Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Darboties kopā un domāt vienā virzienā

Iveta Rozentāle
09:52
17.04.2020
40
Daudzbernu Gimene Andris Baiba 2 1

Andra un Baibas Ruču ģimenē aug trīs bērni: Jānis (8 gadi), Zane (6 gadi) un Pēteris (5 gadi). Mamma Baiba dienē Nacionālajos bruņotajos
spēkos un mēro ceļu uz dienestu Rīgā, bet tētis Andris ir zemnieku saimniecības “Pekas” īpašnieks, nodarbojas ar bioloģisko biškopību, kā arī apsaimnieko ģimenes māju Priekuļos.

Pateicoties Andra zināšanām, viņš arī konsultē uzņēmumus ķīmijas jautājumos.
Bērni dzimuši ar gada un septiņu mēnešu starpību, mamma Baiba atzīst, ka laiks, kad būts tikai ar vienu vai diviem bērniem, ir bijis ļoti īss, pierasts, ka bērni ir tieši trīs. Arī bērniem vienmēr bijusi sajūta, ka viņi ir trīs. Andris teic, ka daudzbērnu ģimeņu lielākais izaicinājums ir sadalīt laiku visiem bērniem, lai kāds nejustos piemirsts, savukārt bērniem vairāk attīstās komandas prasmes, jo no mazotnes jāatrod dialogs, jāsadarbojas. Baiba arī piebilst, ka ir svarīgi, lai ģimenē viens otru atbalsta: “Svarīgi, lai domājam vienā virzienā. Man ar vīru ļoti veicies. Esmu strauja pēc dabas, man ir daudz “ātro ideju”. Viņš visas atbalsta.” Andris piebilst: “Ģime­ni redzu kā mazu komandu, kas cīnās kopā. Mūsu gadījumā paliela komanda, kurai patīk pavadīt laiku kopā, atbalstīt citam citu.”

Priekuļi ar pilsētas un lauku auru

Baiba ir no Taurenes, viņai patīk lauki, un ģimenes dzīve tika uzsākta tieši tur. Tomēr viņa atzīst, ka diemžēl Latvijas laukos līdz ar skolu likvidēšanu un dzīves daudzveidības apsīkumu nav iespējas nodrošināt bērniem plašas ārpusskolas aktivitātes. Arī Andris teic: “Bērniem augot, sapratām, ka vēlamies viņiem piedāvāt dažādas iespējas pilnveidoties, bet Taurenē tas nebija pieejams. Kad sievai beigām tuvojās jaunākā bērna kopšanas atvaļinājums, sapratām ka izvadāt bērnus no Taurenes uz pulciņiem būs sarežģīti, jo pats strādāju Cēsīs. Izlēmām par labu Priekuļiem, kur tukšs bija mammas dzīvoklis, viņa dzīvo Lielbritānijā. Tā pārcēlāmies. Priekuļi ir kolosāla vieta, kur dzīvot ģimenei, šeit jūtama gan pilsētas, gan lauku aura. Ir meži, neskarta daba, un tajā pašā laikā ir bibliotēka, baseins, skola, stadions, mākslas skola.” Baiba piebilst: “Priekuļos ir pieejams viss, ko bērni var vēlēties, bet tas, kā šeit nav, pieejams Cēsīs. Priekuļos ir lieliskākais bērnudārzs “Mežmaliņa”, bērni pirms valstī noteiktajiem ierobežojumiem apmeklēja tautu deju kolektīvu, kā arī treniņus baseinā. Savukārt Cēsīs puiši apgūst brīvo cīņu, meita zīmēšanu bērnu un jauniešu centrā.” Baibai vienīgi ir žēl, ka pat Cēsīs nav šaha pulciņa: “Vīrs ir šahists, šahs mūsu ģimenē ir svēta lieta.” Andris uzsver: “Šī spēle attīsta domāšanu, plānošanu un taktiku, tāpēc arī bērniem mācu šahu. Visi jau prot figūru gājienus, abi puikas turnīros jau izcīnījuši medaļas.”

Sapnis par lielu ģimeni

Baiba teic, ka vienmēr vēlējusies lielu ģimeni: “Laikam tāpēc, ka esmu augusi viena, brāļu, māsu nebija, dzīvoju viensētā, nebija iespējas iziet pagalmā ar kaimiņu bērniem. Mūsu ģimenē bērniņi apzināti ir plānoti ar mazu vecuma starpību, lai visiem kopā būtu interesanti, kā arī mums, vecākiem, būtu vieglāk.” Arī Andris atzīst: “Tā viens dzīves nogrieznis tiek pavadīts ar maziem bērniem, praktiskā ziņā arī vecākiem ir vieglāk. Bet dzīve rādīs, iespējams, kad bērni paaugsies, varbūt gribēsim vēl kādu atvasi.” Baiba gan novērojusi, ja ģimenē ir trīs bērni, viņi spēlējoties dalās pāros, tā viens visu laiku ir atstumtais: “Tāpēc pat šķiet, ka labāk būtu, ja ģimenē būtu vai nu divi, vai četri bērni.”

Protams, daudzbērnu ģimenes ritms ir dinamisks. “Šobrīd, kad visi bērni vēl nav patstāvīgi, ir nemitīga laika plānošana: kurš kuru izņem no bērnudārza, kad un kur vedīs, kurš gatavos vakariņas, kurš ies uz sapulcēm, kurš galu galā strādās mazāk,” saka Baiba un uzsver, ka bērni paši izvēlas, kādos pulciņos grib darboties, kādas nodarbības apmeklēt, tomēr, kas uzsākts, jāiztur līdz mācību gada beigām. “Nodarbī­bas bez īpaša iemesla nekavējam, nav – gribu, negribu. Tas piespiež arī pašus neslinkot un vienmēr atrast veidus, kā bērnus nogādāt tur, kur tiem jābūt, lai arī, atzīšu, tas ne vienmēr bijis viegli.”

Andris uzskata, ka ģimenes ar bērniem, tajā skaitā arī daudzbērnu ģimenes, valsts līmenī varētu atbalstīt vairāk, taču viņš kā kuplas ģimenes tēvs jūtas labi: “Skatāmies un priecājamies, kā aug mūsu atvases. Katrs bērns ir atšķirīgs.” Arī Baiba atzīst: “Aizvien brīnos, kā ar vienādu audzināšanas metodi vienā ģimenē bērni var būt tik dažādi. Jānis ir vienpatis – mierīgs un kluss, aizraujas ar lasīšanu un savā vecumā ir īsts gudrinieks. Pēteris ir “vēsais”, aktīvais un komunikablais. Zane ir ģimenes kopā turētāja, par visiem parūpējas, katru aizstāv, katru apčubina un pamāca, kā arī ir viltīga koķete, kas jebkuru situāciju pavērsīs sev par labu un mācēs “paplikšķināt” actiņas, lai iegūtu vēlamo.”

Pienākumu sadale

Tā kā Baiba darba dienās strādā Rīgā, ikdienā ar bērniem vairāk nodarbojas Andris, palīdz viņiem arī izmācīties: “Tomēr ikdienā ar pienākumiem maināmies, nav strikti noteikts, ko kurš dara.” Savukārt arī bērniem ir savi pienākumi palīdzēt mājas darbos. Baiba novērojusi: “Ja darām kopā, arī bērniem ir interese.”

Baiba arī uzsver, ka viņi bērnus cenšas audzināt patstāvīgus. Jānis mācās Cēsu 2.pamatskolā. Kopš skolas gaitu sākšanas vecāki mācīja viņam pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kas arī labi izdevies. Aizbraukt uz skolu, braukt no skolas uz pulciņiem, pēc tam mājā viņš ir apguvis lieliski. “Ir liels atspaids, ka Jānis pazīst pulksteni, māk laikā nokļūt tur, kur nepieciešams. Tas arī viņam ir liels ieguvums – mācīties risināt sadzīviskas problēmas, piemēram, ja nokavēts autobuss, pazaudēts maks vai sporta soma. Domāju, ir svarīgi uzticēties bērnam un ļaut pašam ar to tikt galā, ne vienmēr būt blakus.”

Aktīva un draudzīga ģimene

Baiba teic, ka abi ar vīru uzskata: “Ir svarīgi visu darīt kopā ar bērnu, lai iedotu dzīvei nepieciešamās prasmes. Mēs esam aktīvi, paši esam sportiski, iesaistām arī bērnus, braucam ar riteņiem, skrienam, spēlējam futbolu, regulāri ejam pārgājienos. Bērni iecienījuši galda spēles. Svētdienu pankūku rīti, ikvakara pasaciņas un mīļošanās – tas nekur nepazūd, arī bērniem paaugoties.” Arī Andris piebalso: “Piedalāmies dažādos konkursos, piemēram, platformā miksike – galvā rēķināšana, Zvaigznes ABC lasīšanas un citos, sporta pasākumos, kultūras pasākumos.” Ģimene pieradusi arī reizi gadā doties uz ārzemēm. Andris stāsta: “Pagājušo gadu bijām Maljorkā. Lai bērniem un pašiem paplašinās redzējums, taču ļoti novērtējam arī to, kas ir Latvijā.”

Andris uzsver, ka svarīgākās ģimenes vērtības ir jēgpilni pavadīts laiks, cieņa un atbalsts: “Bērni mums ir mainījuši skatījumu uz dzīvi, likuši noteikt prioritātes. Daudz lielāku gandarījumu dod bērnu sasniegumi, nevis finansiālais stāvoklis.” Domājot par ģimeni, Baiba teic: “Ceru, ka tad, kad bērni izaugs, viņiem būs sajūta, ka bijām visi kopā, ka augām kā stipra un draudzīga ģimene. Man gribētos, lai bērni izaug laimīgi un veiksmīgi. Tas būtu vislabākais pierādījums, ka ar vīru visu esam darījuši pareizi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi