Pauze – mūzikā un uz skatuves

Mūzikas termins “pauze” skaņdarbā apzīmē brīdi, pirms kura kaut kas jau izskanējis un skanēs pēc tam. Pauze var būt garāka par ierasto, bet viens ir skaidrs – klusums, ko šobrīd piedzīvo lielais Vidzemes koncertnams, nav koncertzālei labvēlīgs. Māksliniecisko programmu vadītāja Inese Zagorska šo brīdi raksturo ar mūzikas terminu, lai pateiktu, ka pēc pauzes skaņdarbs turpinās.

Kas mainīsies SIA “Vidze­mes koncertzāle” darbībā un kas ne, ja Cēsu centrā aizvien redzams lielais vides plakāts, ziņojot, ka martā bija gaidīts ierodamies Igaunijas simfoniskais orķestris? Līdz 14. aprīlim pasākumi valstī nedrīkst notikt, jo nav pieļaujuma cilvēku pulcināšana.
– Jau saprotam, ka pulcēšanās aizliegums būs ilgāks, tāpēc pavasara koncertus pārceļam uz rudeni, cerot pašu koncertsezonu sākt agrāk, nekā tas līdz šim ierasts. Lielo plakātu pilsētas centrā papildināsim ar informāciju, kad tad solītais koncerts Cēsīs notiks. Daudzi jau pārcelti uz vasaru. Ceru, ka koncertzāles jaunā sezona varēs sākties augustā. Tomēr plānoju arī dubultkalendāru nākamajai koncertsezonai. Ja sezona nesāksies augustā, tad mēnesi vēlāk. Taču daži no šogad cerētajiem koncertiem, iespējams, varēs notikt tikai janvārī.

– Pastāstiet par mums neredzamo darbu!
– Kultūra ir viena no nozarēm, kuru krīze skar vistiešāk . Lai gan šobrīd par sevi jācīnās ikvienai nozarei. Jācīnās par iesaistītajiem darbiniekiem, taču kultūras nozare ir strukturēta arī ar rīkojumu, ka turpmākajos mēnešos nekādā veidā nekas publisks nedrīkst notikt. Tāpēc kultūrā iesaistītās organizācijas – asociācijas, biedrības, koncertzāles – plānus veido, sadarbojoties ar interneta starpniecību. Varu pat teikt tā – karsti strādā, lai sniegtu ierosinājumus Kultūras ministrijā, kas apkopo datus par nozares zaudējumiem, par cilvēkiem. Tiek apzināti visi. Ņemiet vērā, ka mūzikā un mākslā ir daudz paš­nodarbināto. Brīvmākslinieki dzīvojuši tikai no autoratlīdzībām, honorāru līgumiem. Viņu situācija tagad visgrūtākā.

– Kuri tie ir vēl bez aktieriem, mūziķiem, gleznotājiem?
– Kultūras darbinieki nav tikai izpildītājmākslinieki. Lai veidotos koncerts vai izrāde, strādā vesels kopums speciālistu. Sceno­grāfi, skaņu inženieri, gaismu speciālisti, skatuves strādnieki. Tātad visi, kuri strādā ar iekārtām, tās iznomājot skatuves vajadzībām. Kultūra ir ļoti plaša nozare, un tajā ir daudz iesaistīto.

– Kāds ir Vidzemes koncertzāles darbinieku noskaņojums?
– Mums ir izveidotas sarunu biedru grupiņas, kurās tagad satiekamies tikai ar interneta starpniecību. Cenšamies viens otru pozitīvi noskaņot. Vairums no mums, kuri strādājam koncertzālē, ikdienā Cēsīs nedzīvo. Dar­binieki atrodas Smiltenē, esam divas darbinieces no Siguldas, viena ir lauku mājā Zosēnos.

– Kā jums aizrit darba diena?
-Pie datora, jo koncertu pārplānošanā jāstrādā pie tālākiem mērķiem, tādās koncertzālēs kā mūsu jāsaplāno darbība diviem gadiem uz priekšu. Šobrīd strādājam pie plāna 2021. un 2022. gadam. Man kā māksliniecikās programmas vadātājai šobrīd vairāk laika jāvelta tam, lai sūtītu e-pastus un iedziļinātos atbildēs no mākslinieku aģentūrām. Apvaicājos, kāda ir situācija valstī, kurā dzīvo e-pasta saņēmējs.
Latvijas Nacionālā padome, kuras biedrs ir SIA “Cēsu koncertzāle”, strādā arī ar starptautiskās mūzikas padomēm. Sarak­stē esam sprieduši, kā aizsargāt savu nozari jau lielākā līmenī. Mums svarīgi uzzināt pozitīvu pieredzi vienā vai otrā valstī.

– Vai ir kāda nedzirdēta ideja turpmākajai koncertdarbībai Cēsīs?
– Esam iecerējuši projektu, lai arī Cēsīs notiktu koncerti, kurus ikviens vai dzirdēt digitālajā platformā. Mums jāsāk tā sauktā koncertu straumēšana, tas nozīmē, ka tiešraide redzama digitālā vietnē. Jau sen gribējām šādi darboties, tikai iepriekšējos gados tas nav sanācis. Tieši tagad strādājam pie koncerta, kuru šopavasar varētu parādīt no Cēsu zāles un kuru redzētu plaša auditorija.

– Vai tas būs droši – pulcēt māksliniekus?
– Lai būtu pavisam droši, tad koncertā uz Cēsu skatuves nebūs ansambļa, spēlēs tikai pianisti, izcilākie Latvijā. Un katrs pie sava instrumenta – drošā attālumā viens no otra. Var teikt, ka tas būs Cēsu nu jau digitālās koncertzāles pirmais ieraksts. Koncerts tiešraidē būs skatāms sociālajos tīklos. Skatītājiem tobrīd jābūt pie datora. Koncertu arī publicēsim, cilvēki video ierakstu saņems datorā. Mūsējie – koncert­zāles darbinieki – nodrošinās pārraidīšanu. Visi koncertzāles departamenti ir iesaistīti sagatavošanās darbā.

Arī turpmākajam darbam idejas būs, bet kopumā tās būs atkarīgas no tā, cik ilgi turpināsies šis neparastais laiks. Pagaidām mūsu veikums apkārtējiem vēl nav bijis redzams, bet mēs strādājam. Darba sapulces ar skaipa starpniecību notiek regulāri.
Vēsturiski tomēr paliek fakts, ka pirmais atceltais koncerts bija tieši Igaunijas orķestrim. Starp­tautiskas mākslas vietā atnāca starptautisks vīruss.
Pirms tika izsludināta ārkārtējā situācija, jau runājāmies ar igauņu kolēģiem un laikus nospriedām, ka tik liels kolektīvs, kāds ir simfoniskais orķestris, vairāk nekā 80 mūziķu, nudien neriskēs doties pāri savas valsts robežai. Taču koncerta solists, mūsu pianists Andrejs Osokins tobrīd jau bija Igaunijā, lai varētu mēģināt ar orķestri.

– Cik no sezonas iecerēm palika neīstenotas?
– Divas trešdaļas paguvām īstenot. Palika neīstenoti pavasara koncerti. Sezonai vajadzēja noslēgties jūnijā ar orķestra “Kre­me­rata Baltica” festivālu. Vēl šo ieceri saglabājam, cerot, ka pavasara izskaņā festivāls notiks. Vēl strādājam, lai sezonā iecerētos koncertus nevis atceltu, bet pārceltu. Tas ir darbs, kurā atkal jāsazinās ar visiem māksliniekiem, aģentūrām. Jāsazinās gan ar solistiem, orķestriem, ar katru vienojoties par citu koncertdatumu, bet mums jau bija harmoniski saplānota arī rudens koncertu sezona. Tāpēc saku – koncertzāles “Cē­sis” draugi no rudens varēs baudīt mākslu pārpārēm.

– Ceļošanas ierobežojumi gan pastāvēs vēl kādu laiku.
Mēs paši, iespējams, daudz vairāk strādāsim ar Latvijas izpildītājmāksliniekiem. Varbūt sašaurināsies starptautiskā sadarbība, būs mazāk iespēju atvest mūziķus un māksliniekus no pasaules. Tāpēc esam laimīgi, ka Latvijā mūzikas kultūras izglītība ir tik augstā līmenī. Daudzi mūsu mākslinieki ir starptautiski atzīti.

– Starptautiski izpildītājmākslinieki, noslēdzot līgumus, aizvien zina, ka tajos piesaukta nepārvaramā vara. Nu šis juridiskais termins piedzīvo renesansi. Būs cietēji.
– Māksliniekiem, kuru darbs sais­tīts ar ceļošanu, piezīme par nepārvaramo varu līgumā vienmēr bijusi normāla. Var taču kavēties lidmašīna vai solists uz laiku pazaudējis balsi. Tagad daudzos gadījumos koncerta rīkotāji izmantos līgumā ierakstīto. Māksli­nieks lidojuma biļetes nopircis, bet izdevumus neatmaksās, jo paša koncerta nav.

– Vai Raimonds Pauls šogad Cēsis vēl apmeklēs?
– Meistars maestro Raimonds Pauls šopavasar viesojās ar diviem koncertiem, tajos dziedāja Ance Krauze. Vasarā ar viņa piedalīšanos bija paredzēts koncerts “Trīs Raimondi”, bet tas pārcelts uz oktobri.

– Vai krīze dos arī ko pozitīvu mākslā?
– Pozitīvais, ka cilvēki alks satikt izpildītājmāksliniekus. Pieļauju, ka biļešu cenas pēc krīzes kritīsies un biļeti uz koncertu varēs nopirkt ikviens. Izsalkums pēc mākslas būs liels. Nelaimē ir arī dažādi pozitīvi procesi. Jau tagad redzam, kā mainās cilvēku attieksme. Sākam sarunāties, plānot savu laiku, tajā skaitā fiziskām aktivitātēm. Tagad ir laiks mākslai, varam skatīties pārraides, ne tikai Latvijas koncertu un izrāžu ierakstus, arī pasaules. Mākslinieki jau tagad strādā pie jaunām iecerēm – komponē, raksta, glezno.

– Kāds ir jūsu noskaņojums ārpus darba lietām?
– Izeju dārzā un esmu laimīga, ka man ir māja un dārzs. Cilvēkiem dzīvokļos šobrīd ir sarežģītāk. Pavasaris nāk, krokusi, sniegpulkstenītes un vizbulītes zied. Varu ziedos smelties emocijas. Mūzika un māksla arī dod emocijas. Tās nepieciešamas. Tāpēc ceru, ka drīz atgriezīsimies pie ierastā. Mūzika un māksla spēj harmonizēt katru cilvēku un mūs visus kopumā.