Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Pagalms – sava valstība

Sarmīte Feldmane
15:51
28.06.2017
20
Darzsieriki 1

Ieriķos pretī degvielas uzpildes stacijai garāmbraucējiem paslēpts privātmāju puduris. Krasta iela, kurai līdzās Melderupīte, no šosejas aizlīkumo līdz Ozolu ielai. Pie mājām uzvēdī peoniju un jasmīnu smarža kā jau ielā, kas vasarā ietērpjas ziedos. Krasta ielas 7 mājā dzīvo Biruta Buka un Baiba Ozola – māte un meita. No ielas nevar nepamanīt skaisto zālienu, ziedošās puķes un vecās ābeles, kuru stumbri rada līdzsvaru ziedu gaisīgumā.

“Man patīk no rīta iziet dārzā, piesēst lapenē, iedzert kafiju,” saka Baiba, savukārt mamma, kurai jau 90.vasara, priecājas, ka pa logu paveras sakopta, ziedoša ainava. “Viss te ir tā, kā tajā brīdī gribējies. Katru pavasari kaut ko pamainu,” bilst Baiba.

Pagalmā ieved flīzēm klāts celiņš. Kā sargi pie vārtiņiem aug trīs lielas tūjas, tās stādījuši iepriekšējie saimnieki vēl 70.gados. Baiba atzīst, ka tūjas sagādā daudz darba, jo to sausās skujas regulāri jāsavāc. Toties lielo koku pakājē labi jūtas klājeniskie skujeņi. “Man patīk viss, kas zied, skujeņu vairāk dārzā nav. Bet tā priede ar zilajiem čiekuriem ir īpaša,” ar smaidu stāsta saimniece.

Gar kaimiņu sētu Baiba izveidojusi puķu dobes. Tās kā vēja dzīti viļņi virzās pagalma iekšienē. Apdobēm izmantoti laukakmeņi. Dobes ir viļņainas, tā radot vizuāli interesantu iespaidu. “Apkārt dobēm pļauju ar trimmeri. Savu reizi akmeņi arī jāizcilā, lai neiesēžas zemē, lai nesaaug zāle,” padomu dod Baiba un piebilst, ka ērtāk būtu zālienu pļaut ar pļaujmašīnu, kurai ir zāles savācējkaste. “Zāle jāsagrābj, ja atstāj, ne tikai neglīti izskatās, sevišķi, ja vēl krietni saaugusi, bet arī augsnei nepatīk,” atgādina ieriķiete.

Dobēs sastādītas visdažādākās ziemcietes. Būtiskākais – lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim kaut kas ziedētu. Tagad zied kazbārdis, dienlilijas, pumpurus ver dažādu krāsu peonijas, tad būs flokši. “Esmu sastādījusi dažādas hortenzijas, tās neprasa daudz darba,” saka Baiba.

Nelielais sakņu dārziņš ierīkots pagalma galā. To nemaz nevar redzēt, jo aizsedz ziedošu īrisu vaga. Kad tie noziedēs, plauks lilijas, pēc tam garas cinnijas, tad astilbes, vēlāk samtenes, dālijas. “Izskatās, ka sakņu dārza nemaz nav, tikai puķes. Man patīk, ka pupiņu, burkānu un biešu vagas, no mājas iznākot, nekrīt acīs,” bilst saimniece un atzīst, ka sakņu dārzs paliek aizvien mazāks. Siltumnīca ierīkota pagalma malā blakus saimniecības ēkai un arī acīs nekrīt.

Pagalmu ierobežo žogs, aiz tā teritorija, kur kādreiz bija kartupeļu tīrums, tika pļauts siens. Pa gabalu redzama īpašuma robeža – no vienas puses to ierobežo upeņu, no otras – bērzu rinda. “Domājam žogu likvidēt. Plašajā laukā pamazām stādām augļu kokus,” atklāj saimniece.

Pagalmā pretī mājas durvīm lapene. Turpat blakus no laukakmeņiem mūrēts grils, arī ap aku lauk­akmeņi. Ābelē pie lapenes podos zied vasaras puķes, tās arī puķu kastēs, vecu koku celmos. Pie mājas stādīt podos izmēģinātas visdažādākās puķes.

“Katru pavasari gribas kaut ko citu. Kaut ko pārstādu, bet ir puķes, kurām tas nepatīk. Lauztā sirds savā vietā aug ilgus gadus un skaisti zied, tikai no pavasara salnām jāsargā. Arī peonijas reti jāpārstāda. Bija vasaras, kad ziedēja ļoti daudz begoniju, pelargoniju. Šogad pelargoniju nav. Kād­reiz audzējusi fuksijas. Viena bija septiņus gadus veca, ļoti skaisti ziedēja. Tagad palikusi viena, tā pagaidām siltumnīcā,” stāsta Baiba un padalās pieredzē par atsevišķu puķu pārziemināšanu. Viņa augus glabā bēniņos, kur skurstenis apsilda telpu un nav aukstāks par plus pieciem grādiem. “Esmu mēģinājusi pārziemināt begonijas, bet tās nav izdzīvojušas. Toties leduspuķes pārziemo labi, ” saka ieriķiete un piebilst, ka pavasarī ir ļoti plašs puķu stādu piedāvājums, vērts apsvērt, vai lietderīgi noņemties kādas ziemot.

“Katrai puķei savs skaistums un vieta. Petūnijas gan vairs nestādu. Tām metas miltrasa, noziedējušie ziedi noteikti jāizgriež, citādi nezied kupli, bet tas prasa laiku, lietus un vējš ziedus izpluina,” pastāsta Baiba Ozola.
Ziedu kombinācijas kastēs un podos Baiba stāda pati. No bērzu zariņiem tiek izpīti podi, tajos ielikts plastmasas pods ar puķēm.

“Šī vasara kaitina. Samtenēm jau vajadzēja būt vairākus desmitus centimetru garām, bet neaug. Citas vasaras jau lilijas ziedēja, leduspuķes ziedēja ļoti kupli. Pie mājas durvīm Saldā mīlestība par ziedēšanu pat nedomā,” par vēso un vēlo vasaru kreņķējas saimniece.

Zāliens Baibai vislabāk patīk, kad tajā uzzied baltais āboliņš. Krāsainībai iesējusi arī mārpuķītes. Ielas pusē vasarā ar žogu savijas balts vīteņaugs, tas noslēpj vecā pīlādža stumbru un izveido ziedu piramīdu, zem istabas logiem zied rozes.

“Darba daudz. Bērni, mazbērni atbrauc palīgā zālīti nopļaut. Rīdziniekiem īpaši te patīk. Ne tikai pie mums, bet vispār Ieriķos, kur var justies droši, viss sakopts. Mazmeitas pagalmā starp vecajām ābelēm iekar šūpuļtīklu, te var skraidīt basām kājām,” ar prieku stāsta Baiba un atzīst, ka dārzs, pagalms vasarā ir sporta zāle. Ja grib, lai viss būtu, kā iecerēts, darāmais ir visu laiku.

“Visas puķes, kuras zied, ir skaistas,” saka Biruta Buka, bet Baiba piebilst, ka droši vien mamma pūrā iedevusi mīlestību pret skaisto. Biruta ir audēja, Tautas daiļamata meistare, un Baibai visu mūžu apkārt bijusi krāsu pasaule, sakoptība. Biruta aizvien strādā rokdarbus, neliedz padomu un palīdz mazmeitai aušanas prasmē. “Skaistais un radošais mums visām tuvs. Arī ikdienas darbā bērnudārzā bez tā neiztikt,” saka Baiba Ozola un pauž pārliecību, ka sakopta apkārtne, ziedi ikdienā rada patīkamu gaisotni un ie­dves­mo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

06:02
06.05.2024
27

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bijaapliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties. Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma […]

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
133

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
662

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
287

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
82
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
112

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi