Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Amerikāņu mūzikas iespaidoti

Mairita Kaņepe
15:00
09.03.2017
28
Koncerts Pec Pusnakts 1 1

Sestdienas vakarā paredzētais notikums Vidzemes koncertzālē “Cēsis” bija raisījis to skatītāju interesi, kuri seko līdzi jaunās paaudzes Latvijas profesionālo mākslinieku darbam, oriģināliem mākslas darbiem uz skatuves. Interesentiem nelikās par grūtu mērot pat simts kilometrus uz Cēsīm, nemaz nerunājot par Rīgu, kas ir tuvāk Cēsīm, lai būtu klāt amerikāņu mūzikas izrādē “Pēc pusnakts”.

Izrādes centrā ir pianiste un vokāliste Katrīna Gupalo, kura kļuva plašāk pazīstama kā māksliniece, sekmīgi piedaloties televīzijas pirmajā konkursā Latvijas jaunajiem mūziķiem – “Radīti mūzikai”. Pēc tālākām studijām Londonā un Kalifornijā, kur iepazinusi amerikāņu 40. gadu kino mūziku, Katrīna Gupalo atgriezās ar jaunu ideju par  vēl vienu muzikālu izrādi. “Tajā dziedu dziesmas, kuras ikdienā esmu tik aktīvi klausījusies, ka labi pazīstu. Uz skatuves izrādē ir tā laika mūzika, estētika un noskaņa,” uzsver soliste un pianiste, stāstot, kā veidota izrāde. Tajā spēlē pianists Andrejs Osokins, sitaminstrumentālists Elvijs Endelis, galvenās varones juteklisko pasauli izdejo Gabija Bīriņa, bet domu un sajūtu radīto atmosfēru  rada Jāņa Romanovska  video projekcijas, spilgts kultūras raksturotājs ir arī Reiņa Ratnieka tērpi.

Pirms izrādes Cēsīs Vidzemes koncertzāles programmu direktore Inese Zagorska uzrunāja skatītājus, sakot: “Koncertzāles neilgajā, vien teju trīs gadu, radošajā biogrāfijā amerikāņu komponistu mūzika ir skanējusi jau klasiskās un džeza mūzikas programmās, bet vai ik vakaru kino zālē rāda amerikāņu kino. Taču divi kultūras notikumi Cēsīs īstenoti partnerībā ar Amerikas vēstniecību. Pirmais bija koncertzāles atklāšanas dekādē – laikmetīgās dejas izrāde “Kliedziens” ar Gabriela Prokofjeva mūziku un Marka Šova fotoizstādi “Kenediji”. Tagad izrāde “Pēc pusnakts”.”

Amerikas vēstniecības kultūras atašejs Metjū Tomsons skatītājiem Vidzemes koncertzālē latviešu valodā sacīja, ka  ASV vēstniecība atbalstījusi izrādes tapšanu, kurā Amerikā pazīstamās 40. gadu kultūras spilgtākos darbus nolemts parādīt mūsdienu latviešu mākslinieku izpildījumā. “Izrāde  uzbur   zelta laikmetu ASV mūzikā un kino,” sacīja M. Tomsons un piezīmēja, ka zelta laikmets turpina ietekmēt vēl tagad, kā piemēru nosaucot tikko oskaroto filmu “La – la – land”, kuru rāda arī Latvijas kinoteātros.”

“Es tajā visā esmu kā zivs ūdenī, kopš pabiju Amerikā”,”Druvai” sacīja Katrīna Gupalo, komentējot izrādes pirmo daļu, kur viņas izpildījumā skan pat roks “ar bļaušanu” un otrā daļā arī blūzs. “Kad man radās ideja par izrādi, to veidojot atkal kopā ar pianistu Andreju Osokinu, aicināju satikties  klasesbiedrus no mūzikas skolas laikiem,” tā izrādes mākslinieku  sastāvu veido kvartets – divi  vīrieši  un divas sievietes. “Pēc pusnakts” pirmizrāde piedzīvota koncertzālē Liepājā. Organizatoriskos darbus, izrādi piedāvājot lielākām un mazākām zālēm, uzņēmusies mūziķu un mākslinieku apvienība. Par izrādes  menedžmentu atbildīgā Jana Kuzmenkova iepazīstinājusi ASV vēstniecību ar mākslas ieceri.

Jautāts, kāpēc programmiņā nav norādīts muzikāli un vizuāli iespaidīgi veidotās izrādes režisors, Andrejs Osokins saka: “Varēja jau rakstīt Katrīnas vārdu, kas būtu taisnība, bet ikviens nācām ar savu ideju. Tās nofilmējām, skatījāmies un izvērtējām. Lai būtu savdabīgi, oriģināli un iespaidīgi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi