Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Katrs gailis ir citāds

Sarmīte Feldmane
14:12
11.01.2017
134
Img 5704 1

“Nezinītim grūti, troksnis kaitina. Man patīk,” saka drustēniete Valda Zvaigznīte, kad 30 dažādu šķirņu vistas un gaiļi stāsta savus nebeidzamos stāstus. “Man patīk šķirņu daudzveidība. Bulli gada vecumā var pārdot, arī putns tikai gada vecumā ir savā krāšņumā,” uzsver Valda. Viņai ir zootehniķes izglītība, viņa uzreiz var novērtēt, kurš putns ir šķirnes, kur kāds gailis bijis ciemos pie kaimiņienēm.

Vistas un gaiļi pa šķirnēm dzīvo atsevišķos būros. Saimniece ar prieku rāda vistu māju, kas top, rāda, kur vasarā putniem būs dzīvošana, kā pati saka, īstā hallē – lieli logi, gaišs. Katrai šķirnei būs sava istaba, varēs gulēt laktās. Dējamkastītes malā, no tām, netraucējot vistas, ērti varēs izņemt olas, barotavās iebērt barību. Vasarā vistu saime dzīvo aplokā ar mājiņām. “Tur laižu, kad perēšanai olas savāktas. Vistas ir gudras, kuru mājiņu ierāda, tajā vakarā atgriežas, nekad nesajauc. Vakarā, kad atnāku mājās, izlaižu no aploka, lai pastaigājas pa pagalmu,” pastāsta Valda. No vanagiem ar klaigāšanu vistas sargā zosis un tītari. Lapsas gan vienaldzīgas garām nepaiet. “Reiz vīram prasīja, kā cīnīties ar lapsām, viņš atbildēja, ka vajag turēt tik daudz vistu, ka nemana, ja kāda pazūd,” nosmej Valda un atzīst, ka pa kādai jau tiek arī lapsām, bet īpaši reto un skaistāko šķirņu putni tiek sargāti.

Valda ir vistu šķirņu kolekcionāre. “Dekoratīvie putni nav olu dēšanai, gadā izdēs līdz 200 olām un mazāk. Tie ir skaistumam,” viņa saka. Valda par katru šķirni zina pastāstīt, raksturot vistas un gaiļus. Visčaklākās dējējas ir Lohman Brown, gadā izdēs pat 300 olu, bet araukānvistas dēj zilas olas. “Pasaulē, tagad arī Latvijā daudziem ir plašas vistu kolekcijas. Jo smalkāka šķirne, jo putni ir cimperlīgāki, vārīgāki pret apstākļiem. Ne visi man ir pa pāriem, kad kāda nav, meklēju,” pastāsta drustēniete un uzsver, ka arī vistu šķirņu mode mainās. Tikko ieved ko jaunu, visi grib arī savā kūtiņā, tad parādās kas cits. “Mode ātri mainās. Kaimiņvalstīs bija populāra vistu šķirne Ayam Cemani. Ne tikai spalva melna, arī āda, sekste, mēle, gaļa un pat kauli ir melni. Latvieši, kuri ļoti kāroja, pat nepaguva iegādāties, kad jau mode pārgāja,” kolekcionāru aizkulises atklāj Valda. Viņa patlaban ļoti kāro iegādāties japāņu vistu pāri. Tādu redzējusi izstādē Vācijā. Gailim ir ļoti gara aste, tā velkas pa zemi.

Bramas, puduāni, baltcekules, Hamburgas, pundurkohini, rodailendi… “Putnus ir interesanti vērot. Un tas nomierina,” saka Valda. Kā jau Gaiļa gadam pieklājas, par gaiļiem tiek daudz runāts un spriests. Vērojot gaiļu saimi, Valda secinājusi, ka katras šķirnes gailis ir citāds.

“Katrai šķirnei kādas savas rakstura iezīmes, bet tādu, par kuru teikt – nekāds -, nav. Jo gaiļi augumā mazāki, jo gruntīgāki kauties. Mazie ies un dūšīgi kausies, nebaidīsies uzbrukt lielajam bramam, kuram tas šķitīs kas nepieņemams, – ko tāds sīcenis iedomājies. Araukāni ir uz kaušanos, kulangi ne ar vienu nesadzīvos, zīdagaiļi ir kašķīgi, ar citu kopā nesalikt,” vērojumos dalās Valda Zvaigznīte un pastāsta, ka gaiļi dzīvo kopā ar pīlēm un zosīm, neuzskata tās par dzīves telpas ierobežotājām. Par gaiļu attiecībām ar vistām var stāstīt daudz. Tās var vērot ar aizrautību. Valda vien piebilst: “Araukāns vienmēr aizies pie citām dāmām, kad perē, katrā perēklī būs kāds viņa cālis. Ir franči, kuri uz citām vistām pat nepaskatās, rūpējas un sargā tikai savējās.”

Valda, pati dzimusi Mērkaķa gadā, atzīst, ka mērkaķis ir diplomāts un arī gribēs būt uzvarētājs, gailim ātrāk vajag rezultātu. “Gads būs labs un reizē arī kašķīgs, notiks cīņa par taisnību, teikšanu, kā jau vistu kūtī,” saka Valda un atgādina, ka gailis visās situācijās ir pašpārliecināts un arī lielīgs. “Tādiem vajadzētu būt arī cilvēkiem, ja esi pārliecināts, ka vari sākt ko jaunu, tad dari,” domas izsaka drustēniete un atgādina par gaili uz Ābeces vāka.
Rīts Valdas Zvaigznītes mājā sākas ar koncertu. Tā gan ir kārtīga sāncensība par skanīgāko rīta dziesmu. “Tas ir tik skaisti! ” saka saimniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi