Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Klubs, kur uzkrājas tradīcijas un stāsti

Jānis Gabrāns
07:25
12.10.2018
29
Sildniki1 1

Šīs nedēļas nogalē desmit gadu jubileju svinēs Cēsu “Fonoklubs”. Lai arī vērtēts dažādi, šis tomēr ir vienīgais muzikālais klubs pilsētā, ko iecienījuši arī citviet dzīvojošie. Uz sarunu aicinājām kluba īpašnieku Lauri Sildniku, kurš, starp citu, “Druvas” lasītāju aptaujā “Gada cilvēks 2008” ieguva titulu “Par jauniešu dzīves rosināšanu”.

– Ar kādām sajūtām tiek sagaidīta “Fonokluba” desmitgade? 

– Protams, ar patīkamām. Kad pirms daudziem gadiem man vaicāja par ambīcijām attiecībā uz “Fonoklubu”, teicu, ka vēlos, lai mums būtu vecs klubs. Tāds, kurā uzkrājas tradīcijas un stāsti. Tagad varu teikt, ka desmitgade ir liels solis, kas parāda, ka ejam pareizajā virzienā. Protams, tas ir arī darbs – kādam jau tās svinības un koncerti šajā nedēļas nogalē jāorganizē (smejas).

– Atceroties sākumu, kādas bija vīzijas par nākotni?

– Viena no vīzijām bija kļūt par mazu vietu, kurā uzstājas lielas gru­pas. Šajos gados pie mums spēlējusi gan Igaunijas lielākā grupa “Ewert and the Two Dragons”, gan teju visas lielākās pašmāju apvienības, ieskaitot “Instrumentus”, “Skyforger” un daudzas citas. Tas, ar ko varbūt nerēķinājāmies, ka, pieaugot pašiem, mainās arī skatījums un vērtības. Tagad gribas, lai klubā var ne tikai dejot, bet arī mierīgi piesēst pie vīna glāzes, ja ir tāds noskaņojums.

– Vai muzikāls klubs mazpilsētā ir dzīvotspējīgs bizness? No kā tas atkarīgs? Manuprāt, desmit gadi ir ļoti labs rādītājs, jo redzam, ka valstī pat lielās pilsētās daudzi šādi projekti ir beiguši pastāvēt.

– Mums vienkārši bija slinkums braukt uz citām pilsētām, tāpēc izdomājām, ka vajag tādu vietu Cēsīs. Taču, nopietnāk runājot, ja kāds no malas retrospektīvi paskatītos uz to kā biznesa projektu, droši vien jau pašā sākumā pateiktu, ka tas ir tukšs numurs. Visa pamatā noteikti bija un aizvien ir entuziasms – gan mūziķi, gan mūsu draugi novērtē, ka tas, ko darām, nav tikai bizness, bet patiesa vēlme rīkot foršus pasākumus. Līdzīgi savulaik bija arī ar festivālu “Fonofest”. Mūziķi bieži vien paši pieteicās pie mums spēlēt, lai izbaudītu atmosfēru. Protams, nevaram noliegt, ka ir arī skumjāki momenti – nesen rīkojām “Grammy” nominētu ASV džeza mūziķu koncertu, uz ko ieradās padsmit cilvēku. Tādi brīži izmaksā gan tīri fiziski, gan patērē ļoti daudz emociju.

– Varbūt pafantazējam, ja būtu iespējas visu sākt no jauna, kādu veidotu muzikālu klubu Cēsīs?

– Tā kā mēs veidojam klubu tādu, kurā paši gribētu atpūsties, un ar tādiem pasākumiem, kādus paši gribētu apmeklēt, būtu jocīgi, ja es teiktu, ka kaut ko darītu citādi.

– Uz ko tiek likts uzsvars, izvēloties muzikālo piedāvājumu?

– Visi trīs brāļi, kuri esam iesaistīti kluba veidošanā, par to regulāri apmaināmies un izkašķējamies viens par otra viedokļiem. Taču pamatā muzikālo piedāvājumu kūrē vecākais brālis Marts, kurš personīgi pazīst gandrīz visus māksliniekus, kuri pie mums brauc. Pamatā skatāmies, lai piedāvājums sakristu ar kluba vērtībām un kvalitātes latiņu, taču, protams, nedrīkst ieslīgt vienveidībā, šad tad eksperimentējam ar jauniem formātiem. Protams, ņemam vērā arī apmeklētāju intereses.

– Pēdējos gados Latvijā kā ievērības cienīgs notikums ir lielākais bezmaksas mūzikas festivāls “Fono Cēsis”. Kā radās ide­ja, un kā vispār vērtē Lat­vi­jas mūzikas festivālus?

– “Fono Cēsis” ir, iespējams, vienīgā vieta Latvijā, kur bez maksas bijis iespējams dzirdēt tāda mēroga mūziķi kā britu folkroka zvaigzni Frenku Tērneru, kurš mums ir arī tuvs draugs un līdzgaitnieks jau no pirmajām dienām, kad viņš “Fonoklubā” spēlēja par pārdesmit eiro lielu honorāru. Tagad viņš ASV spēlē izpārdotās arēnās.

Tas ir tāds kā festivāla “Fo­no­fest” turpinājums – tiesa, “Fono Cēsis” vēl ir jauns pasākums, ļoti ceram to attīstīt gan mākslinieku, gan atmosfēras ziņā. Cēsis var kļūt par pirmo pilsētu, kuras centrā notiek pilnvērtīgs festivāls! Kā liecina apmeklētāju tūkstoši, tad arī ļaudis no citām pilsētām un pat valstīm to novērtē.

Jāteic, Latvijas festivālu tradīcijas pirms gadiem pieciem bija spēcīgākas, festivālu bija daudz vairāk, nosedzot plašāku stilistisko loku. Tagad palikuši vien daži lielie spēlētāji. Rīkotājiem grūti, jo festivāli citās valstīs kļuvuši daudz pieejamāki, turklāt arī uz Latviju regulāri brauc ļoti augsta ranga mūziķi.

– Kāds redzējums nākamajiem desmit?

– Varbūt būs nedaudz banāli, taču turpināt attīstīties, domāt jaunas idejas, mainīties, bet neaizmirst par pamata vērtībām un to, kādu darbu un entuziasmu esam ieguldījuši gan paši, gan mūsu draugi, lai “Fonoklubs” varētu svinēt desmitgadi.

– Savulaik tevi redzējām kopā ar grupu “Enhet”. Vai tā joprojām pastāv?

– Grupas iekšienē esam to definējuši kā pauzi, kas nedaudz ievilkusies. Neatmetam domu savākties koncertam, taču šobrīd daudzie notikumi – kam ģimenes dzīve, kam veselība, kam darbs – liedz pasteidzināt procesu.

– Pašam ir arī citas aktivitātes – sports, makšķerēšana. Vai tas vajadzīgs, lai nedaudz atslēgtos no ikdienas, no mūzikas?

– Es pat teiktu, ka ne. Uzskatu, ir svarīgi censties veidot ikdienu tādu, lai negribētu no tās atslēgties. Tāpēc cenšos ikdienu piepildīt ar lietām, kas man patīk. Mūzika, klubs, sports, makšķerēšana, un primāri tam visam, protams, caurvijas ģimene.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
9

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
118

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
410

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi