Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Pasaulē no vienas dzimtas

Mairita Kaņepe
23:00
11.10.2018
91
Cvg Olimpiesi 1

Mazas, bet liela lepnuma pilnas svinības šonedēļ notika Cēsu Valsts ģimnāzijā. Skolas vadība bija ielūgusi ciemos ģimnāzistu, 12. klases skolēnu Diānas Paulas Upmales un Renāta Jurševska ģimenes.

Ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa viesiem pauda pedagogu prieku un gandarījumu par nupat, septembrī, pasaules mērogā gūtajiem mācību sasniegumiem.

Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknis Renāts Jurševskis atgriezies no Japānas, kur notika informātikas olimpiāde skolēniem, Diāna Paula Upmale no Krievijas, kur noritēja starptautiskā ekonomikas olimpiāde, ar ļoti lielā konkurencē gūtiem personīgiem panākumiem – bronzas medaļām. Turklāt Diāna Paula Upmale bija viena no pieciem Latvijas komandas dalībniekiem, kuri, startējot valstu komandu sacensībās ekonomikā, Latvijai ieguva 1. vietu. Šī uzvara Latvijai kļūs vēsturiska vairākās nozīmēs. Pasaules ekonomikas olimpiāde skolēnu komandām notika pirmo reizi. Zelta medaļu ieguva Latvija, bet sudraba un bronzas lielvalstu – Krievijas un Brazīlijas – pārstāvji.

“Šobrīd mūsu skola patiešām piedzīvojusi zvaigžņu stundu,” viesiem sacīja ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa. Pateicības vārdus saņēma gan abi audzēkņi, gan Diānas Paulas vecāki Ivars un Santa Upmaļi un Renāta vecāki Inga un Ģirts Jurševski, kā arī gods tika izrādīts Diānas Paulas un Renāta vecmammai Līvijai Upmalei. Ģimnāzistu vecāki apstiprināja, ka ne tikai viņi atbalsta bērnus skolas gaitās un laikā, kad šovasar notikusi intensīva gatavošanās Rīgā, lai startētu pasaules olimpiādē. Atbalsts, paužot prieku un gandarījumu par mazbērnu sasniegumiem, nemitīgi nācis no vecmammas Līvijas Upmales.
Pedagogi abu jauniešu sasniegumus pasaules mērogā, kad priekšā vēl 12. klase, saistīja ar Jurševsku un Upmaļu ģimeņu attieksmi pret izglītības darbu, vecāku nesavtību, atbalstot jauniešu centienus sasniegt daudz vairāk, nekā paredzēts skolas programmā. Pedagoģe Diāna Siliņa informātikā un Inga Ozola ekonomikā devušas virzību, un jaunieši veiksmīgi sagatavoti valsts olimpi­ādēm. Iekļūstot Latvijas izlasē, šovasar noticis vēl intensīvāks mācību darbs Rīgā kopā ar citiem izlases dalībniekiem. “Es būtu gribējis, lai meita mācītos mazāk,” par Diānas Paulas uzņēmību un atbildību, mēneša laikā apgūstot to, ko ekonomikas studenti apgūst teju gadā, tagad saka tēvs Ivars Upmalis.

Ģimnāzijas pedagogi, iepazīstināti ar Līviju Upmali, kuras darba mūžs pagājis grāmatvedības darbā, izteica pieņēmumu, ka viņas mazbērni būs mantojuši tik vajadzīgo mērķtiecību un uzcītību.

Pieņemšanas sarunās pie direktores par to, kas noticis astoņās dienās, kamēr Renāts Jurševskis bija devies tālajā ceļā un pabijis Japānā, noskaidrojās, ka piedzīvota arī zemestrīce. “Vienu rītu to jutu,” sacīja puisis, piebilstot, ka daudz spēka bijis patērēts olimpiādei un neparastās kultūras apgūšanai, tāpēc zemes trīcēšanai istabā lielu nozīmi neesot piešķīris. Renāta vecāki gan sacīja, ka Cēsīs lasītās ziņas par Japānai tuvojošos taifūnu viņus satraukušas. Diāna Paula Upmale dalījās ar iespaidiem, kā Krievija sarīkojusi olimpiādi, ar noteikumiem pārsteidzot vairāku valstu komandas, bet ne tik daudz Latvijas skolēnus. Ja visur citur, tajā skaitā Japānā, nodrošināta uzdevumu tekstu tulkošana dažādās skolēniem saprotamās valodās, tad ekonomikas olimpiādē uzdevumi bijuši izlasāmi tikai angliski vai krieviski. Cēsniece pieļāva, ka ekonomikas olimpiādē Latvijai uzvarēt izdevies ne tikai tāpēc, ka skolēni labi sagatavojušies un saliedēti trīs dienas strādājuši, bet arī tāpēc, ka līdz ar diviem puišiem no Olaines 1. vidusskolas un RTU Inženierzinātņu vidusskolas komandā bijusi arī meitene no Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja. Viņa vienlīdz labi uzdevumus lasījusi angļu un krievu valodā.

Kad komanda ieguvusi 1. vietu, visu valstu jaunieši uzzinājuši par Latviju – priecājās Diāna Paula Upmale un uzsvēra, ka tagad viņi atpazīs arī mūsu valsts sarkanbaltsarkano karogu, kurš iznests līdzi apbalvošanas brīdī. Meitene uzsvēra, ka Krievijas, Amerikas un citas lielvalstu komandas uzzinājušas, ka Latvijas skolās ne tikai vienkārši mācās ekonomiku, bet dara to izcili. Skolas direktore Gunta Bērziņa skaidroja, ka ekonomika nav obligāts, bet izvēles priekšmets, kuru izvēlējusies arī Cēsu Valsts ģimnāzija.

Vecāku izvaicāta, vai Cēsīs ar laiku netrūks labu skolotāju, direktore sacīja, ka paaudžu maiņa ģimnāzijā, protams, notiek. Viņa piebilda, ka tā virzās dabiski, to vietā, kas pensionējas, stājas citi. Pieredzējušie pedagogi strādā tā, lai pamanītu talantīgus skolēnus un mudinātu viņus apgūt vairāk, nekā māca stundās. Ģimnāzijas direktore uzsvēra, ka katrs skolotājs labi apzinās, ka arī pašam būs jāiegulda papildu darbs un laiks, ja kāds audzēknis būs gatavs mācīties un apgūt daudz vairāk nekā piedāvāts jau tā blīvajā ģimnāzijas programmā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
430
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
10
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi