Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Mežs palīdz sagatavoties skolai

Sarmīte Feldmane
23:00
03.09.2018
6
Senotaji

Šovasar mežs ir dāsns. Bija tikai jāpagaida, un arī sēņu netrūkst. Rozuliešu Sandras Frīden­šteinas un Gunta Gūtmaņa ģimene ir pieredzējuši ogotāji un sēņotāji. Arī sausajā laikā viņi no meža nesa pilnus spaiņus gaileņu. Sandra smaidot piebilst: “Jāzina, kur slapjāki meži,” bet Guntis atklāj, ka piecu gadu laikā, kopš dzīvo Rozulā, 50 kilometru rādiusā meži iepazīti.

“Nav jau laika, tikai brīvdienās, kad Guntis atgriežas no darba, varam aizbraukt uz mežu. Pirms diviem gadiem vairāk sēņoju, tad man bija rolleris, ko pie meža nozaga,” pastāsta Sandra un piebilst, ka šovasar sēnēs brauc arī meitas Evita un Evija. Abi atzīst, ka katru gadu meži ļoti mainās, tie labākie tiek izcirsti.

“Aizbraucam uz mežu, mums katram ir savas vietas. Aizejam katrs uz savu pusi, saņemu no Gunta bildi – izcirtums, un tieši tobrīd gribu viņam sūtīt tādu pašu,” pastāsta Sandra. Guntis atzīst, ka mežā abi ar Sandru ir konkurenti. “Neesam tik veci, lai bērniem rādītu savas sēņu vietas, lai meklē savas,” smej Guntis.

Trešdienas vakarā četri sēņotāji katrs pārradās ar spaini gaileņu. Evita un Evija tur vecākiem līdzi. “Maršrutu mums ir daudz. Te apmaldīties nevar, jo mežiem apkārt ceļi, Lielstraupē vienā pusē Bras­la, otrā Gauja,” stāsta Guntis. Sēņojot vai ogojot viņi izmanto telefona iespējas, programma “Pārgājiens” parāda, kur atrodas, kur atstāta mašīna, uzzīmē, kā iet pa mežu. Sandra rāda, ka skaitītājs fiksējis – viņa sešus kilometrus pa mežu nogājusi divās stundās 11 minūtēs, kādudien savukārt astoņi kilometri divās stundās, bet četrarpus stundās 13 kilometri.

Kad sēņotāji atgriežas mājās, visa 12 cilvēku kuplā ģimene sāk tīrīt gailenes. Pat trīsgadīgajai Sabīnei Montai ir rokās otiņa.

“Beku gan mūsu pusē ir maz. Šovasar esam salasījuši tikai spaini,” pastāsta Sandra un atklāj, ka gailenes viņai negaršo, tāpēc arī netiek gatavotas, bekas gan tiek saldētas mērcei, marinētas. Gailenes tāpat kā mežā salasītās mellenes tiek pārdotas.

“Cena, salīdzinot ar pagājušo gadu, jau vasaras sākumā bija pat liela. Ir dienas, kad gailenes atkarībā no tā, bijis lietus vai ne, var pārdot par četriem eiro kilogramā,” vērtē Guntis.

Sandra stāsta, ka šovasar bērni parādījuši, ka vecāki var nedoties ogot. “Aizbraucām mellenēs, zinām, ka katrs pielasīsim divus spaiņus. Kad otrais jau pusē, dēls atsūta selfiju – viņiem spaiņi pilni. Ogu bija ļoti daudz, četros no rīta braucām uz mežu, pusdienlaikā mājās,” atklāj Sandra, bet Guntis ar lepnumu piebilst, ka ģimenes dienas rekords ir 131,5 kilogrami melleņu. Guntis atzīst, ka tas, cik salasa, nav atkarīgs tikai no ogu daudzuma mežā, arī pašu noskaņojuma, laikapstākļiem. Mazākais guvums no meža bijuši vien 70 kilogrami ogu dienā.

“Ogās dodamies vai nu visi, vai desmit, ja Sabīni Montu nevar ņemt līdzi. Avenēs viņai ļoti patika, ar spainīti staigāja pa mežu, katram viņas spainītī bija jāieber, beigās pielasīja čiekurus, lai nav tukšs, arī zemenēs viņa gāja,” stāsta mamma. Šovasar daudz salasīts arī lāceņu, šīs ogas visātrāk lasījis Atis. Tēvs nosmej, ka purvā tikai galva bijusi redzama.

Meža veltes ir tās, kas ģimenei palīdz sagatavoties skolai. “Desmit bērniem vajadzību daudz. Vecāki jau zina, cik vienam jātērē apģērbam, skolas piederumiem, bet mums vajag deviņiem. Šoruden ir divi pirmklasnieki, vecākie ies mācīties uz Valmieru un Priekuļiem, pārējie turpinās mācības Stalbes vidusskolā, bet abas ar Sabīni Montu saimniekosim pa māju. Katram kaut ko vajag, ” pārdomās dalās mamma, bet Guntis uzsver, ka nevar iedomāties, kā varētu bērnus palaist uz skolu, ja nenopelnītu ar ogām un sēnēm. “Viņš ģimenē ir vienīgais pelnītājs. Iztiekam, paši varam uzturēt savus bērnus,” saka Sandra.

“Divi pagrabi ar ziemas krājumiem pilni. Vēl ir arī iepriekšējos gados gatavotais,” ar gandarījumu saka Sandra. Apkārt mājai skaisti zied asteres. Par tām bērni visu vasaru rūpējušies, lai pirmajā skolas dienā būtu, ko pasniegt skolotājiem. Arī dārzā viss izaudzis. Tur katram bija savs darāms darbs.

Vakar ģimene atkal bija sēnēs, tāpat šodien, bet svētdien vecākie bērni jāved uz skolu. Mamma priecājas, ka Sandis mācās par pavāru, varbūt tā pagatavos gailenes, ka arī viņai garšos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
137

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
29
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi