Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Dzirnavas griežas, maize smaržo

Jānis Gabrāns
07:15
03.08.2018
15
Maizes Diena 1

Āraišu vējdzirnavu pakājē jau 15. reizi aizvadīta Maizes diena . Neraugoties uz lielo svelmi, svētki pulcēja daudzus maizes cepējus, tirgotājus un ļoti daudz interesentu.

Šogad Maizes diena bija īpa­šā­ka, jo tajā svinīgi tika iegriezti atjaunoto vējdzirnavu spārni, simbolizējot atjaunošanas projekta noslēgumu.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Juris Jāt­nieks, uzrunājot sanākušos, uzsvēra tradīciju dzīvotspēju: “Sva­rīgi, ka tas, ko esam mācējuši pirms vairākām paaudzēm, dzīvo arī tagad. Lai zināšanas pārņem mūsu bērni, lai spējam maizes ceļu nodot no paaudzes paaudzē!”

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte norādīja, ka šī ir brīnišķīga vieta, ko senči savulaik izvēlējušies par dzirnavu mājvietu: “Āraišu vējdzirnavas ir ne tikai Amatas novada, bet visas Latvijas atpazīstamības zīme. Tāpēc mūs jo īpaši priecē, ka šajā valstij tik svarīgajā gadā tās atdzimušas, lai priecētu apmeklētājus.” Viņa arī izteica visdziļāko cieņu ikvienai saimniecei un saimniekam, kuri prot izcept visgaršīgāko, bet katrs citādāku rudzu maizi.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts pirms dzirnavu spārnu iegriešanas uzsvēra, ka šīs ir tiešām funkcionējošas dzirnavas: “Esam nomainījuši jumtu, sakārtojuši fasādi, veikuši uzlabojumus iekštelpās, izveidojuši āra apgaismojumu, izgatavojuši jaunus vējdzirnavu spārnus, bet šīs būves sirds ir dzirnavas, kas maļ graudus. Tajās var samalt miltus, dažāda maluma putraimus un citus graudaugu produktus.” Viņš arī skaidroja, ka, lai dzirnavu spārni grieztos, nepieciešami piemēroti laika apstākļi,. Svētku dienā vējš bija nedaudz par mazu, tāpēc spārni uz brīdi tika iedarbināti ar rokām, lai klātesošie var redzēt burvīgo skatu, lai var ieklausīties dzirnavu “dziesmā”.

Āraišu vējdzirnavas ir vienīgās Latvijā, kurās vēl darbojas senlaiku oriģinālā dzirnavu iekārta. Pēc dzirnavu iedarbināšanas sākās Maizes dienas aktivitātes. Piedāvājums bija plašs. Kā ik gadu, interese bija par maizes degustāciju. Ikviens varēja nogaršot maizes cepēju piedāvājumu. Gan to, kuri cep tradicionālo rupjmaizīti īstās maizes krāsnīs, gan to, kuri izmanto mūsdienīgākas iekārtas un tehnoloģijas.

Apmeklētāji varēja izstaigāt visus dzirnavu stāvus, apskatīt mehānismus, uzzināt par būves vēsturi. Notika arī vairākas gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša/ Taste HansEATica” meistarklases. Kopīgi jaunizveidotajā māla krāsnī tika cepta īsta rudzu maize, klāt­esošajiem bija iespēja iemēģināt roku kukulīšu veidošanā. Bija arī iespēja atjaunot zināšanas par rudzu maizes deserta gatavošanu, gūt citas iemaņas, iesaistīties rotaļās, nobaudīt uz malkas plīts ceptas pankūkas. Interesentu netrūka arī Kukulīša takā, kurā varēja gan darboties, gan uzzināt daudz jauna un interesanta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
12

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
38

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
121

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
412

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi