“Tad tāda šodien tā jauniešu māksla – taisni riebjas skatīties!” koncertzālē “Cēsis” pretim nākošā sieviete pie sevis šķendējas tik skaļi, ka trāpa arī mums, kas tikko ienākuši pirmā stāva galerijā.
Mākslas akadēmijas studentu darbu kopizstādi “Rezonanse” Cēsu koncertzāles divos stāvos veido Agates Bernānes, Madaras Kvēpas, Jāņa Šneidera, Gitas Sprinces un Kristīnes Upītes mākslas darbi.
“Dažkārt tas ir pārsteigums un jaunatklāsme gan mums pašiem, gan apmeklētājiem,” mākslas izstādes atklāšanā sacīja koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska. 21. gadsimta otro desmitgadi koncertzāle vizuālajā mākslā ne bez nodoma sākusi ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstādi. Jaunie mākslinieki vēl nav ar pieklājības bruņām apbruņoti. Viņi sajūtās un domās ir atklāti un arī asi. Iespējams, tieši tas bija satraucis un tik asu reakciju izraisījis krietnos gados esošajai sievietei.
Izstādes izveidotāja, mākslas zinātniece Inese Baranovska apmeklētājiem uzrakstījusi anotāciju, varētu teikt – vēstuli. Ja skatītājs to izlasa, pirms vēro jauniešu mākslas darbus, šis tas ir pateikts priekšā: “21. gadsimtā – racionālajā laikmetā – izvēlēties būt par mākslinieku, sekot saviem ideāliem un sapņiem ir kardināls lēmums. Jebkurš ieraudzītais vizuālais attēls, gluži kā skaņu viļņi rezonē uz skatītāja sajūtām, emocijām un iztēli.” Izlasot šos teikumus, manuprāt, ikkatrs domāt un vērtēt gribošs skatītājs ar interesi pievērsīsies “netipiskai” izpausmei mākslā. Mazāk skaistuma, toties vairāk patiesības un sirdsapziņas.
Apstājoties pie Jāņa Šneidera gleznojumiem, šķiet, ka nu ir skaidrs, kurš no jaunajiem tik ļoti satraucis kundzi cienījamos gados. Jāteic, ne tikai viņa, arī kādi citi no skatītājiem mazliet pakaunēsies, sajutīs sārtumu vaigos. Ja spēks saņemties, tad skatīsies patiesībai acīs, ja ne, tad vaimanās par samaitāto jaunatni. Tieši tādas ir Jāņa gleznas, ar krāsām un otu veidotas jauna cilvēka dienasgrāmatas. Starp citu, viegli lasāmas. Tās vēsta par rīcību, sajūtām, seksualitāti. “Rakstītas” atklāti, kā tikai jaunībā to cilvēks spēj. Izstādes kopālicēja teic, ka apvienojusi jauno radošo cilvēku biogrāfijas, un atgādina, ka šie mākslinieki ir no paaudzes, kura veidojusies mūsu valsts pārmaiņu laikos. Tas nozīmē, ka par totalitāro režīmu jaunie zina no grāmatām, bet brīvu demokrātisku Eiropas valsti pazīst no pieredzes, tāpēc izstāde asredzīgam skatītājam pateiks, kādi iekšējie un ārējie spēki ir atstājuši pēdas viņu pasaules redzējumā. “Gleznošanas process nav tikai fiziska darbība, izmantojot audeklu vai papīru un krāsas, tā ir garīga meditācija, sevis pašatklāsme, filozofiski prātojumi vai sava veida grēksūdze,” teikts izstādes apmeklētāju zināšanai.
Koncertzāle “Cēsis” uztur mākslas galeriju no tiem ienākumiem, kurus saņem par koncertu un teātru biļetēm, par zāļu īri, bet vizuālā māksla uz Cēsīm tiek atvesta kā koncertzāles rīkoti projekti, piesaistot līdzekļus. Te arī izskaidrojums, kāpēc par izstāžu apmeklējumu nevienam, kas ver koncertzāles durvis, maksa netiek prasīta.
Komentāri