Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Džeina Eira uznāk uz skatuves

Mairita Kaņepe
12:40
28.12.2016
9
Dzeina Eira Foto Markovskis 0227 1

Visi, pareizāk sacīt – visas, kuras jaunības dienās lasījušas Šarlotes Brontē romānu “Džeina Eira” un no sirds dzīvojušas līdzi jaunās sievietes jūtu un domu pasaulei, būs ieinteresētas literārā darba pārcelšanā uz skatuves. Sevišķi tāpēc, ka Latvijā neviens to nebija uzņēmies. Taču, pirms izvēlēties kompāniju braucienam uz Valmieras teātri, ir vērts padomāt, ka tas tomēr ir romāns par sieviešu jūtu pasauli. Vīram, kurš ir slinks teātrī gājējs un par šo romānu zina tikai teorētiski, divarpus stundas teātrī, kur uz skatuves darbības maz, pārsvarā runā, izrāde var būt pacietības pārbaudījums. Klausīties romānu – tas ir jāprot un jāpieņem, ka tas prasīs intelektuālu piepūli. Izklaides te nav.

Par laimi, Valmieras izrādē nedominē tikai sievišķais, tajā ir daudz vīrišķīgā, ja ar to saprotam skarbumu un nejūtināšanos. Režisors Reinis Suhanovs pats veidojis romāna skatuvisko variantu teātra lielajai skatuvei. Tas ir viņš, kurš izdomāja, kā Latvijas vēsturi no grāmatas pārcelt uz teātra skatuves un radīja skatītāju tik iemīļoto izrādi “Balle būs!”.

Tagad tandēmā ar jauno scenogrāfi Eviju Pintāni “Džeinas Eiras” veidotāji radījuši darbībās lakonisku, bet asociācijām bagātu izrādi – 19. gadsimta Angliju, tās skarbumu dabā un cilvēkos. Tas atspoguļojas jūtu dzīvē, kura pilnīgi pakārtota tā laika sabiedrības morāles un uzvedības principiem.

Apbrīnas vērts ir skaistās aktrises Ingas Apines veikums, iemiesojoties augumā sīkās, neizskatīgās, iekšēji vērstās Džeinas tēlā – zvirbulēnā ar mūžīgi sakļautiem spārniem, bet lielu sirdi, kuru apkārtējiem nav lemts ieraudzīt. Skaisto, dzīvespriecīgo aktrisi, kas spēlē Džeinu, pazīt nevar. To, ka tā ir Inga Apine, var izlasīt programmā un vienkārši ticēt. Ročestera loma ir uzticēta Ivo Martinsonam, tam pašam, kuru Latvijā pamanīja Hamleta lomā. Citāds, tā brīža sabiedrībai nepieņemams, vīrietis, kurš jūtu dzīvē vīlies un palicis raupjš attieksmē pret visu un visiem. Tāds ir Martinsona spēlētais Edvards Ročesters. Dziļi ievainots vīrietis, kura jūtas jāglābj – cik mūsdienīgi!

Domājams, skatītājas aizdomāsies par to, kas skāris viņas pašas no tiem jaunības laikiem, kad aizrautīgi lasīts romāns un bijis ideālistisks skats uz dzīvi, kad sapņots par laimīgāko dienu mūžā – līgavas kleitā. Latvijas modes mākslinieku duets – MAREUNROL’S šo sapni materializē Džeinas Eiras fantastiski skaistajā kāzu kleitā. Nespējot atraut acis, nāk prātā, ka uz skatuves Valmierā ir augstā mode un teātris nav knapinājies – bijis gatavs maksāt! Tiem, kuri visjūtīgāk uztver ar ausīm, lielisku vakaru teātrī nodrošinājis izrādes komponists Jēkabs Nīmanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
8

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
667

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi