Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Mājas atklāj vēsturi

Sarmīte Feldmane
23:00
27.09.2018
6
Amatas Seetas 1

Konference “Amatas pagasta mājas no senatnes līdz mūsdienām” Melānijas Vanagas muzejā pulcēja kuplu interesentu skaitu. Bija sanākuši ne tikai amatieši, arī kaimiņi, tie, kuri pagastā dzīvojuši daudzus gadus.

“Māja vispirms ir cilvēki, kuri izvēlējušies mājvietu, kuri cēla mājas, vienlaikus domājot un auklējot domas par nākotni. Mājas sākas ar cilvēku, bet nebeidzas. Cilvēks aiziet, aiziet mājas, bet paliek mājvietas. Pa­liek pamati, akmeņi. Pēdējās paliek klētiņas un koki. Un neizskaidrojamā cilvēku klātbūtnes sajūta,” rosinot stāstīt, kavēties atmiņās un bagātināties, sacīja M.Va­nagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce.

Amatieši veikuši šodienas pagasta vairāk nekā 240 māju apsekošanu, savākuši iespējamo to vēsturi un dzimtu stāstus. Katra māja un mājvieta nofotografēta. Izveidotas mapes par mājām un karte, kurā atzīmēta katra apzinātā vieta. Tas ir Amatas pagasta pensionāru biedrības “Dzīvot­prieks” dāvinājums Latvijai simtgadē. Tas ir arī novadnieces M.Vanagas iesāktā turpinājums.

“Amatas māju stāstus Melā­nija Vanaga sāka rakstīt Sibīrijā. Viņa bija pārliecināta, ka neatgriezīsies, un gribēja dēlam atstāt atmiņas par senčiem. Viņa atgriezās un turpināja iesākto, jo uzskatīja, ka ir pēdējā, kura te dzīvojušos cilvēkus vēl pazinusi vai vismaz par tiem zinājusi,” stāstīja I.Lāce un paskaidroja, ka novadniece atstājusi vairāk nekā simts rokrakstu grāmatas “Mūži un mirkļi”. “Neviena rokrakstu grāmata nav tieši publicējama. Ārī Melānija uzsvēra, ka ne vienmēr precīzas ir arhīvu ziņas, kur nu vēl cilvēku atmiņas. Tie ir stāsti mums par mūsu senčiem. Dzīve turpinās, dzimst jaunas paaudzes, un mums tām jānodod mūsu stāsti,” atgādināja I.Lāce.

Tā bija viņas ideja – uzticēt pagasta pensionāriem turpināt M.Vanagas iesākto un apzināt pagasta mājas. Viņa atzīst – baidījusies, ka ideja nepatiks, ka tie, pie kuriem brauks, dusmosies, ka būs atraidoša attieksme. Taču viss izvērtās citādi. Ikviens, kurš piedalījās māju apsekošanā, ir gandarīts. Vairāki seniori atzina, ka tā bijusi iespēja pabūt vietās, kur agrāk nekad nav būts. Dažu projekta dalībnieku izzināšana aizrāva. Spodrīte Rozīte, Biruta Ķipēna, Lija Logina, Aiga Ķeņģe, Anna Oborenko un vēl citi meklēja papildu informāciju arhīvos.

Spodrīte Rozīte papētījusi arī mājvārdus. Latvieši vienmēr bijuši praktiski. Arī mājām devuši saprotamus vārdus – tuvējo kalnu, ezeru, zvēru un putnu nosaukumus. Vēlāk, atdalot zemi mantiniekiem, mājvārdam klāt pielika – Jaun, Vec, Kalna, Lejas. Brīvvalsts laikā saimniecības uzplauka un dažs izraudzījās arī romantiskāku nosaukumu. Paulis
Sakne savu māju nosauc “Birz­lejas”, bet brālis Kārlis – “Lī­gotnes”. “Mūsdienu latvietis ir lietišķāks, ja jau ir “Odiņu” mājas, kaimiņš savu nosauc “Odiņi 1”. Kāds mūsdienu latvietis no Šveices atvedis savai mājai vārdu “Lugano”. Bet latvietis mīl arī jokus, kā citādi, ja viesu māju nosaucis “Murmuļ­muiža”,” pastāstīja Spodrīte un aicināja rakstīt atmiņas, pierakstīt notikumus pašu mājās, kaimiņos, pagastā. “Esam mazliet pazaudējušies, būtu labi, ja paaudzes varētu sasiet kopā. Jaunajiem varbūt paš­laik tas neinteresē, bet gan jau kādreiz interese radīsies,” bilda amatiete.

A.Oborenko atzina, ka 61 gadu nodzīvojusi Spārē, braukusi uz pasākumiem Ģikšos, bet par daudzām mājām neko nav zinājusi. “Domājām, ka Spāres biedrības nams atradies pretī Spāres skolai. Nesen saņēmu ziņu un fotogrāfiju, kas stāsta ko citu. Mums jāmeklē, kur tas bijis,” rosināja A.Oborenko un uzsvēra, ka svarīgi, lai to, ko izdarījuši pensionāri, kāds turpinātu, lai nerodas pārrāvums, kā tas bija tagad.

Amatas pagastā dzīvojuši četri Jāņi Ķipēni, vietējie viņiem devuši iesaukas – Dārznieks, Mellais Jānis, Saimnieciņš un Jūļa dēls. Arī tā ir pagasta vēsture. Tāpat kā tas, kurš pirmais pagastā nopirka motociklu.

Inese Rosļakova dzīvo Tūjā, pēta savu dzimtu. Viņa ir no Baumaņiem Ķipēniem, vecaistēvs bija kalējs Eduards Bau­manis. “80.gados audzināju bērnus, bija laiks, sāku pētīt radu rakstus. M.Vanaga, pētot baznīcu grāmatas, bija izrakstījusi Ķi­pēnu dzimtas dvēseļu revīzijas materiālu. 1776.gadā minēts Ķipēnu sencis Jānis, kura pēcteči iemanto šo uzvārdu. Septiņas M.Vanagas aprakstītas lapas nonāca manās rokās, varēju izveidot dzimtas koku. Vēlāk meita to turpināja,” atklāja Inese.
Interneta platformas histo­ria.lv veidotājs Valters Grīviņš uzsvēra, ka vēstures krātuvē ir vieta arī novadpētnieku materiāliem. “Tie ir katram pieejami, nevis glabājas lādēs. Aizvien vairāk palielinās interese par personīgo vēsturi – tā ir dzimtu, māju, pagasta, pilsētas, novada vēsture. Tā ir uztveramāka, saprotamāka. Ja runājam par Brī­vības cīņām, tad informācija, ka tajās piedalījies arī jauneklis no manas kaimiņu mājas, savieno vietējo vēsturi ar valsts un pasaules vēsturi,” pastāstīja V.Grīviņš.
Mapes ar informāciju par Amatas mājām kādu laiku glabāsies bibliotēkā, tad muzejā.

Bet stāsti un izpēte turpinās. Vasarā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieks Edgars Žīgurs apsekoja 77 Amatas pagasta vecsaimniecības, pētīja to raksturīgākās iezīmes un apkaimes kultūrvēsturiskās vērtības. Savukārt Ģikšu bibliotēkas vadītāja Dace Lāce izzina Amatas pagasta svētkalnus, pilskalnus un māju svētvietas. Arī tas daudzus interesē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
10

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
132

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
26
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi