Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Ķirbjus izaudzēt jāmāk

Sarmīte Feldmane
10:40
05.10.2018
307
Kirbju Tante Fotomarta 1

Saulainā un karstā vasara bija dāsna un gādāja, lai rudenī būtu bagāta raža. Ja vien saimnieks varēja atļauties dārzus laistīt, viss izauga. Šoruden daudzviet novākta krietna ķirbju raža.

Apsala, bet izauga

“Visu vasaru laistīju, labi, ka dārzam blakus dīķis. Tas gan tagad vēl ir sauss, zivīm spuras var redzēt,” saka taureniete Anita Trezune. Ik gadu viņa mammas mājā “Jaunozolos” rudenī vāc lielo ogu – ķirbju – ražu. Arī šoruden tie priecē saimnieci. Taču Anitai ne viens vien teicis, ka izdevies izaudzēt vien dažus nelielus ķirbīšus.
Siltumnīcā tiek izaudzēti stādi, tad iestādīti vagā kartupeļu tīruma malā. “Stādi izauga spēcīgi. 50 iestādīju vagā, labi ieaugās, bet maijā uznāca salna un ķirbjiem lapas palika melnas. Vēl otrā naktī bija salna, jau domāju, ka ķirbji būs nosaluši. Palaistīju, tie ātri vien saņēmās,” pastāsta Anita.

Šovasar dārzā auga divu šķirņu ķirbji. Citus gadus bijusi lielāka dažādība. Vienu vasaru izaudzis daudz dekoratīvo ķirbju, tos uzdāvināja skolai, bibliotēkai noformējumam. “Kaut ir tikai divas šķirnes, ķirbji ir ļoti dažādi. Krāsa atkarīga, cik daudz augšanas laikā tos no saules noslēpušas lapas,” pastāsta Anita.

Viņa atzīst, ka ķirbji īpašas rūpes neprasa. Tikai vajag bagātu augsni un ūdeni. “Tiem, kuri nevarēja dārzu laistīt, arī nekas prātīgs neizauga. Dzirdēts, kā citi baro ķirbjus, lai tie izaugtu milzeņi, manējie dabū tikai dīķa ūdeni un labu augsni,” stāsta taureniete. Viņa laistīja visu dārzu. Sīpolu, kaut iestādīts mazāk nekā pērn, izauga vairāk. Tāpat laba ir burkānu un biešu raža.

Anita atzīst, ka vienmēr jau gribas, lai izaug lieli ķirbji, bet ģimenei izmantošanai tādi ir par lieliem, tad var dalīties ar citiem. Ziemassvētkos ķirbji ir laba dāvana.
“Dabas muzejā būs ķirbju izstāde, gribas aizbraukt un nopirkt kādu interesantu šķirņu sēklas. Tad jau nākamruden būs lielāka dažādība,” atklāj Anita Trezune.

Ražai un skaistumam

Jaunpiebaldziete Inta Akina no “Jaunpaupiem” saka: “Kuram tad nepatīk ķirbji. Tie ir mūsu lielākās ogas, gan ēdami, gan dekoratīvi.” Šoruden, novākusi ap 200 ķirbju, saimniece atzīst – raža ir laba. Septembra sākumā bija neliela salna, kas aprāva lapas, bet ķirbjiem neskādēja.

Inta ķirbjus audzē uz vecu mēslu kaudzes. “Jau sešus gadus nav govju, bet mēslu kaudze palikusi. Lai vasarā nestāvētu ar nezālēm saaugusi, tur stādu ķirbjus. Lapas nosedz kaudzi, nezāles neaug, pagalmā ir skaists, zaļš paugurs,” pastāsta jaunpiebaldziete. Inta atzīst, ka ne katru gadu ķirbji izaug, tiem ļoti svarīgi laikapstākļi. “Laistījusi netiku. Kaudze ir augsta, ķirbjiem dziļas saknes, tie paši atrod mitrumu,” bilst saimniece.

Parasti izaug tik ķirbju, lai pietiktu pašiem un radiem. “Bija skaidrs, ka pašiem tik daudz nevajag, tāpēc aicināju, lai brauc, kam vajag. Apmēram trīsdesmit cilvēki tagad ēd manus ķirbjus. Nu jau palicis tikai pašiem,” pastāsta Inta un uzsver, ka šai ražai vajadzētu labi glabāties, jo ogas ir nobriedušas, miza cieta. “Kad novācu šīgada ražu, no pērnās bija palicis viens ķirbis. Pārgriezu, tikai sēkliņas bija sākušas pelēt, nekādu bojājumu, ēdams,” atklāj jaunpiebaldziete. Arī viņa tāpat kā taureniete Anita pa ziemu ķirbjus glabā istabās.

Ražošanai un pašu galdam

SIA “Latnature” Raunā no ķirbjiem gatavo čipsus un sausmaizītes. “Raža izauga gandrīz laba. Ķirbju nav tik daudz, bet tie, kas aizmetās, izturēja karstumu, izauga. Šoruden ķirbji paguva nobriest, jācer, ka labi glabāsies. Pagājušajā rudenī novācām vairākas tonnas, bet neizdevās saglabāt, jo rudens uznāca agri,” stāsta SIA vadītāja Zane Krēsliņa – Plētiena. Viņa atzīst, ka ķirbju čipsi nav tie, kas būtu ļoti pieprasīti, sausmaizītes gan. “Ne tikai jaunatne, arī cilvēki gados nav iecienījuši ķirbjus. Protams, nozīme ir šķirnei. Muskatriekstu ķirbji ir ļoti garšīgi. Ekskursijā bija atnākuši otrklasnieki, cienāju ar sagrieztu ķirbi. Visi ēda un slavēja. Daudzi pirms tam nebija pagaršojuši ķirbjus,” pārdomās dalās uzņēmēja. Zane pastāsta, ka muskatriekstu ķirbji ir garšīgi arī grilēti, tos var cept arī cepeškrāsnī kopā ar bietēm un sīpoliem. “Ir jāmācās ikdienā ēst ķirbjus. Par tiem vairāk jāstāsta. Nav tā, ka ķirbjus var tikai marinēt, tos var izmantot dažādos ēdienos,” saka raunēniete.
Anita Trezune no bērnības atceras, kā vecāmamma vārīja piena zupu ar ķirbi un mannu. “Cepam ķirbju maizi. Ķirbjus izvāra un liek raudzēties, tad pievieno miltus, un iznāk garda raudzētā balt­maize. Var arī sagatavot ziemai – sagriež gabaliņos, uzlej sīrupu, tad pielej etiķi un pasterizē. Garšīgas ir ķirbju sukādes, daudzi dzer sulu,” pieredzē dalās taureniete.

Arī Inta Šakina atzīst, ka daudzi nenovērtē ķirbjus. Viņas ģimenē tie ir iecienīti. “Dzeram sulas. Ķirbis kopā ar burkānu, ābolu – vitamīnu bagātība. Ķirbjus var cept tāpat kā kabačus, ķirbji ir maigāki. Lielās ogas var sacept ar papriku, sīpoliem – ātri pagatavojams ēdiens. Ķirbis ir neaizstājams biezzupās. Te noder neno­briedušas ogas. Ķirbjus var izmantot arī kūkās,” pieredzē dalās jaunpiebaldziete.

Lai pateiktu, ķirbji garšo, kuras šķirnes labākās, tās vienkārši jānogaršo. Visticamāk, tas arī nākamreiz nokļūs uz šķīvja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
17

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
297

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
41
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
26
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi