Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Nagi niez sēt un stādīt

Sarmīte Feldmane
10:36
17.04.2020
26
Palodze1 1

“Tikai neko nevajag sasteigt. Tikko saulains un nav tik brāzmains vējš, gribas kaut ko iesēt, iestādīt. Kāds būs pavasaris, kad zeme sasils, var tikai pareģot. Bijuši taču pārsteigumi, ka maija otrā pusē siltumnīcā viss nosalst. Jārēķinās arī ar salnām,” saka cēsniece Antra, piebilstot, ka nav nekāda profesionāla dārzniece vai lauksaimniece, bet dārziņā laukos izaudzē visus dārzeņus, ogas. Gadu gaitā gan pašas uzkrāta pieredze, gan gudrības dzirdētas no citiem. Viņa arī internetā seko amatierdārznieku ieteikumiem.

Patlaban lielākie darbi saistīti ar ogulāju un ilggadīgo stādījumu mēslošanu. “ Tikai nepārmēslot! Pirmajā pavasarī tā tiku vaļā no krūmmellenēm, jo kārtīgi samēsloju ar kūtsmēsliem, domāju, tad tik augs, būs lielākas ogas. Krūms vienkārši izkalta. Krūmmellenēm, kā rāda mana pieredze, uzberu vien saujiņu slāpekļa un piemērotu kūdru. Savukārt rudens avenēm vislabākais mēslojums ir lapas, nevajag pirkt nekādu mulču. Tās biezā kārtā noberu rudenī – gan aizsargā, gan mēslo. Arī pavasarī var uzbērt lapas, nekaitēs,” pieredzē dalās Antra.

Viņai nelielajā siltumnīcā dažos podiņos jau zied zemenes. Tā kā laukos iznāk būt tikai brīvdienās, Antra atklāj, ka dažus zemeņu cerus aukstajās naktīs nokodis sals. Tagad tiem dubultā pārklāta siltumplēve. Siltumnīcā jau aug redīsi, salāti, diļļu paklājs, jo tās sasējās rudenī.
“Dzīvoklī lociņus var diedzēt visu ziemu. Bet man siltumnīcā sīpoliem tādi loki saauguši, ka nespējam apēst, aukstums nekaitē. Katru nedēļu pāris sīpolu iebāžu zemē. Dobē labi saauguši ķiploki, arī to lociņi salātiem dod nedaudz pikantuma,” pastāsta Antra un palepojas, ka pie mājas aug lakši jeb savvaļas ķiploki. “Šopavasar pirmoreiz varam ēst ne tikai kā kārumu veselībai. Vairākus gadus pirku sēklas, sēju dobē, no pazīstamiem ņēmu stādus, stādīju, nīki stādiņi izauga, izziedēja, izsējās. Nākamajā gadā dažas tikpat sīkas lapiņas. Tad sēklas pasēju upes malā, iestādīju arī veselīgus stādus. Un, kā tas gadās, – aizmirsu. Augiem jau tas ļoti patīk. Šopavasar pastaigā ieraudzīju zaļu laukumu. Lakši! Veselīgi, skaisti, prieks bāzt mutē. Tagad saprotu – tiem patīk augt krūmājā, bet tādā, kur netrūkst gaismas, jo apkārt palieli alkšņi,” pieredzē dalās vaļasprieka dārzkope.

Dzīvoklī Antrai uz palodzes vairāki desmiti dažādu kūdras podiņu. Tikai retajā vēl nav redzams kāds zaļums. “Gudri dārzkopji stāsta, kas sējams stādiem. Paprika esot jāsēj janvāra beigās. Pērn iesēju februāra beigās, šogad vēl nedaudz vēlāk. Biju dzirdējusi, ka paprikai pirms iestādīšanas siltumnīcā nedrīkst ļaut izziedēt. Ja pirmie ziedi izzied, tad mazāka raža. Tā arī ir. Tāpēc nav jāsteidzas,” pastāsta Antra. Viņa uzsver, ka pavasarī ar pašas audzētiem stādiem visbiežākā problēma tā, ka stādi izstīdz, jo vēl nevar stādīt ne dobē, ne siltumnīcā. Bet otra – parasti visu sasēj par daudz, stādi saaug -, tad tiek dāvināti draugiem un paziņām. “Lai kādas sēklas pirktu, nekad nevar būt drošs, ka visas sadīgs. Tāpēc parasti sasēju vairāk. Tomātus katru sēkliņu uzreiz lieku podiņā, lai nav jāpiķē. Izaudzēju arī kādu gurķi siltumnīcai. Jau vairākus gadus nepērku sīksīpoliņus, bet sīpolu sēklas. Sēju, tad mazos diedziņus, jo tādi ir sadīgušie sīpoli, piķēju. Par ražu līdz šim neesmu sūdzējusies. Šķirnes arī var nopirkt dažādas,” pastāsta Antra un piebilst, ka patīk ķimerēties pa zemi, čubināt augus, pierunāt sēkliņas, lai uzdīgst.

Antra atgādina, ka, audzējot uz palodzes stādus, augiem jānodrošina siltums, gaisma un mitrums, mēslojuma jau pietiek kūdrā. Aukstajās dienās gan jāuzmanās ar vēdināšanu, jo jaunie dēsti ātri var apsalt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi