Marita Parkova Raiskuma centrā kopj apkārtni. Vienmēr jau zemē kas nomests, vējš nolauzis kādu zaru. “Pavasaris vēl jāpagaida, tad varēs sākt lielos kopšanas darbus. Kaut rudenī vienmēr cenšos visu izdarīt, ziema atstāj pēdas, lai gan šogad sniega nebija daudz. Kad Lielā talka, tad ezermalu sakopjam, pārējais manā ziņā,” bilst Marita. Viņa jau septiņus gadus strādā par sētnieci.
Marita dzīvo “Brīnumos”, piecus kilometrus no Raiskuma. Kādreiz bija arī neliela saimniecība, tagad tikai dārzs. Katru vakaru Marita noteikti noklausās laika ziņas, lai zinātu, kāds būs rīts. “No rīta agri dodos uz darbu, ziemā jāpaspēj notīrīt celiņus, lai gājēji nepagūst sniegu piemīt,” stāsta raiskumiete. Viņa priecājas, ka pēdējos gados pagasta centrs kļūst aizvien sakoptāks. “Uzcelta estrāde, blakus top pašvaldības saimniecības ēka, teritorijā, kas stāvēja nekopta, atstāta novārtā, uzceltas mājas. Vasarā iegriežas tūristi, atpūtnieki dodas uz ezeru. Raiskums ir skaists,” pārdomās dalās Marita un piebilst, ka diemžēl pagastā maz bērnu, jauniešu. “Daudzi aizbraukuši. Man te patīk, te esmu dzimusi,” uzsver raiskumiete.
Maritas dēls Artis trešo gadu mācās Stalbes vidusskolā, pirms tam apmeklēja skolu Auciemā. Mamma priecājas, ka dēlam skolā patīk. No rīta autobuss piebrauc pie mājas, pēcpusdienā atved mājās. “Vienīgi garš ceļš līdz skolai, autobuss aizbrauc pēc skolēniem Lenčos, Kūdumā, tikai tad tiek līdz Stalbei, bet dēls ir pieradis,” pastāsta mamma.
Marita atzīst, ka ikdiena Raiskumā ir klusa. Taču tepat netālu ir Cēsis, ja kas vajadzīgs, var aizbraukt turp. Arī darbu, ja vien vēlas, var atrast.
Komentāri