Latvijas profesiju klasifikatorā kā viena no profesijām minēta – dziednieks. Tautas medicīnas centra valdes priekšsēdētāja, dziednieka Artūra Tiltiņa mājaslapā ir publicēts Latvijas dziednieku reģistrs, kurā minēts 231 sertificēts dziednieks.
Pats Artūrs jau 18 gadus ir profesionāls dziednieks. Savas darbības sākumā pieņēmis apmeklētājus Cēsīs, tad bijis ilgāks pārtraukums, tagad atkal reizi mēnesī iegriežas te, un vienā no šādām reizēm tikāmies, lai parunātu par šo profesiju, par dziedināšanu. Kā viņš saka, dziednieks – dziedina, ārsts – ārstē.
Viņš norāda, ka dziednieka spējas ir gandrīz katram, tās tikai jāattīsta: “Mammas taču visas ir dziednieces, ja bērnam kas sāp, viņš atskrien pie mammas, viņa to paglauda, samīļo, un sāpes pāriet.”
A. Tiltiņa dzimtā bijuši cilvēki ar dziednieku spējām, vecmamma bijusi zināma dziedniece, tēvam piemitušas telepātiskās un pareģa spējas, daudz kas no viņa teiktā piepildījies. Dziednieks ir arī brālis Roberts.
Artūra mājaslapā uzskaitītas problēmas, ar kurām pie viņa var vērsties pēc palīdzības, un rodas jautājums, vai tiešām tam visam var atrast dziedināšanu. Uz to dziednieks norāda, ka viss patiesībā sākas cilvēkā pašā: “Viss spēks ir galvā, ja tajā viss būs sakārtots, arī apkārt būs kārtība. Ja galvā putra, arī dzīve būs viena vienīga putra. Tam var būt dažādi iemesli. Iespējams, cilvēks iztukšojies enerģētiski vai bijusi kāda ietekme no malas, ko tautā sauc par lāstu. Tā ir negatīva enerģija, kas atsūtīta no malas. Jebkura enerģija, vienreiz radīta, vairs nepazūd, bet aiziet uz to cilvēku, kam tā domāta. Sāk rasties problēmas, un cilvēks saka – jūtos kā nolādēts. Uzkrājas negatīvā enerģija, kas ietekmē ikdienu, un tad sākas dziednieka darbalauks. Ko viens cilvēks negatīvi radījis, to otrs var noņemt. Roku, kāju atsevišķi nevaru dziedināt, es sakārtoju cilvēka biolauku, iedodu impulsu organismam, un tas tālāk pats sevi sāk dziedināt. Protams, nevienu par jaunu cilvēku neuztaisīt, jaunus kaulus neielikt, bet jebkuru procesu var apturēt. Teiksim, sāpes. Sāpju sajūta ir briesmīga, rada diskomfortu ikdienā, tām pazūdot, cilvēks iegūst pavisam citu skatu uz dzīvi. Labāks garastāvoklis – labāka diena.
Mēs paši ar savu enerģiju pievelkam labo un slikto. Satraucamies par lietām, par ko nav vērts satraukties, jo tās ir notikušas. Piemēram, saplīsa vāze. Kāda jēga par to domāt, satraukties, jo mainīt to nevar, tā ir saplīsusi. Vai gaidi kādu ģimenes locekli mājā, bet viņš kavējas. No tā, ka satrauksies, viņš ātrāk neatnāks. Protams, nevar būt apātisks, vienaldzīgs, jāiemācās visu uztvert veselīgi, tā tikai palīdzēsi sev. Mums gribētos visu pasauli mainīt, bet mūsu spēkos ir mainīt tikai sevi, bet, mainot sevi, maini pasauli. Taču darbs ar sevi ir visgrūtākais.”
Mūsdienās cilvēki arvien vairāk sūdzas par aizņemtību, jo strādā vairākās darbavietās, lai nopelnītu pietiekami daudz. Arī brīvajos brīžos necenšas sevi uzlādēt, bet dara lietas, kas iztukšo vēl vairāk, bet, ja cilvēks enerģētiski ir iztukšots, jebkura kaite, kas dus organismā, tajā brīdī iegūst spēku, un sākas viena problēma pēc otras, sāk piemeklēt veselības likstas. A. Tiltiņš norāda, ka to var sakārtot, izlīdzinot biolauku, atjaunojot dabīgo enerģiju, kas cilvēkam dod spēkus tālākam: “Daudz var panākt katrs pats. Tāpēc ir izdomāti atvaļinājumi, lai cilvēks atgrieztos savā enerģētiskajā normā. Daba, ūdeņi, mežs uzlādē, vajag šo iespēju izmantot, jo tā ir tepat līdzās. Tur nevajag dziednieku. Arī meditācijas var lieti noderēt, tur gan nedaudz jāpamācās, bet meditācija ir arī labas grāmatas lasīšana vai pasēdēšana jūras krastā. Dziednieks var iedot nelielu impulsu, tad cilvēks iet un palīdz sevi enerģētiski uzlabot.”
A. Tiltiņa mājaslapā atrodama dažāda informācija, arī sapņu tulks, lasāmas dažādas burvestības. Sarunā dziednieks stāsta par latviešu buramvārdu grāmatu, par “melno grāmatu”, kurā apkopoti lāsti, norādot, ka buramvārdus nevar pielietot katrs, pat ja izpildīs visu, kā rakstīts: “Jāmāk domu virzīt, tur tas spēks. Enerģija tiek novirzīta ar domu, nevis darbību. Ja nespēj koncentrēt domu, nekas nenotiks.”
Komentējot sapņu tulkošanas sadaļu, A. Tiltiņš stāsta, ka sapņiem ir nozīme, tie var būt pareģojoši, tikai jāmāk to saskatīt: “Man pašam bijusi laba pieredze. Reiz sapnī redzēju, ka, braucot uz Alūksni, kādā ceļa līkumā pretī manai mašīnai nāk kravas auto, sagriezies šķērsām pa ceļu. Pēc neilga laika, braucot šajā pagriezienā, piebremzēju, un tiešām tā mašīna tur bija. Var tikai minēt, kas to sapni man atsūtīja. Sapnis ir informācija no zemapziņas, kas nāk transformētā veidā. Tajā atspoguļojas iepriekšējo dienu, nedēļu iespaidi. Nezinu, cik tur taisnības, bet saka, ka jātulko tikai tie sapņi, ko redz no ceturtdienas uz piektdienu. Tie esot pareģojošie.”
Viņš stāsta, ka ļoti lielā mērā dziedināšanas rezultāts atkarīgs no cilvēka ticības tam, ka dziednieks spēs palīdzēt. Arī medicīnā taču ir līdzīgi, pastāv placebo efekts, kad cilvēks tik ļoti tic zāļu iedarbībai, ka palīdz pat neefektīvas zāles.
“Nekad nebūs tā, ka kāds dziednieks varēs palīdzēt pilnīgi visiem sāpju noņemšanā, atkarībās, citās problēmās, bet lielākajai daļai var palīdzēt. Ārsti jau arī visiem nevar palīdzēt. Kas nāk pie dziedniekiem? Tie, kuri nav guvuši rezultātus pie ārstiem. Viņi gājuši, lietojuši medikamentus, bet nekas nav mainījies, un tad meklē palīdzību pie dziedniekiem,” stāsta A. Tiltiņš.
Sabiedrībā par dziedniekiem runā daudz, bieži sociālajos tīklos lasāms aicinājums ieteikt, kurš labāks. A. Tiltiņš gan uzsver, ka nevar teikt, tas ir labs, tas – slikts dziednieks, katram jāatrod savs dziednieks: “Ja sakrīt abu pušu enerģētiskie lauki, rezultāts būs labāks. Ja cilvēks saka, ka netic dziedniekiem, viņš jau sevi ir nobloķējis, tādam grūtāk palīdzēt. Viss ir ticībā, gluži kā attiecībās ar Dievu. Viņu taču neviens nav redzējis, bet cilvēki jūt aizsardzību, jo ir ,kam ticēt, kam lūgt palīdzību, tas rada iekšēju dvēselisko mieru. Dziedniekiem attiecības ar Dievu ir pareizas. Neesam fanātiķi, bet apzināmies, ka ir kāds augstāks spēks, kas mūs vada,” stāsta A. Tiltiņš.
Komentāri