Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Stārķu mamma izlolo Svēteli

Sarmīte Feldmane
23:00
27.08.2018
3
Raunasstarki 4

Stārķi jau aizlidojuši, vēstot, ka vasara beigusies. Kā ik rudeni kādurīt balto, lielo putnu vairs tīrumā nebija. Pat nepaguvām novēlēt labu ceļavēju. Pierastā ainava bija tukša. Bet paliek atmiņas, vasarā novērotais.

Vaivēniete Velta Jansone visu vasaru dzīvoja līdzi stārķu ģimenei ligzdā pie mājas. Tā labi redzama pa logu. Velta vēroja stārķu mātes uzvedību un bērnu audzināšanu. “Šopavasar stārķi ligzdā ieradās agri – aprīļa sākumā. Pēc mēneša ligzdā parādījās divas galviņas. Stārķēnus baroja gan tēvs, gan māte. Jūnija sākumā tēvs ģimeni pameta. Visu vasaru stārķu māte cītīgi staigāja pa pļavu, pa tīrumu, govju ganībām, meklēdama mazajiem barību. Kad viens stārķēns izlidoja, otru māte vairs nebaroja, un beidzot arī tas izlidoja. Ligzdā atpakaļ ielidot nevarēja, jo bija traumēts spārns,” stāsta Velta. No 9.augusta viņa stārķu mātes un bērna attiecības, uzvedību vēroja ik dienu.

“Slimais stārķēns, ko iesaucām par Svēteli, pa dienu staigāja pa pļavu, reizēm, meklējot ēdamo, iekāpa mūsmājas dīķī. Mammu tuvumā neredzēja. Naktis Svē­telis sāka pavadīt uz kaimiņu nojauktās kūts pamatiem. Mamma katru vakaru atgriezās un no staba gala vai mājas jumta vēroja slimo bērnu,” iespaidos dalās Velta Jansone.

Jo spilgtā atmiņā viņai palicis 10.augusts. Velta dārzā vāca sīpolus. “Biju lieciniece stārķu pirmsaizlidošanas konferencei. Vēl nenopļautās ganībās bija salidojuši ap 60 stārķi, staigāja cits pie cita, pa brīžam no zemes uzlasot kādu kukaini vai vardīti. Stārķu baram tuvojās arī mūsu Svētelis, bet pavisam klāt nepiegāja, staigāja gar malu. Pēc kādas pusstundas bariņš putnu, kādi 20, atdalījās no pārējiem un aizgāja līdz meža malai. Tur apspriedās, pēc minūtēm 20 nāca atpakaļ pie pārējiem. Vēl pēc kādas pusstundas gaisā pacēlās daudzi putni, bet ne visi. Tie aplidoja vairākus riņķus man apkārt, gar palikušo stārķu baru un aizlaidās uz dienvidiem. Pļavā palika 13 putni un mūsu Svētelis. Drīz arī tie aizlidoja, mūs stārķis palika,” novēroto stāsta vaivēniete.

Tajā vakarā stārķu māte atkal tupēja staba galā. Svētelis bija savā vietā uz kūts pamatiem.13.un 14.augustā atlidoja vēl viens stārķis, apsēdās uz otra staba gala. 17.augustā Velta redzēja, ka kopā ar Svēteli pļavā ir vēl viens stārķis. “17., 18.augustā stārķu māte nakšņot vairs neatlidoja, bet Svētelis ir savā izraudzītajā vietā,” bilst Velta un pastāsta: “Pa dienu Svētelis ganās pļavās, aiziet pie mūsu kaimiņiem, kuri arī seko līdzi viņa gaitām. Viņš ir palicis viens, ar slimu spārnu.”

Šīsvasaras vērojums raisījis pārdomas: “Apbrīnoju stārķu mātes mīlestību pret savu slimo bērnu. Viena visu vasaru baroja, izaudzināja un līdz aizlidošanai katru nakti bija tuvumā.”
Tāds ir stāsts par Svēteli. Velta interesējusies, kur stārķis varētu palikt pa ziemu, un ir droša, ka risinājums tiks atrasts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
137

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
30
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi