Ieriķos pretī degvielas uzpildes stacijai garāmbraucējiem paslēpts privātmāju puduris. Krasta iela, kurai līdzās Melderupīte, no šosejas aizlīkumo līdz Ozolu ielai. Pie mājām uzvēdī peoniju un jasmīnu smarža kā jau ielā, kas vasarā ietērpjas ziedos. Krasta ielas 7 mājā dzīvo Biruta Buka un Baiba Ozola – māte un meita. No ielas nevar nepamanīt skaisto zālienu, ziedošās puķes un vecās ābeles, kuru stumbri rada līdzsvaru ziedu gaisīgumā.
“Man patīk no rīta iziet dārzā, piesēst lapenē, iedzert kafiju,” saka Baiba, savukārt mamma, kurai jau 90.vasara, priecājas, ka pa logu paveras sakopta, ziedoša ainava. “Viss te ir tā, kā tajā brīdī gribējies. Katru pavasari kaut ko pamainu,” bilst Baiba.
Pagalmā ieved flīzēm klāts celiņš. Kā sargi pie vārtiņiem aug trīs lielas tūjas, tās stādījuši iepriekšējie saimnieki vēl 70.gados. Baiba atzīst, ka tūjas sagādā daudz darba, jo to sausās skujas regulāri jāsavāc. Toties lielo koku pakājē labi jūtas klājeniskie skujeņi. “Man patīk viss, kas zied, skujeņu vairāk dārzā nav. Bet tā priede ar zilajiem čiekuriem ir īpaša,” ar smaidu stāsta saimniece.
Gar kaimiņu sētu Baiba izveidojusi puķu dobes. Tās kā vēja dzīti viļņi virzās pagalma iekšienē. Apdobēm izmantoti laukakmeņi. Dobes ir viļņainas, tā radot vizuāli interesantu iespaidu. “Apkārt dobēm pļauju ar trimmeri. Savu reizi akmeņi arī jāizcilā, lai neiesēžas zemē, lai nesaaug zāle,” padomu dod Baiba un piebilst, ka ērtāk būtu zālienu pļaut ar pļaujmašīnu, kurai ir zāles savācējkaste. “Zāle jāsagrābj, ja atstāj, ne tikai neglīti izskatās, sevišķi, ja vēl krietni saaugusi, bet arī augsnei nepatīk,” atgādina ieriķiete.
Dobēs sastādītas visdažādākās ziemcietes. Būtiskākais – lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim kaut kas ziedētu. Tagad zied kazbārdis, dienlilijas, pumpurus ver dažādu krāsu peonijas, tad būs flokši. “Esmu sastādījusi dažādas hortenzijas, tās neprasa daudz darba,” saka Baiba.
Nelielais sakņu dārziņš ierīkots pagalma galā. To nemaz nevar redzēt, jo aizsedz ziedošu īrisu vaga. Kad tie noziedēs, plauks lilijas, pēc tam garas cinnijas, tad astilbes, vēlāk samtenes, dālijas. “Izskatās, ka sakņu dārza nemaz nav, tikai puķes. Man patīk, ka pupiņu, burkānu un biešu vagas, no mājas iznākot, nekrīt acīs,” bilst saimniece un atzīst, ka sakņu dārzs paliek aizvien mazāks. Siltumnīca ierīkota pagalma malā blakus saimniecības ēkai un arī acīs nekrīt.
Pagalmu ierobežo žogs, aiz tā teritorija, kur kādreiz bija kartupeļu tīrums, tika pļauts siens. Pa gabalu redzama īpašuma robeža – no vienas puses to ierobežo upeņu, no otras – bērzu rinda. “Domājam žogu likvidēt. Plašajā laukā pamazām stādām augļu kokus,” atklāj saimniece.
Pagalmā pretī mājas durvīm lapene. Turpat blakus no laukakmeņiem mūrēts grils, arī ap aku laukakmeņi. Ābelē pie lapenes podos zied vasaras puķes, tās arī puķu kastēs, vecu koku celmos. Pie mājas stādīt podos izmēģinātas visdažādākās puķes.
“Katru pavasari gribas kaut ko citu. Kaut ko pārstādu, bet ir puķes, kurām tas nepatīk. Lauztā sirds savā vietā aug ilgus gadus un skaisti zied, tikai no pavasara salnām jāsargā. Arī peonijas reti jāpārstāda. Bija vasaras, kad ziedēja ļoti daudz begoniju, pelargoniju. Šogad pelargoniju nav. Kādreiz audzējusi fuksijas. Viena bija septiņus gadus veca, ļoti skaisti ziedēja. Tagad palikusi viena, tā pagaidām siltumnīcā,” stāsta Baiba un padalās pieredzē par atsevišķu puķu pārziemināšanu. Viņa augus glabā bēniņos, kur skurstenis apsilda telpu un nav aukstāks par plus pieciem grādiem. “Esmu mēģinājusi pārziemināt begonijas, bet tās nav izdzīvojušas. Toties leduspuķes pārziemo labi, ” saka ieriķiete un piebilst, ka pavasarī ir ļoti plašs puķu stādu piedāvājums, vērts apsvērt, vai lietderīgi noņemties kādas ziemot.
“Katrai puķei savs skaistums un vieta. Petūnijas gan vairs nestādu. Tām metas miltrasa, noziedējušie ziedi noteikti jāizgriež, citādi nezied kupli, bet tas prasa laiku, lietus un vējš ziedus izpluina,” pastāsta Baiba Ozola.
Ziedu kombinācijas kastēs un podos Baiba stāda pati. No bērzu zariņiem tiek izpīti podi, tajos ielikts plastmasas pods ar puķēm.
“Šī vasara kaitina. Samtenēm jau vajadzēja būt vairākus desmitus centimetru garām, bet neaug. Citas vasaras jau lilijas ziedēja, leduspuķes ziedēja ļoti kupli. Pie mājas durvīm Saldā mīlestība par ziedēšanu pat nedomā,” par vēso un vēlo vasaru kreņķējas saimniece.
Zāliens Baibai vislabāk patīk, kad tajā uzzied baltais āboliņš. Krāsainībai iesējusi arī mārpuķītes. Ielas pusē vasarā ar žogu savijas balts vīteņaugs, tas noslēpj vecā pīlādža stumbru un izveido ziedu piramīdu, zem istabas logiem zied rozes.
“Darba daudz. Bērni, mazbērni atbrauc palīgā zālīti nopļaut. Rīdziniekiem īpaši te patīk. Ne tikai pie mums, bet vispār Ieriķos, kur var justies droši, viss sakopts. Mazmeitas pagalmā starp vecajām ābelēm iekar šūpuļtīklu, te var skraidīt basām kājām,” ar prieku stāsta Baiba un atzīst, ka dārzs, pagalms vasarā ir sporta zāle. Ja grib, lai viss būtu, kā iecerēts, darāmais ir visu laiku.
“Visas puķes, kuras zied, ir skaistas,” saka Biruta Buka, bet Baiba piebilst, ka droši vien mamma pūrā iedevusi mīlestību pret skaisto. Biruta ir audēja, Tautas daiļamata meistare, un Baibai visu mūžu apkārt bijusi krāsu pasaule, sakoptība. Biruta aizvien strādā rokdarbus, neliedz padomu un palīdz mazmeitai aušanas prasmē. “Skaistais un radošais mums visām tuvs. Arī ikdienas darbā bērnudārzā bez tā neiztikt,” saka Baiba Ozola un pauž pārliecību, ka sakopta apkārtne, ziedi ikdienā rada patīkamu gaisotni un iedvesmo.
Komentāri