Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Karstā laikā darbs neapstājas

Madara Ozoliņa
23:00
10.08.2018
6
Vecistrada Indarsfoto

Darba devējiem strādājošajiem ir jānodrošina darbam atbilstoši apstākļi. Tveicīgā, karstā laikā to izdarīt ir grūtāk.

Valsts darba inspekcija šovasar jau vairākkārt ir atgādinājusi, ka, iestājoties karstiem laika apstākļiem, darba devējam ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats. Tas attiecas uz strādājošajiem gan iekštelpās, gan ārā.

Uzņēmums SIA “JGM” nodarbojas ar dažāda veida būvniecības un remonta darbiem. Uzņēmuma vadītājs Jānis Grunt­manis norāda: “Karstums ir ieviesis savas korekcijas. Tādus darbus kā betonēšanu, fasādes vilk­šanu vai špaktelēšanu tik karstā laikā veikt nedrīkst. Tad ir jāķer brīži un jāmēģina pārplānot darbus – kamēr ir karstums, jādara kas cits. Protams, līdz ar to zūd darba temps, bet ir jāskatās arī no cilvēcīgās puses – tādā karstumā cilvēks vairs nav spējīgs tik ražīgi strādāt kā normālos laika apstākļos. Ilgstoši uzturoties karstumā, darbiniekiem var zust koncentrēšanās spējas, un tas paaugstina iegūstamo traumu risku.”

J. Gruntmanis arī norāda, ka ir darbi, kurus iespējams uzsākt agrāk no rīta, bet ne vienmēr tas esot iespējams: “Darbus agrāk nevaram uzsākt privāto māju rajonos, kā arī pie daudzdzīvokļu namiem, jo tad tiek traucēti pārējie iedzīvotāji.”

Arī Amatas novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Guntars Pīpkalējs stāsta, ka karstums ietekmējis darbinieku ikdienu: “Darbinieki, kuri remontē ielas vai veic teritorijas uzkopšanu, uz darbu iet agrāk, pat ap pieciem sešiem no rīta. Darba diena beidzas ap pusdienas laiku, kad diena jau iekarsusi. Tā darbus organizējam jau vairākus gadus un tā nepieļaujam darbinieku pārslogošanu un pārkaršanu. Šķiet, ka biroja darbiniekiem dažkārt veikt ikdienas pienākumus ir pat grūtāk.” Tam piekrīt biroja darbiniece, klientu apkalpošanas speci­āliste Marija Markule, kura norāda, ka, ja birojā nav ventilatora vai kondicioniera, tad karstajā laikā kvalitatīvi strādāt ir apgrūtinoši: “Mums ir paveicies, jo mūsu birojā ir kondicionieris. Ilgu laiku gan centāmies to neslēgt, jo, atrodoties kondicioniera tuvumā, var ātri vien saslimt. Pēc laika sapratām, ka bez kondici­oniera tomēr neiztiksim, telpas ātri uzkarst. Mums birojā ir arī auksts dzeramais ūdens, kas karstajās dienās ir īsts glābiņš.” Marija atzīst, ka karstums ietekmējot arī koncentrēšanās spējas: “To ļoti izjutu. Tiklīdz bija karstas dienas, tā dienas vidū jutu lielu nogurumu. Ja ikdienā pret nogurumu palīdz kafija, tad tik lielā karstumā, kāds bijis šovasar, kafiju dzert nemaz negribas.”

Valsts darba inspekcijas Sa­darbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne “Druvai” pastāstīja, ka inspekcijā par darba apstākļiem nesūdzas cilvēki, kuri strādā ārā, piemēram, celtnieki, ceļu remonta strādnieki, lauksaimnieki, bet gan darbinieki, kuri strādā telpās, kuras nav labi aprīkotas. Tie ir arī transporta līdzekļu vadītāji, kuri ir spiesti strādāt transporta līdzekļos, kuros nav kondicioniera: “No šī gada sākuma līdz jūlija vidum saņēmām 16 sūdzības, bet tieši karstuma dēļ pēdējo divu nedēļu laikā neapmierinātību pauduši 40 cilvēki. Visbiežāk sūdzības saņemam par darba apstākļiem veikalos un noliktavās. Jāatzīst, ka bieži šīs sūdzības tiešām ir pamatotas. Dodoties apsekot konkrēto iestādi, nereti rodas sajūta, ka darbinieki tiek paverdzināti, viņi ir spiesti strādāt virsstundas, viņiem nav tiesību apsēsties, ir pat bijuši gadījumi, ka darba vietā ir kondicionieris un ventilatori, bet darba devējs tos neļauj izmantot.” L. Matisāne norāda, ka sūdzību iesniedzēji reti esot paši darbinieki: “Interesants ir fakts, ka daļa sūdzību nenāk no pašiem darbiniekiem, bet gan no trešajām personām. Saņemam zvanus no veikalu apmeklētājiem, kuri, dodoties iepirkties, konstatē, ka telpas ir pārlieku karstas, mēdz sūdzēties arī darbinieku radinieki, bet paši darbinieki visbiežāk vēlas palikt anonīmi.” L. Matisāne vērš uzmanību, ka darba ņēmējiem par problēmām vispirms jārunā ar darba devēju. Nereti darba devējs par darbinieku neapmierinātību uzzina vien tad, kad ierodamies mēs. Darba devēji ir gatavi risināt problēmas, jo saprot, ka, strādājot neatbilstošos apstākļos, darbinieks biežāk pieļaus kļūdas un tas var kaitēt biznesam. Valsts darba inspekcijas pārvaldes Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja informē, ka no Cēsu puses inspekcija ir saņēmusi vienu sūdzību par neatbilstošiem apstākļiem darba vietā. Konkrētajā gadījumā ir uzsākta administratīvā lieta, jo uzņēmumā ir atklāti arī citi darba aizsardzības pārkāpumi. Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
146

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
36
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi