Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mežs palīdz sagatavoties skolai

Sarmīte Feldmane
23:00
03.09.2018
15
Senotaji

Šovasar mežs ir dāsns. Bija tikai jāpagaida, un arī sēņu netrūkst. Rozuliešu Sandras Frīden­šteinas un Gunta Gūtmaņa ģimene ir pieredzējuši ogotāji un sēņotāji. Arī sausajā laikā viņi no meža nesa pilnus spaiņus gaileņu. Sandra smaidot piebilst: “Jāzina, kur slapjāki meži,” bet Guntis atklāj, ka piecu gadu laikā, kopš dzīvo Rozulā, 50 kilometru rādiusā meži iepazīti.

“Nav jau laika, tikai brīvdienās, kad Guntis atgriežas no darba, varam aizbraukt uz mežu. Pirms diviem gadiem vairāk sēņoju, tad man bija rolleris, ko pie meža nozaga,” pastāsta Sandra un piebilst, ka šovasar sēnēs brauc arī meitas Evita un Evija. Abi atzīst, ka katru gadu meži ļoti mainās, tie labākie tiek izcirsti.

“Aizbraucam uz mežu, mums katram ir savas vietas. Aizejam katrs uz savu pusi, saņemu no Gunta bildi – izcirtums, un tieši tobrīd gribu viņam sūtīt tādu pašu,” pastāsta Sandra. Guntis atzīst, ka mežā abi ar Sandru ir konkurenti. “Neesam tik veci, lai bērniem rādītu savas sēņu vietas, lai meklē savas,” smej Guntis.

Trešdienas vakarā četri sēņotāji katrs pārradās ar spaini gaileņu. Evita un Evija tur vecākiem līdzi. “Maršrutu mums ir daudz. Te apmaldīties nevar, jo mežiem apkārt ceļi, Lielstraupē vienā pusē Bras­la, otrā Gauja,” stāsta Guntis. Sēņojot vai ogojot viņi izmanto telefona iespējas, programma “Pārgājiens” parāda, kur atrodas, kur atstāta mašīna, uzzīmē, kā iet pa mežu. Sandra rāda, ka skaitītājs fiksējis – viņa sešus kilometrus pa mežu nogājusi divās stundās 11 minūtēs, kādudien savukārt astoņi kilometri divās stundās, bet četrarpus stundās 13 kilometri.

Kad sēņotāji atgriežas mājās, visa 12 cilvēku kuplā ģimene sāk tīrīt gailenes. Pat trīsgadīgajai Sabīnei Montai ir rokās otiņa.

“Beku gan mūsu pusē ir maz. Šovasar esam salasījuši tikai spaini,” pastāsta Sandra un atklāj, ka gailenes viņai negaršo, tāpēc arī netiek gatavotas, bekas gan tiek saldētas mērcei, marinētas. Gailenes tāpat kā mežā salasītās mellenes tiek pārdotas.

“Cena, salīdzinot ar pagājušo gadu, jau vasaras sākumā bija pat liela. Ir dienas, kad gailenes atkarībā no tā, bijis lietus vai ne, var pārdot par četriem eiro kilogramā,” vērtē Guntis.

Sandra stāsta, ka šovasar bērni parādījuši, ka vecāki var nedoties ogot. “Aizbraucām mellenēs, zinām, ka katrs pielasīsim divus spaiņus. Kad otrais jau pusē, dēls atsūta selfiju – viņiem spaiņi pilni. Ogu bija ļoti daudz, četros no rīta braucām uz mežu, pusdienlaikā mājās,” atklāj Sandra, bet Guntis ar lepnumu piebilst, ka ģimenes dienas rekords ir 131,5 kilogrami melleņu. Guntis atzīst, ka tas, cik salasa, nav atkarīgs tikai no ogu daudzuma mežā, arī pašu noskaņojuma, laikapstākļiem. Mazākais guvums no meža bijuši vien 70 kilogrami ogu dienā.

“Ogās dodamies vai nu visi, vai desmit, ja Sabīni Montu nevar ņemt līdzi. Avenēs viņai ļoti patika, ar spainīti staigāja pa mežu, katram viņas spainītī bija jāieber, beigās pielasīja čiekurus, lai nav tukšs, arī zemenēs viņa gāja,” stāsta mamma. Šovasar daudz salasīts arī lāceņu, šīs ogas visātrāk lasījis Atis. Tēvs nosmej, ka purvā tikai galva bijusi redzama.

Meža veltes ir tās, kas ģimenei palīdz sagatavoties skolai. “Desmit bērniem vajadzību daudz. Vecāki jau zina, cik vienam jātērē apģērbam, skolas piederumiem, bet mums vajag deviņiem. Šoruden ir divi pirmklasnieki, vecākie ies mācīties uz Valmieru un Priekuļiem, pārējie turpinās mācības Stalbes vidusskolā, bet abas ar Sabīni Montu saimniekosim pa māju. Katram kaut ko vajag, ” pārdomās dalās mamma, bet Guntis uzsver, ka nevar iedomāties, kā varētu bērnus palaist uz skolu, ja nenopelnītu ar ogām un sēnēm. “Viņš ģimenē ir vienīgais pelnītājs. Iztiekam, paši varam uzturēt savus bērnus,” saka Sandra.

“Divi pagrabi ar ziemas krājumiem pilni. Vēl ir arī iepriekšējos gados gatavotais,” ar gandarījumu saka Sandra. Apkārt mājai skaisti zied asteres. Par tām bērni visu vasaru rūpējušies, lai pirmajā skolas dienā būtu, ko pasniegt skolotājiem. Arī dārzā viss izaudzis. Tur katram bija savs darāms darbs.

Vakar ģimene atkal bija sēnēs, tāpat šodien, bet svētdien vecākie bērni jāved uz skolu. Mamma priecājas, ka Sandis mācās par pavāru, varbūt tā pagatavos gailenes, ka arī viņai garšos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
60

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
289

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi