Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Straupē audzē baltos platkrūšu tītarus

Sarmīte Feldmane
09:49
10.12.2018
195
St Fotomarta 1

Straupes pagasta “Lejas Kuķēnos” kūtī saimnieku sagaida tītaru klaigas. Putni ziņkārīgi steidz skatīties, kas atnācis, un stāsta savu stāstāmo.

Nav, kam prasīt padomu

SIA “Straupes tītars” otro gadu pievērsies šai putnkopības nozarei. Saimnieks Jānis Kārkliņš atzīst, ka vēl aizvien strādā testa režīmā, jo ļoti daudz jāmācās. “Sākums nebija viegls. Atvedām pirmos cāļus, pieļāvām kļūdas, ne visi izauga,” stāsta straupietis un piebilst, ka Latvijā tītaru audzēšana nav populāra, nav, kam paprasīt padomu. Vienīgā lielākā saimniecība ir Sējas pagastā, bet tā ir bioloģiski sertificēta.

Patlaban “Lejas Kuķēnos” kūtī ir apmēram trīssimt dažāda vecuma tītaru. “Dienu vecus cāļus pērku Polijā, tie jau ir vakcinēti. Mazos viegli atvest. Šonedēļ atkal braukšu pakaļ, lai aug jaunie. Gadā vajadzētu izaudzēt četras partijas, ap 1500 putnu,” atklāj saimnieks.

Svarīga barība un miers

Mītnē katra vecuma putniem nodrošināti piemēroti apstākļi. Sevišķi svarīgi, lai mazajiem būtu silti. Kad jau paaugas, aukstums tītariem nekaitē, galvenais, lai kūts sausa. Ierīkotas automātiskās barotavas, putni noteiktā laikā saņem barību. “Katram vecumam vajadzīga sava barība, cits proteīnu daudzums. Barības pamatā ir kvieši, mieži, zirņi. Svarīgas ir barības piedevas, lai putni augtu spēcīgi,” stāsta J. Kārkliņš un piebilst: “Ja apstākļi labi, putni ar nepieciešamo nodrošināti, tie ir mierīgi. Četru mēnešu vecumā jau tos var realizēt, bet astoņos mēnešos izaug 20 līdz 25 kilogramus smagi. Piepra­sī­tākie ir astoņus, desmit kilogramus smagi.”

Graudus putniem izaudzē pašu saimniecībā. Lai tītars kļūtu smagāks par kilogramu, tas apēd četrus kilogramus barības. SIA “Straupes tītars” putni to svaru, ko sasniedz fermās citur pasaulē, te iegūst par mēnesi lēnāk. J. Kārkliņš uzsver, ka sasniegt pasaules rādītājus arī nav mērķis.

Pircēju netrūkst

Kad pirmie tītari bija izauguši, to gaļu piedāvāja draugiem, vērtējums bija ļoti pozitīvs. Taču, lai varētu tirgot, atbilstoši prasībām putni jākauj sertificētā kautuvē. SIA “Straupes tītars” iekārtoja savu kautuvi, tā ir saņēmusi atzīšanu, sertificēta, tajā pārdošanai drīkst kaut arī vistas, pīles, zosis.

“Līdz šim viss darīts par pašu naudu, tāpēc nenotiek ātri. Vispirms kautuve saņēma pagaidu atzīšanu, ļāva iestrādāties, tad inspektori skatījās kaušanu, vai viss tiek darīts pareizi, kā sadalām gaļu,” pastāsta J. Kārkliņš.

Par pieprasījumu uzņēmējs sūdzēties nevar. “Tītaru gaļa kļūst aizvien iecienītāka. Un Latvijā audzēta ir Latvijā audzēta, to novērtē. Interesējas arī veikalu tīkli, bet vēl nav, ko piedāvāt. Cik nokaujam, tik uzreiz arī pārdodam,” stāsta tītaru audzētājs.

“Gaļu vedu pircējiem lielākoties uz Rīgu, bet braucu arī uz Valmieru, Cēsīm, Siguldu. Tagad ir cepešu laiks, lielāks pieprasījums ir pēc visa putna, bet ir klienti, kas vēlas filejas,” stāsta Jānis. Klienti labprāt pirktu arī malto gaļu, citus tītara gaļas produktus. Pagaidām tādas iespējas nav. “Nākotnē domājam par mājražošanu. No mūsu audzēto tītaru gaļas mājražotāja izgatavoja baltās desiņas, sardeles, pelmeņus. Ļoti garšīgi. Tiem, kuri grib malto gaļu, piedāvājam gabaliņos sagrieztu gaļu, jāmaļ pašiem,” nākotnes ieceres atklāj tītaru audzētājs un piebilst, ka vasarā varētu būt arī tītara gaļas šašliks.

Izvēli nenožēlo

Par uzņēmuma nosaukumu ilgi netika domāts. Straupes vārds Latvijā zināms, pircēji ar to pazīstami. “Kad atvedu pirmos tītarus, nedomāju, ka daudz vairāk laika un pūļu aizņems citi darbi, ne paši putni,” bilst straupietis un atzīst, ka dokumentācijas ir diezgan daudz. Tagad uzņēmumam ir savs logo, feisbuka lapa. Tas dzīvesbiedres Gintas ziņā, tāpat kā sadarbība ar klientiem.

Lai arī ne viss notiek tik ātri, kā gribētos, nākas pārvarēt dažādus šķēršļus, nozares izvēli Jānis Kārkliņš nenožēlo. Agrāk viņš audzēja gaļas lopus. “Naudas aprite ir ļoti lēna. Ar putniem citādi, ja cikls nepārtraukts, tad nauda apgrozās visu gadu. BIG-6 šķirnes jeb baltie platkrūšu tītari tiek audzēti visur pasaulē. Tītarus nav viegli izaudzēt un arī nav lēti. Tā kā graudaugu cenas palielinājušās, arī jebkura gaļa kļūs dārgāka,” saka straupietis.

Iecerēts paplašināt ne tikai kūti, arī pastaigu laukumu. Vasarā tītari brīvi staigā ārā, ēd zāli. Kaut apkārt meži, lapsas un vanagi tuvumā nav manīti, iespējams, atbaida lielais bars un troksnis. Domājot par tālāko attīstību, tiek apsvērts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. “Vispirms jāiestrādājas, jādabū apgrozījums, tad varēs startēt projektu konkursā. Rutīnā ieiet nevar, katru dienu ir kas jauns,” saka SIA “Straupes tītars” saimnieks Jānis Kārkliņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
298

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
41
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi