Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Nagi niez sēt un stādīt

Sarmīte Feldmane
10:36
17.04.2020
19
Palodze1 1

“Tikai neko nevajag sasteigt. Tikko saulains un nav tik brāzmains vējš, gribas kaut ko iesēt, iestādīt. Kāds būs pavasaris, kad zeme sasils, var tikai pareģot. Bijuši taču pārsteigumi, ka maija otrā pusē siltumnīcā viss nosalst. Jārēķinās arī ar salnām,” saka cēsniece Antra, piebilstot, ka nav nekāda profesionāla dārzniece vai lauksaimniece, bet dārziņā laukos izaudzē visus dārzeņus, ogas. Gadu gaitā gan pašas uzkrāta pieredze, gan gudrības dzirdētas no citiem. Viņa arī internetā seko amatierdārznieku ieteikumiem.

Patlaban lielākie darbi saistīti ar ogulāju un ilggadīgo stādījumu mēslošanu. “ Tikai nepārmēslot! Pirmajā pavasarī tā tiku vaļā no krūmmellenēm, jo kārtīgi samēsloju ar kūtsmēsliem, domāju, tad tik augs, būs lielākas ogas. Krūms vienkārši izkalta. Krūmmellenēm, kā rāda mana pieredze, uzberu vien saujiņu slāpekļa un piemērotu kūdru. Savukārt rudens avenēm vislabākais mēslojums ir lapas, nevajag pirkt nekādu mulču. Tās biezā kārtā noberu rudenī – gan aizsargā, gan mēslo. Arī pavasarī var uzbērt lapas, nekaitēs,” pieredzē dalās Antra.

Viņai nelielajā siltumnīcā dažos podiņos jau zied zemenes. Tā kā laukos iznāk būt tikai brīvdienās, Antra atklāj, ka dažus zemeņu cerus aukstajās naktīs nokodis sals. Tagad tiem dubultā pārklāta siltumplēve. Siltumnīcā jau aug redīsi, salāti, diļļu paklājs, jo tās sasējās rudenī.
“Dzīvoklī lociņus var diedzēt visu ziemu. Bet man siltumnīcā sīpoliem tādi loki saauguši, ka nespējam apēst, aukstums nekaitē. Katru nedēļu pāris sīpolu iebāžu zemē. Dobē labi saauguši ķiploki, arī to lociņi salātiem dod nedaudz pikantuma,” pastāsta Antra un palepojas, ka pie mājas aug lakši jeb savvaļas ķiploki. “Šopavasar pirmoreiz varam ēst ne tikai kā kārumu veselībai. Vairākus gadus pirku sēklas, sēju dobē, no pazīstamiem ņēmu stādus, stādīju, nīki stādiņi izauga, izziedēja, izsējās. Nākamajā gadā dažas tikpat sīkas lapiņas. Tad sēklas pasēju upes malā, iestādīju arī veselīgus stādus. Un, kā tas gadās, – aizmirsu. Augiem jau tas ļoti patīk. Šopavasar pastaigā ieraudzīju zaļu laukumu. Lakši! Veselīgi, skaisti, prieks bāzt mutē. Tagad saprotu – tiem patīk augt krūmājā, bet tādā, kur netrūkst gaismas, jo apkārt palieli alkšņi,” pieredzē dalās vaļasprieka dārzkope.

Dzīvoklī Antrai uz palodzes vairāki desmiti dažādu kūdras podiņu. Tikai retajā vēl nav redzams kāds zaļums. “Gudri dārzkopji stāsta, kas sējams stādiem. Paprika esot jāsēj janvāra beigās. Pērn iesēju februāra beigās, šogad vēl nedaudz vēlāk. Biju dzirdējusi, ka paprikai pirms iestādīšanas siltumnīcā nedrīkst ļaut izziedēt. Ja pirmie ziedi izzied, tad mazāka raža. Tā arī ir. Tāpēc nav jāsteidzas,” pastāsta Antra. Viņa uzsver, ka pavasarī ar pašas audzētiem stādiem visbiežākā problēma tā, ka stādi izstīdz, jo vēl nevar stādīt ne dobē, ne siltumnīcā. Bet otra – parasti visu sasēj par daudz, stādi saaug -, tad tiek dāvināti draugiem un paziņām. “Lai kādas sēklas pirktu, nekad nevar būt drošs, ka visas sadīgs. Tāpēc parasti sasēju vairāk. Tomātus katru sēkliņu uzreiz lieku podiņā, lai nav jāpiķē. Izaudzēju arī kādu gurķi siltumnīcai. Jau vairākus gadus nepērku sīksīpoliņus, bet sīpolu sēklas. Sēju, tad mazos diedziņus, jo tādi ir sadīgušie sīpoli, piķēju. Par ražu līdz šim neesmu sūdzējusies. Šķirnes arī var nopirkt dažādas,” pastāsta Antra un piebilst, ka patīk ķimerēties pa zemi, čubināt augus, pierunāt sēkliņas, lai uzdīgst.

Antra atgādina, ka, audzējot uz palodzes stādus, augiem jānodrošina siltums, gaisma un mitrums, mēslojuma jau pietiek kūdrā. Aukstajās dienās gan jāuzmanās ar vēdināšanu, jo jaunie dēsti ātri var apsalt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
12

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
121

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
411

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi