Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Strādājošo trūkums un reemigrācija

Jānis Gabrāns
23:00
26.08.2018
3
Forums Indarsfoto 1

“Ja pirms dažiem gadiem bija problēma atrast darbu, tagad ir problēma – atrast, kurš strādās, un tā kļūst arvien aktuālāka,” atklājot forumu “Latvijas vērtības”, kas šonedēļ notika Cēsīs, sacīja Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.

Forumā, ko organizēja Latvijas Nacionālo vērtību fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Cēsu novada pašvaldību, tika runāts par darbaspēka problēmām valstī un iespējām tās risināt, akcentējot, kā veicināt no Latvijas izbraukušo ekonomiski aktīvo cilvēku atgriešanos dzimtenē.

J.Eglītis norādīja: “Arvien vairāk izskan aicinājums darba spēka problēmu risināt ar lēto darbaspēku no trešajām valstīm, bet šajā sakarā rodas daudz jautājumu. Kā var būt situācija, ka tik daudzi mūsu tautieši atrodas ārzemēs, bet Latvijā nav, kas strādā. Iespējams, viņus neapmierina atalgojums, un te jārunā par darba devēju godprātību un atbildību. Kā var būt, ka uzņēmumi ar miljonu peļņu nespēj maksāt darbiniekiem pat minimālo algu, bet runā, ka vajag ievest darbaspēku! Tas nav korekti ne pret Latvijā dzīvojošajiem, ne pret tautiešiem ārzemēs. Uzskatu, ka tik ilgi, kamēr kaut viens tautietis, kas vēlas atgriezties, atrodas ārzemēs, mums nav morālu tiesību runāt par darbaspēka ievešanu.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzina, ka mainījies uzņēmēju redzējums, izvēloties vietu, kur attīstīt biznesu: “Ja kādreiz primārais bija infrastruktūra, tagad uzņēmēji saka – iesim tur, kur ir kvalificēts darbaspēks.” Arī viņš norādīja, ka, risinot darbaspēka deficītu, vispirms jādomā par tautiešiem ārzemēs, kā sekmēt viņu vēlmi atgriezties: “Cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, vajadzīgi konkrēti atbalsta instrumenti, nevis saukļi – sekmēsim, atbalstīsim.”

J. Rozenbergs uzsvēra arī šīs vasaras pieredzi novadā, kas rāda, ka ir ģimenes, kas atgriežas vai vēlas atgriezties, un ir ģimenes, kuras izvēlas Cēsis par mājvietu, pārceļoties no citiem novadiem, pilsētām.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone norādīja, ka arī aģentūra regulāri konsultē cilvēkus ārzemēs par iespējām atgriezties, par to, kāds darba tirgus ir Latvijā, kas jāizdara, pirms pieņemt lēmumu atgriezties: “Ir svarīgi, lai cilvēki pieņem apdomātus lēmumus. Tiekoties ar tautiešiem ārzemēs, cenšamies nodot ziņu, ka gaidām viņus atpakaļ, taču šim lēmumam jābūt pamatotam. Manuprāt, vissliktākais, ja cilvēki atgriežas impulsīvu jūtu vadīti, sastopas ar šķēršļiem un pieņem lēmumu doties atpakaļ. Viņi, visticamāk, nemēģinās vēlreiz pārcelties uz dzīvi atpakaļ Latvijā.”

Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza norādīja, ka reemigrācija ir sava veida instruments, kurā var mērīt dzīvesvidi un pakalpojumu kvalitāti ar redzējumu no malas: “Sarunās ar tautiešiem ārzemēs esmu secinājusi, ka lēmums atgriezties tiek pieņemts ilgstošās pārdomās, analizējot plusus un mīnusus. Nesen kāda ģimene atzina, ka šie svaru kausi abās pusēs bijuši vienādi, bet par labu Latvijai bijušas saiknes ar savējiem, vēlme būt piederīgam savai valstij.”

Viedoklis par Latviju daudziem balstās uz savulaik piedzīvoto, arī to, kāpēc pieņemts lēmums aizbraukt. Domājot par atgriešanos, cilvēkus interesē konkrētas tēmas, aktuālākās ir mājokļa pieejamība un darba iespējas. Daudzus aizbraukušos neapmierinot minimālās algas apmērs Latvijā, jo ar to nevar uzturēt ģimeni. Neesot ticības darba devēju solījumiem, jo bijusi rūgta pieredze.

“Ne visi grib kļūt par darba ņēmējiem, apmēram puse gatavi sākt savu biznesu. Tiesa, pārsvarā jūtama vēlme atgriezties pilsētās, mazāk lauku reģionos,” saka I. Groza, piebilstot, ka pēdējā laikā vērojams, ka atgriešanās kļūst par tādu kā modes lietu.

Runājot par mājokļu pieejamību, “Altum” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla informēja, ka arvien lielāku popularitāti gūs piedāvātā garantija bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai, ko var saņemt gan ģimenes ar bērniem, gan jaunie speci­ālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu: “Šo iespēju izmanto gan tie, kuri vēlas atgriezties, gan vietējie, domāju, tādējādi Vidzemē no aizbraukšanas uz ārzemēm esam atturējuši 429 ģimenes, no tām Cēsis – 75. Ja pirms tam šie cilvēki neredzēja iespēju tikt pie mājokļa un apsvēra doties darbā uz ārzemēm, tagad viņi palika tepat.”

Foruma gaitā tika plašāk runāts arī par darbaspēka deficītu reģi­onā, tā risināšanas iespējām, kā arī par to, kā vēlamo informāciju novadīt līdz konkrētai auditorijai.

Līdzīgs forums pirms nedēļas notika Ludzā, vēl tādi ieplānoti Jelgavā, Liepājā un Rīgas reģi­onā, pēc kuriem visu iegūto informāciju plānots apkopot un publiskot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
137

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
29
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi