Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Līdzgaitniekos eņģeļi

Sarmīte Feldmane
10:39
21.12.2016
190
Img 5658 1

Ieejot istabā, vairākkārt gribas padot labdienu, jo ienācējā raugās daudzi jo daudzi acu pāri. Cits smaida, vēl kāds
dziļdomīgi vēro, dažs, iegrimis savās domās un nodarbēs, pat nepievērš uzmanību, bet visi pretī dāvā labestību un mīlestību. Tā ir satikšanās ir 1800 eņģeļiem.

Raunēnietei Zentai Gavrilovai viņi aizņēmuši visu istabu, daži iekārtojušies vēl otrā telpā. “Pirmos man uzdāvināja draugi. Tā deviņi eņģeļi kādu laiku stāvēja plauktā. Ziemassvētkos sabrauca radi, ieraudzīja, tagad zināšot, ko dāvināt. Tā pa vienam vien eņģeli ieradās manā mājā,” stāsta eņģeļu kolekcionāre un piebilst: “Kur vien braucu, atgriežos ar kādu eņģeli. Ne visās valstīs var nopirkt eņģeļu figūras. Visvairāk man ir no Ziemeļeiropas un Krievijas.”

Katra figūra ir kā brīnums, kā mākslas darbs. No koka izgrebti, izkrāsoti Krievijas meistaru darbi, Latvijas amatnieku darinājumi no koka, šūti no auduma, Lietuvā tapušie no smalkiem diegiem, daudzi no ģipša, porcelāna, minerāliem, stikla, metāla, dažādas plastikas un plastikāta.

Turpat blakus zīmēti eņģeļi, kuri ir priecīgi, lielām, atvērtām acīm skatās pasaulē. Bez smaida nevar paiet garām eņģelim, kurš, laimīgs izgāzies, sēž krēslā, piemidzis sapņo un smaida. To Zentai uzdāvinājusi krustmeita. Eņģelis ir šūtā rotaļlieta, kuru garāmejot gribas pakutināt. “Viņā ir tik daudz prieka un mīlestības, ka katrs, kurš skumīgs, sāk smieties,” bilst Zenta.

Par katru eņģeli viņa var pastāstīt – no kurienes ieradies, kurš dāvinājis. Katrs eņģelis viņai ir mīļš. Gan tas, kurš izbrīnīts raugās uz pasauli no dāvinātas gleznas, gan eņģeļu ģimene, kuru Zenta saņēma dāvanā no Urālu metropolīta.

Reiz pie kādas mājas Zenta ieraudzīja vēja zvanu ar eņģeļiem. Tie stāvēja lietū, bija jau apsūbējuši. Viņai bija žēl eņģeļu. Zenta pierunāja saimnieci, atveda vietā citu vēja zvanu, bet to ar eņģeļiem restaurēja. Pateicībā tas skan tik dzidri, ka droši var teikt – eņģeļi muzicē, kopā ar citiem eņģeļu vēja zvaniem ar mūziku piepildās visa māja.

“Eņģeļi ir vēstneši starp zemi un debesīm, starp Augstāko un cilvēku. Eņģeli ir kā saules gaisma vai spīdekļi, kas atnes gaismu, apskaidrības enerģiju, skaidro prātu. Katrā cilvēkā ir eņģelis. Un ne viens vien, ja cilvēks atļauj, pieņem viņus. Ja eņģeļa nav, ja to atgrūž, cilvēks ir skumīgs. Man vienmēr bijis daudz eņģeļu, jūtu, ka viņi ir man apkārt,” zina stāstīt Zenta. Viņa par nemirstīgajām būtnēm var stāstīt un stāstīt. “Eņģeļi ir mūsu līdzgaitnieki, tāpat kā mēs, arī viņi mainās – pilda savus uzdevumus, attīstās. Jāmāk ar viņiem sadzīvot un uzticēties, viņi būs līdzās, palīdzēs. Jābūt beznosacījuma mīlestībai. Man pie mājas ir daudz puķu, palūdzu eņģeļiem, lai labi aug, un dārzs vienmēr ir ziedos,” pastāsta Zenta.

Kolekcija prasa arī rūpes. Reizes četras gadā viņa katru eņģeļa figūriņu nomazgā, citām ar fēnu nopūš putekļus. No stāvēšanas figūriņās parādās kāda plaisiņa, tā jāaizkrāso. “Ir eņģeļi, kuriem spārni no spalvām, tās ik pēc dažiem gadiem jāmaina. Tāpat auduma kažociņi,” atklāj raunēniete un piebilst, ka plastikāta figūriņas ar gadiem sāk drupt, diemžēl mūsdienu materiāli nav paredzēti ilglaicīgai izmantošanai. Taču no tiem izgatavotās figūriņas ir vieglāk kopt.

“Cilvēki manā mājā starp eņģeļiem jūtas labi. Mēs katrs pats veidojam savu nākotni un ņemam palīgos tos, kurus uzskatām par līdzgaitniekiem, man tie ir eņģeļi,” saka Zenta Gavrilova.

Par Zentas eņģeļu kolekciju interesējušies daudzi. Tikai vienreiz daļu tās viņa parādīja Rīgā. “Pārējie mājās skuma. Viņi saraduši būt kopā,” saka Zenta. Gan jau reiz viņas kolekciju varēs arī apskatīt. Tāda ir iecere.

Zenta dzirdējusi, ka viņai ir lielākā eņģeļu kolekcija Eiropā, citiem nav vairāk par pustūkstoti. Varbūt viņa uzrakstīs grāmatu par eņģeļiem. Zenta Gavrilova padomā un nosaka: “Varbūt!”

Ziemassvētku laikā eņģelītis ir mīļa dāvana. Zenta Gavrilova pārliecinājusies, ka tos dāvina un saņem tie, kuri atvēruši sirdi gaismai, kuri izprot pasaules lietu kārtību. Latvijā dāvināt eņģeļus nav nekas neparasts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
145

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
642
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
250

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi