Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Sievietes un auto

Jānis Gabrāns
23:00
29.03.2017
24
Auto Fotomarta 5 1

Dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem. Ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais. Lai arī marts tuvojas izskaņai, šis tomēr ir sieviešu mēnesis. Ap 8.martu tiek veikti dažādi apkopojumi par un ap sievietēm, viņu paradumiem, īpašībām. “Autolapai” pietaupījām “Swedbank” veiktās aptaujas datus par sievietēm un auto. Uzreiz jāteic, ka atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem sieviešu – autovadītāju skaits arvien pieaug un veido jau vairāk nekā 40 procentus no visiem auto vadītājiem.

Auto krāsa svarīgāka vīriešiem

Nevar noliegt, ka sabiedrībā, īpaši tās vīrišķīgajā daļā, valda zināmi stereotipi par sievietēm pie stūres, autoservisā, autoplacī. Ne velti par šo tēmu sacerēts daudz anekdošu. Piemēram – sievietes mašīnu pērk pēc tā, cik liels spogulis salonā. Taču aptauja parāda citu ainu, izrādās, tieši sievietes auto iegādes jautājumam pieiet krietni racionālāk nekā vīrieši. Izvēloties auto, dāmas primāri pievērš uzmanību spēkrata ekonomiskumam – dzinēja jaudai un degvielas patēriņam (74% sieviešu pretstatā 66% vīriešu), kamēr vīriešiem svarīgākā ir auto marka un izlaiduma gads (73% vīriešu pretstatā 62% sieviešu). Tāpat sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši pievērš uzmanību tam, cik auto kompakts – viņuprāt, jo mazāks un ekonomiskāks auto, jo labāk (atzīmē 17% sieviešu pretstatā 8% vīriešu).

Interesanti ka, pretstatā stereotipiem, auto krāsai sievietes uzmanību pievērš retāk nekā vīrieši (12% sieviešu; 17% vīriešu). Tāpat sievietēm izteikti retāk nekā vīriešiem auto iegādes procesā nozīmīgi šķiet tādi kritēriji kā papildu aprīkojums (17% pret 27%), auto ietilpība (25% pret 34%), kā arī auto dīlera piedāvātais serviss un reputācija (8% pret 15%). Savukārt gan sievietēm, gan vīriešiem vienlīdz svarīgs šķiet auto nobraukums, cena un ikmēneša līzinga maksājums, kā arī ekspluatācijas izmaksas (kā svarīgu faktoru norāda vidēji 50% respondentu).

Sievietes avārijas izraisa retāk

Lai ko vīrieši nedomātu un nerunātu par sieviešu auto vadīšanas prasmi, statistikas dati rāda, ka sievietes parasti iekļūst tikai nelielās avārijās, turklāt lielākoties automašīnas novietošanas laikā. Kopumā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem tikai vienu trešdaļu izraisa sievietes.

Vīrieši, īpaši gados jauni, salīdzinājumā ar sievietēm uz ceļa uzvedas agresīvāk, strauji manevrējot un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Rets vīrietis pacietīs, ka kāds auto brauc pa priekšu. Tas noteikti jāapdzen! Sievietes ceļu satiksmē lielākoties ir ļoti uzmanīgas, prātīgas un principiālas – tieši tas vīriešus kaitina visvairāk, jo, redz, viņas nedara tā, kā būtu darījis viņš. Paradoksāli, ka dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem – ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais.

Taču veiktajā aptaujā ir arī noskaidrots, kas novērš sieviešu – autovadītāju uzmanību no ceļa. Lai arī kopumā autovadītāju uzmanību visbiežāk novērš tālruņa zvans vai īsziņa (55%), vīrieši biežāk nekā sievietes novēršas no ceļa brīdī, kad saņem telefona zvanu vai īsziņu (59% pret 49% sieviešu). Savukārt dāmas ievērojami biežāk atsaucas uz auto salonā esošiem bērniem (22% pret 14% vīriešu) un nogurumu (38% pret 31% vīriešu) kā uzmanību traucējošiem faktoriem. Zīmīgi, ka sievietes kopumā ir pašpārliecinātākas par vīriešiem un atzīst – vadot auto, nekas nespēj novērst viņu uzmanību no ceļa (22% pret 15% vīriešu). Savukārt pašas dāmas bieži vien ir “uzmanības zagles” kungiem – katrs ceturtais vīrietis (26%) norāda, ka daiļais dzimums blakus mašīnā vai uz ietves spēj novērst viņu uzmanību no ceļa.

Dati atklāj vēl kādu interesantu tendenci – sievietes biežāk nekā vīrieši nozaudē auto atslēgas. 69% gadījumos sievietes ir pieteikušas atlīdzību atslēgu nozaudēšanas gadījumā.

Inese un viņas auto

Vērtējumu par pētījuma rezultātiem, vai tie atbilst realitātei, lūdzu Inesei Romkai no Priekuļu novada, kura ar mašīnām ir uz “tu” jau no bērnības. Viņa stāsta, ka 11-12 gadu vecumā mamma iemācījusi braukt ar piena vāģi jeb “GAZ 53”. Braukusi pati, nevis sēžot mammai klēpī. Pēc tam atļauts braukt ar žigulīti “VAZ 2106”, un tad jau bijis vienalga, ka tik mašīna. Tiesības gan nokārtojusi tikai 25 gadu vecumā un tikai tāpēc, ka darba vietā tāda bija prasība.

“Savu pirmo mašīnu braucu lūkoties uz Rīgu,” stāsta I. Romka. “Toreiz teicu, ka man vajag maziņu, sievišķīgu un ar sporta piesitienu. Izvēle krita par labu apmēram desmit gadu vecai “Hondai Civic”, un savu izvēli nenožēloju. Hondiņa vēl tagad godam kalpo maniem vecākiem. Tad manā dzīvē ienāca vīrietis, kurš ar tehniku ir vairāk nekā tikai uz “tu”. Viņš mani iesēdināja “Mitsubishi Outlander”, un vecais teiciens “Man pilnīgi vienalga, ar kādu mašīnu es pārvietoju sevi no punkta A uz punktu B”, sarāvās mazā čokuriņā, līdz izzuda pavisam. Pārredzamība, komforts, jauda…un smuks! Jā, pilnīgi noteikti piederu tai sieviešu kategorijai, kam svarīgs mašīnas izskats, proti, lai kaut nedaudz atšķiras no melni pelēkās masas, kaut vai ar svītriņām uz sāniem. Vēl ļoti svarīga iekšpuse – lai ērti sēdēt, lai viss pārredzams, lai daudz visādu nodalījumu maciņiem, saulesbrillēm, dokumentiem, kafijas krūzītei, tālrunim.

Tāpat svarīgi, kādam nolūkam auto tiek pirkts. Kamēr bērni mazi, svarīgi, lai liels bagāžnieks, kur satilpst bērnu ratiņi, ritenīši un cits nepieciešamais. Tā apmēram trīs gadus draudzējāmies ar “Mitsubishi Grandis”, kurā ratus varēja ielikt pat nesalocītus. Kad bērni paaugās, nepārgājām uz kaut ko mazāku, bet uz astoņvietīgu busiņu “Opel Vivaro”. Īsts ģimenes auto, gan pašiem vietas pietiek, gan omītēm, opīšiem, sunīšiem, kaķīšiem. Bet ikdienas braucieniem no mājas uz bērnudārzu, skolu, darbu, pulciņiem man ir maziņš “Mitsubishi Pajero Pinin”, mīļi saukts par Bobiku. Ilgi tādu vīram dīcu, kamēr viņš padevās, bet ar piezīmi – remontēsi pati! Atzīšos, ieberzos. Šī nu reiz ir mašīna, kas vizuāli man patīk vislabāk no visām, kas man bijušas, bet problēmas sākas, kad vajag detaļas. Tāpat arī apetīte uz degvielu viņam tāda pati kā lielam, kārtīgam džipam! Toties mašīna ļoti praktiska, var atvest malku no meža, aizvest lapas, vilkt piekabi, veikt citus darbus.

Ja jautātu, kas manam vīram svarīgākais mašīnas iegādē, laikam pirmajā vietā būtu mašīnas marka un konkrēts modelis, tad – izlaiduma gads, noskrējiens, visādas papildu fīčas – klimatkontrole, kruīzkontrole -, bet krāsa kaut kur pašās beigās. Pirms mašīnas pirkšanas viņš izpēta rezerves daļu pieejamību, izprašņā servisos paziņas, ar kādām kaitēm konkrēto marku modeļi uz servisu tiek vesti visbiežāk. Apzina arī citas nianses, piemēram, vai busiņu ņemt ar īso vai garo bāzi, jo, ja plāno bieži kuģot, piemēram, uz Skandināviju, ar savu busiņu, labāk ņemt īso bāzi, jo cenu atšķirība busiņam ar garo bāzi uz prāmja pietiekami iespaidīga.

Ja runājam par uzmanības novēršanu, atzīstu, ka netikums NR.1 – telefons. Diemžēl. Kaut gan pēdējā laikā esam labojušies, jo pārgājām uz brīvroku sistēmu, tāpat gadās aizpļāpāties un aizbraukt uz citu pusi, nekā sākotnēji plānots. Jā, reizēm uzmanību novērš arī bērni mašīnā, sakot: “Mammu, paskaties, ko es māku!” Pa ielu ejoši vīrieši gan mani nesaista, drīzāk atskatos uz sievietēm, ja kādai smuks mētelītis vai zābaciņi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Banknotes un monētas stāsta par laikmetiem un pasauli

07:39
07.05.2024
20

Jaunībā iesākta numismātikas kolekcija ir izveidojusies par lepnumu un vērtīgu dzīves daļu kādam Cēsu novada iedzīvotājam. Naudas kolekcionāri parasti neatklāj savu vārdu, viņu aizraušanās var vilināt noziedzīgus prātus. Tāpēc arī šoreiz stāsts par šo vaļasprieku paliek anonīms. Ceļu kolekcionēšanā numismāts sācis kā mazs zēns, septiņu gadu vecumā. “Viss sākās ar to, ka palīdzēju kaimiņienei,” atceras […]

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

06:02
06.05.2024
30

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bijaapliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties. Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma […]

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
139

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
1030

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
288

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
82
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
37
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi