāk kopt.

“Cilvēki manā mājā starp eņģeļiem jūtas labi. Mēs katrs pats veidojam savu nākotni un ņemam palīgos tos, kurus uzskatām par līdzgaitniekiem, man tie ir eņģeļi,” saka Zenta Gavrilova.

Par Zentas eņģeļu kolekciju interesējušies daudzi. Tikai vienreiz daļu tās viņa parādīja Rīgā. “Pārējie mājās skuma. Viņi saraduši būt kopā,” saka Zenta. Gan jau reiz viņas kolekciju varēs arī apskatīt. Tāda ir iecere.

Zenta dzirdējusi, ka viņai ir lielākā eņģeļu kolekcija Eiropā, citiem nav vairāk par pustūkstoti. Varbūt viņa uzrakstīs grāmatu par eņģeļiem. Zenta Gavrilova padomā un nosaka: “Varbūt!”

Ziemassvētku laikā eņģelītis ir mīļa dāvana. Zenta Gavrilova pārliecinājusies, ka tos dāvina un saņem tie, kuri atvēruši sirdi gaismai, kuri izprot pasaules lietu kārtību. Latvijā dāvināt eņģeļus nav nekas neparasts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
6

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
666

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi