Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

“Zaļais dzelzceļš” cauri novadiem

Sarmīte Feldmane
23:00
01.09.2018
11
Zalaisdzc 4

Vai te kādreiz brauca vilciens, braucot ar mašīnu pa bijušā dzelzceļa Ieriķi – Gulbene uzbērumu, rodas šaubas. Lauku ceļš ved garām pļavām, cauri mežiem, pāri upītēm, strautiem, izcirtumiem un applūdušām vietām.

Ilgus gadus bijusī dzelzceļa līnija netika izmantota, sliedes un gulšņi jau sen novākti, vienīgi vietējie uzbērumu izmanto kā ērtu ceļu, lai tiktu uz mājām, savu reizi velobraucēji sarīkoja kādu braucienu vai draugu grupa pārgājienu.

Vidzemes Tūrisma asociācija, sadarbojoties ar 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldībām un organizācijām, ir uzsākusi Inter­reg Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projekta “Zaļie dzelzceļi” jeb “Green Railway” īstenošanu. Projekts paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dien­vid­igaunijā, kopumā izveidojot aptuveni 750 km garu velosipēdistu un kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Latvijā tūrisma vajadzībām tiek pārbūvētas kādreizējās dzelzceļa līnijas Skulte – Rūjiena, Valmiera – Ainaži, Valka – Ape un Ieriķi – Gulbene. “Paredzēta dzelzceļa līniju segumu atjaunošana un piemērošana nemotorizētajam transportam, koka tiltiņu un margu uzstādīšana, atpūtas vietu izveide un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu uzlabošana, kājāmgājēju, velobraucēju skaitītāju uzstādīšana,” pastāsta Vidzemes Tūrisma asociācijas biroja vadītāja, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Plaude.

Šajās dienās no Ieriķiem līdz Gulbenei 101 kilometra garumā, kas ved cauri Amatas, Cēsu, Vecpiebalgas, Raunas un Jaun­pie­balgas novadiem, uzstādīti kilometru stabi. “Kājām­gājējiem un velobraucējiem ir svarīgi zināt, cik kilometru veikts, cik vēl priekšā,” stāsta Alise Plaude. Ceļa stabiem izmantoti vecie dzelzceļa gulšņi. “Par tiem ir savs stāsts,” bilst asociācijas vadītājs Raitis Sijāts. Ieriķu stacijā projekta īstenotāji ieraudzīja gulšņu kaudzi, interesējās, ko ar to darīs, izrādījās, ir jau pircējs. Paru­nājuši vēl, kad īpašnieks uzzināja, ka vecie gulšņi tiks izmantoti kā ceļa stabi dzelzceļa līnijas malā, uzreiz atmeta ar roku – ņemiet. Par maksu sarunā neielaidās.

“Visticamāk, cilvēki nesaprot, kāpēc uzstāda marķētus ceļa stabus, kāpēc vietās, kur bija dzelz­ceļa pārbrauktuves, vienā ceļa pusē stabs ir garāks, otrā īsāks, un tāpēc izplatās dažādas runas. It kā vietējiem te vairs neļaušot braukt, ka te brauks ar motocikliem un būs liels troksnis, vai arī, ka drīkst pārvietoties tikai tūristi. Diemžēl pāris ceļa stabu ir mēģināts sabojāt. Droši vien ar meža mašīnu stumts malā,” stāsta Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta saimniecības vadītājs Viesturs Melbārdis un uzsver, ka vietējo iedzīvotāju ikdienā ierobežojumu nebūs.

Raitis Sijāts piebilst, ka, visticamāk, cilvēki nesaprot, kāpēc pie bijušajām pārbrauktuvēm stabi nav vienādi. Pie garākā tiks piestiprināta informācijas plāksne, pie īsākā kilometra norāde. Cilvēkiem šķitis, ka īsākais stabs ir nozāģēts.

Viesturs Melbārdis pastāsta, ka dzērbenieši neticējuši projekta virzībai, vietējais uzņēmējs jau no rudens četras reizes nogreiderējis ceļu, tāpēc tas ir tik labs. “Ja šajā laikā vairākas baļķu mašīnas braukušas un nekas nav redzams, tikai tagad parādījies pāris iesēdumu, tas liecina, cik stabils ir ceļš,” vērtē dzērbenietis, bet Rai­tis Sijāts uzsver, ka Vecpiebalgas novada 13,5 kilometri ir labākā stāvoklī nekā kaimiņu novados. Pašvaldība pie Gulberes ezera, īstenojot projektu, iekārtojusi atpūtas vietu “Šķeperi”, kurā ir pārģērbšanās kabīnes, tualete, uguns­kura vieta, galds un soli. Pie tās ērti piebraukt no ceļa.

“Ieriķi – Gulbene ir ļoti interesants maršruts velobraucējiem, kājāmgājējiem. Ir svarīgi, lai viņiem būtu pieejama iespējami plašāka informācija par vietu, kurā atrodas. Informācijas plāksnēs būs gan ziņas par vēsturi un daudz par dzelzceļu, par redzēt vērtiem objektiem, naktsmītnēm,” pastāsta Raitis Sijāts, bet Alise Plaude uzsver, ka interesantu objektu netrūkst, kaut vai vecā caurteka, kas izbūvēta zem dzelzceļa augstākā uzbēruma, kas ir vismaz metri 30. Gravā ved kāpnes. Pat daudzi dzērbenieši nezina, ka dzelzceļa malā ir šāda vieta. Par bijušajām dzelzceļa stacijām projekta īstenotājiem daudz pastāstīja bijušais dzelzceļnieks Romāns Ruķis. Pretī viņa mājai dzelzceļa otrā pusē aizvien saglabājusies ēka, kur atradās pārmijnieka postenis Nr. 1. Pie šīs mājas noteikti pieliks informācijas plāksni. Pēc R. Ruķa ieteikuma kilometru marķējums ir ceļa labajā pusē, braucot no Ieriķiem.

“Par katra objekta, kas atrodas uz privātās zemes, iekļaušanu kopīgajā informācijā tiks runāts ar īpašniekiem,” atgādina Raitis Sijāts. Viesturs Melbārdis pauž pārliecību, ka, palielinoties tūrisma plūsmai, tiem, kuri dzīvo netālu no bijušā dzelzceļa, būs iespēja iesaistīties tūrismā ar saviem piedāvājumiem. Šovasar šo ceļu izmantoja arī divas svētceļnieku grupas, kuras devās uz Aglonu.

Tuvākais darbs ir tiltiem pār Dzestreni, Pērļupi un Ubeju uzstādīt margas, lai braucēji un gājēji justos droši. “Rudenī rezumēsim, kas paveikts, kas jādara,” saka Raitis Sijāts.

Ikdienā bijušā dzelzceļa posmu uzrauga arī policija, lai pa to nebrauktu pārlieku ātri. Zosēnietis Ojārs Zeimulis regulāri ar velosipēdu brauc pa bijušo dzelzceļu. “Šovasar diezgan maz to izmantoju, laiks bija par karstu. Līdz Jaunpiebalgai, Lizumam, Amatai gan. Man patīk šis ceļš – mašīnas nebrauc, putekļu nav,” saka Ojārs Zeimulis un pastāsta, ka velobraucējus satiek aizvien biežāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
137

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
29
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi