Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Klubs, kur uzkrājas tradīcijas un stāsti

Jānis Gabrāns
07:25
12.10.2018
68
Sildniki1 1

Šīs nedēļas nogalē desmit gadu jubileju svinēs Cēsu “Fonoklubs”. Lai arī vērtēts dažādi, šis tomēr ir vienīgais muzikālais klubs pilsētā, ko iecienījuši arī citviet dzīvojošie. Uz sarunu aicinājām kluba īpašnieku Lauri Sildniku, kurš, starp citu, “Druvas” lasītāju aptaujā “Gada cilvēks 2008” ieguva titulu “Par jauniešu dzīves rosināšanu”.

– Ar kādām sajūtām tiek sagaidīta “Fonokluba” desmitgade? 

– Protams, ar patīkamām. Kad pirms daudziem gadiem man vaicāja par ambīcijām attiecībā uz “Fonoklubu”, teicu, ka vēlos, lai mums būtu vecs klubs. Tāds, kurā uzkrājas tradīcijas un stāsti. Tagad varu teikt, ka desmitgade ir liels solis, kas parāda, ka ejam pareizajā virzienā. Protams, tas ir arī darbs – kādam jau tās svinības un koncerti šajā nedēļas nogalē jāorganizē (smejas).

– Atceroties sākumu, kādas bija vīzijas par nākotni?

– Viena no vīzijām bija kļūt par mazu vietu, kurā uzstājas lielas gru­pas. Šajos gados pie mums spēlējusi gan Igaunijas lielākā grupa “Ewert and the Two Dragons”, gan teju visas lielākās pašmāju apvienības, ieskaitot “Instrumentus”, “Skyforger” un daudzas citas. Tas, ar ko varbūt nerēķinājāmies, ka, pieaugot pašiem, mainās arī skatījums un vērtības. Tagad gribas, lai klubā var ne tikai dejot, bet arī mierīgi piesēst pie vīna glāzes, ja ir tāds noskaņojums.

– Vai muzikāls klubs mazpilsētā ir dzīvotspējīgs bizness? No kā tas atkarīgs? Manuprāt, desmit gadi ir ļoti labs rādītājs, jo redzam, ka valstī pat lielās pilsētās daudzi šādi projekti ir beiguši pastāvēt.

– Mums vienkārši bija slinkums braukt uz citām pilsētām, tāpēc izdomājām, ka vajag tādu vietu Cēsīs. Taču, nopietnāk runājot, ja kāds no malas retrospektīvi paskatītos uz to kā biznesa projektu, droši vien jau pašā sākumā pateiktu, ka tas ir tukšs numurs. Visa pamatā noteikti bija un aizvien ir entuziasms – gan mūziķi, gan mūsu draugi novērtē, ka tas, ko darām, nav tikai bizness, bet patiesa vēlme rīkot foršus pasākumus. Līdzīgi savulaik bija arī ar festivālu “Fonofest”. Mūziķi bieži vien paši pieteicās pie mums spēlēt, lai izbaudītu atmosfēru. Protams, nevaram noliegt, ka ir arī skumjāki momenti – nesen rīkojām “Grammy” nominētu ASV džeza mūziķu koncertu, uz ko ieradās padsmit cilvēku. Tādi brīži izmaksā gan tīri fiziski, gan patērē ļoti daudz emociju.

– Varbūt pafantazējam, ja būtu iespējas visu sākt no jauna, kādu veidotu muzikālu klubu Cēsīs?

– Tā kā mēs veidojam klubu tādu, kurā paši gribētu atpūsties, un ar tādiem pasākumiem, kādus paši gribētu apmeklēt, būtu jocīgi, ja es teiktu, ka kaut ko darītu citādi.

– Uz ko tiek likts uzsvars, izvēloties muzikālo piedāvājumu?

– Visi trīs brāļi, kuri esam iesaistīti kluba veidošanā, par to regulāri apmaināmies un izkašķējamies viens par otra viedokļiem. Taču pamatā muzikālo piedāvājumu kūrē vecākais brālis Marts, kurš personīgi pazīst gandrīz visus māksliniekus, kuri pie mums brauc. Pamatā skatāmies, lai piedāvājums sakristu ar kluba vērtībām un kvalitātes latiņu, taču, protams, nedrīkst ieslīgt vienveidībā, šad tad eksperimentējam ar jauniem formātiem. Protams, ņemam vērā arī apmeklētāju intereses.

– Pēdējos gados Latvijā kā ievērības cienīgs notikums ir lielākais bezmaksas mūzikas festivāls “Fono Cēsis”. Kā radās ide­ja, un kā vispār vērtē Lat­vi­jas mūzikas festivālus?

– “Fono Cēsis” ir, iespējams, vienīgā vieta Latvijā, kur bez maksas bijis iespējams dzirdēt tāda mēroga mūziķi kā britu folkroka zvaigzni Frenku Tērneru, kurš mums ir arī tuvs draugs un līdzgaitnieks jau no pirmajām dienām, kad viņš “Fonoklubā” spēlēja par pārdesmit eiro lielu honorāru. Tagad viņš ASV spēlē izpārdotās arēnās.

Tas ir tāds kā festivāla “Fo­no­fest” turpinājums – tiesa, “Fono Cēsis” vēl ir jauns pasākums, ļoti ceram to attīstīt gan mākslinieku, gan atmosfēras ziņā. Cēsis var kļūt par pirmo pilsētu, kuras centrā notiek pilnvērtīgs festivāls! Kā liecina apmeklētāju tūkstoši, tad arī ļaudis no citām pilsētām un pat valstīm to novērtē.

Jāteic, Latvijas festivālu tradīcijas pirms gadiem pieciem bija spēcīgākas, festivālu bija daudz vairāk, nosedzot plašāku stilistisko loku. Tagad palikuši vien daži lielie spēlētāji. Rīkotājiem grūti, jo festivāli citās valstīs kļuvuši daudz pieejamāki, turklāt arī uz Latviju regulāri brauc ļoti augsta ranga mūziķi.

– Kāds redzējums nākamajiem desmit?

– Varbūt būs nedaudz banāli, taču turpināt attīstīties, domāt jaunas idejas, mainīties, bet neaizmirst par pamata vērtībām un to, kādu darbu un entuziasmu esam ieguldījuši gan paši, gan mūsu draugi, lai “Fonoklubs” varētu svinēt desmitgadi.

– Savulaik tevi redzējām kopā ar grupu “Enhet”. Vai tā joprojām pastāv?

– Grupas iekšienē esam to definējuši kā pauzi, kas nedaudz ievilkusies. Neatmetam domu savākties koncertam, taču šobrīd daudzie notikumi – kam ģimenes dzīve, kam veselība, kam darbs – liedz pasteidzināt procesu.

– Pašam ir arī citas aktivitātes – sports, makšķerēšana. Vai tas vajadzīgs, lai nedaudz atslēgtos no ikdienas, no mūzikas?

– Es pat teiktu, ka ne. Uzskatu, ir svarīgi censties veidot ikdienu tādu, lai negribētu no tās atslēgties. Tāpēc cenšos ikdienu piepildīt ar lietām, kas man patīk. Mūzika, klubs, sports, makšķerēšana, un primāri tam visam, protams, caurvijas ģimene.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
300

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi