Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Katrs gailis ir citāds

Sarmīte Feldmane
14:12
11.01.2017
236
Img 5704 1

“Nezinītim grūti, troksnis kaitina. Man patīk,” saka drustēniete Valda Zvaigznīte, kad 30 dažādu šķirņu vistas un gaiļi stāsta savus nebeidzamos stāstus. “Man patīk šķirņu daudzveidība. Bulli gada vecumā var pārdot, arī putns tikai gada vecumā ir savā krāšņumā,” uzsver Valda. Viņai ir zootehniķes izglītība, viņa uzreiz var novērtēt, kurš putns ir šķirnes, kur kāds gailis bijis ciemos pie kaimiņienēm.

Vistas un gaiļi pa šķirnēm dzīvo atsevišķos būros. Saimniece ar prieku rāda vistu māju, kas top, rāda, kur vasarā putniem būs dzīvošana, kā pati saka, īstā hallē – lieli logi, gaišs. Katrai šķirnei būs sava istaba, varēs gulēt laktās. Dējamkastītes malā, no tām, netraucējot vistas, ērti varēs izņemt olas, barotavās iebērt barību. Vasarā vistu saime dzīvo aplokā ar mājiņām. “Tur laižu, kad perēšanai olas savāktas. Vistas ir gudras, kuru mājiņu ierāda, tajā vakarā atgriežas, nekad nesajauc. Vakarā, kad atnāku mājās, izlaižu no aploka, lai pastaigājas pa pagalmu,” pastāsta Valda. No vanagiem ar klaigāšanu vistas sargā zosis un tītari. Lapsas gan vienaldzīgas garām nepaiet. “Reiz vīram prasīja, kā cīnīties ar lapsām, viņš atbildēja, ka vajag turēt tik daudz vistu, ka nemana, ja kāda pazūd,” nosmej Valda un atzīst, ka pa kādai jau tiek arī lapsām, bet īpaši reto un skaistāko šķirņu putni tiek sargāti.

Valda ir vistu šķirņu kolekcionāre. “Dekoratīvie putni nav olu dēšanai, gadā izdēs līdz 200 olām un mazāk. Tie ir skaistumam,” viņa saka. Valda par katru šķirni zina pastāstīt, raksturot vistas un gaiļus. Visčaklākās dējējas ir Lohman Brown, gadā izdēs pat 300 olu, bet araukānvistas dēj zilas olas. “Pasaulē, tagad arī Latvijā daudziem ir plašas vistu kolekcijas. Jo smalkāka šķirne, jo putni ir cimperlīgāki, vārīgāki pret apstākļiem. Ne visi man ir pa pāriem, kad kāda nav, meklēju,” pastāsta drustēniete un uzsver, ka arī vistu šķirņu mode mainās. Tikko ieved ko jaunu, visi grib arī savā kūtiņā, tad parādās kas cits. “Mode ātri mainās. Kaimiņvalstīs bija populāra vistu šķirne Ayam Cemani. Ne tikai spalva melna, arī āda, sekste, mēle, gaļa un pat kauli ir melni. Latvieši, kuri ļoti kāroja, pat nepaguva iegādāties, kad jau mode pārgāja,” kolekcionāru aizkulises atklāj Valda. Viņa patlaban ļoti kāro iegādāties japāņu vistu pāri. Tādu redzējusi izstādē Vācijā. Gailim ir ļoti gara aste, tā velkas pa zemi.

Bramas, puduāni, baltcekules, Hamburgas, pundurkohini, rodailendi… “Putnus ir interesanti vērot. Un tas nomierina,” saka Valda. Kā jau Gaiļa gadam pieklājas, par gaiļiem tiek daudz runāts un spriests. Vērojot gaiļu saimi, Valda secinājusi, ka katras šķirnes gailis ir citāds.

“Katrai šķirnei kādas savas rakstura iezīmes, bet tādu, par kuru teikt – nekāds -, nav. Jo gaiļi augumā mazāki, jo gruntīgāki kauties. Mazie ies un dūšīgi kausies, nebaidīsies uzbrukt lielajam bramam, kuram tas šķitīs kas nepieņemams, – ko tāds sīcenis iedomājies. Araukāni ir uz kaušanos, kulangi ne ar vienu nesadzīvos, zīdagaiļi ir kašķīgi, ar citu kopā nesalikt,” vērojumos dalās Valda Zvaigznīte un pastāsta, ka gaiļi dzīvo kopā ar pīlēm un zosīm, neuzskata tās par dzīves telpas ierobežotājām. Par gaiļu attiecībām ar vistām var stāstīt daudz. Tās var vērot ar aizrautību. Valda vien piebilst: “Araukāns vienmēr aizies pie citām dāmām, kad perē, katrā perēklī būs kāds viņa cālis. Ir franči, kuri uz citām vistām pat nepaskatās, rūpējas un sargā tikai savējās.”

Valda, pati dzimusi Mērkaķa gadā, atzīst, ka mērkaķis ir diplomāts un arī gribēs būt uzvarētājs, gailim ātrāk vajag rezultātu. “Gads būs labs un reizē arī kašķīgs, notiks cīņa par taisnību, teikšanu, kā jau vistu kūtī,” saka Valda un atgādina, ka gailis visās situācijās ir pašpārliecināts un arī lielīgs. “Tādiem vajadzētu būt arī cilvēkiem, ja esi pārliecināts, ka vari sākt ko jaunu, tad dari,” domas izsaka drustēniete un atgādina par gaili uz Ābeces vāka.
Rīts Valdas Zvaigznītes mājā sākas ar koncertu. Tā gan ir kārtīga sāncensība par skanīgāko rīta dziesmu. “Tas ir tik skaisti! ” saka saimniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi