Godinot vienu no neatkarīgās Latvijas valsts pirmajiem senatoriem, kurš vēlāk kļuva par Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāju, no Veselavas puses nākušo Kārli Ozoliņu, Augstākās tiesas pārstāvji piektdien Veselavā vietā, kur atradusies K. Ozoliņa dzimtas māja “Lejas Pintuļi”, iestādīja piemiņas ozolu. Ar šo pasākumu Augstākā tiesa turpina Latvijas Senāta simtgades svinības.
Priekuļu novada pašvaldības vadītāja Elīna Stapulone atzina, ka iestādītais ozols ir kā simbolisks apliecinājums tam spēkam, neatlaidībai, godprātībai, kādai bija jābūt, kļūstot par Latvijas Senāta jeb Augstākās tiesas instances senatoru, Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāju.
“Pateicoties Kārlim Ozoliņam, mēs varam runāt par tiesisku Latviju. Kopš tā laika pieņemti daudzi citi likumi, kas attiecas uz tiesu darbību, tanī pašā laikā valsts un tiesu sistēmas simtgades kontekstā esam uzsvēruši mūsu kolēģu veikumu pirms simts gadiem un to, ka tiesas un tiesiskuma stiprināšana mūsdienās ir tikpat aktuāla,” pauda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Tiesas priekšsēdētājs bilda, ka pirmo senatoru tiesu spriedumi nav aplūkojami kā muzeja eksponāti, bet gan izmantojami arī šodienas tiesas spriedumos: “Tā ir mūsu ikdiena, šķirstīt ne tikai “Jurista Vārda” jaunāko numuru, bet arī 20. un 30.gadu Senāta spriedumus, piemeklējot un mēģinot atrast šodienas situācijai analoģiskas problēmas, rodot risinājumu. Mēs neizgudrojam kaut ko no jauna, bet pilnveidojam un turpinām attīstīties uz tā pamata, tām saknēm, kuras tiesiskai Latvijai deva pirmie senatori. Daļai cilvēku simtgades svinības asociējas ar plakātiem, izbalējušām fotogrāfijām, sausām un skopām rindiņām vēstures grāmatā, bet, manuprāt, patiesā sūtība un jēga šiem simtgades jubilejas pasākumiem ir saprast, ka arī tiesiskas Latvijas dibinātāji bija reāli cilvēki ar saviem dzīvesstāstiem, savām kaislībām, trūkumiem, varēšanām un nevarēšanām, labiem un neizdevušamies darbiem. Pateicoties viņiem, mēs šodien jūtamies droši un stabili.”
Priekuļu novada domes priekšsēdētāja E.Stapulone pauda visdziļākās cieņas apliecinājumus klātesošiem tiesas sistēmas pārstāvjiem, kuri bija ieradušies, lai apliecinātu cieņu sava darba priekšgājējiem.
“Simtgades kontekstā rodas dažādas domas par to, kas tad ir simt gadi Latvijai. Uzskatu, ka tā ir tiesiskas valsts simtgade, un ir ļoti liels pagodinājums, ka tiesiskas Latvijas pamatlicēju pulkā ir arī mūsu novadnieks. Mums ir jāzina savas valsts un novada vēsture, ir nepieciešams parādīt mūsu varonīgos priekštečus. Ja šie senatori bija mūsu pirmozoli, tad tagad tiesu sistēmā strādājošie ir šo pirmozolu zīles. Mēs no viņiem varam daudz mācīties. No K. Ozoliņa varam mācīties būt neatlaidīgi, saglabāt gribasspēku, vilkt paralēles starp juku laikiem, kas bija pirms simt gadiem, un šodienu. Prast saglabāt savu viedokli, neskatoties uz ārējiem faktoriem un kādu vēlmi ietekmēt mūsu domas. Saprast, ka bez tiesiskuma nebūs valsts. Šīs dzīves gudrības ir jāapgūst un jānodod bērniem, nākamajām paaudzēm, jo bez drosmīgiem cilvēkiem valsts nav valsts,” pārdomās dalījās Priekuļu novada vadītāja.
Svinīgajā pasākumā ar aplausiem un cieņas apliecinājumiem tika godināta arī Priekuļu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inita Jansone. Viņa saņēma pateicības apliecinājumu par pašaizliedzīgu darbu, aizstāvot bērnu tiesības.
Tāpat pasākuma laikā tika demonstrēta filma “Senatori”. Filma ir stāsts par spēcīgiem juristiem un daudzpusīgām personībām, kas ar savām zināšanām un darbu veidoja Latvijas valsti un palika tai uzticīgi arī pēc neatkarības zaudēšanas, gan mirstot izsūtījumā, gan gadu desmitus trimdā strādājot Latvijas labā. Tas ir stāsts par Latvijas vēsturi, tieslietām un mīlestību. Senatori mīlēja savu valsti, savu darbu un savas ģimenes. “Ar šo filmu mēs vēlējāmies parādīt, ka tas nav tikai stāsts par vēsturi, bet arī par pēctecību un šodienu. Mēs cenšamies būt tikpat stabili, tikpat godīgi un viedi savā darbā šodien, kādi savā darbā bija pirmie šīs sistēmas radītāji,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Latvijas Senāts bija kasācijas instance Latvijas tiesu sistēmā līdz 1940. gadam, senatoru amatu šajā laikā pildījuši 30 tiesneši, kuri likuši pamatus Latvijas tiesu sistēmai, K. Ozoliņš bija viens no pirmajiem sešiem. No 1919. gada līdz 1933. gadam viņš Senātā bija Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētājs, no 1931. gada līdz 1933. gadam arī Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs.
Komentāri