Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Mīlestība un saskaņa

Iveta Rozentāle
06:35
23.05.2020
36
Daudzbernu Gimene Maijs Gaisaka 1

Saruna ar Lauri Ločmeli un Lieni Zīlīti-Ločmeli aizrit dārzā, kamēr tētis uz rokām saldā miedziņā aijā jaunāko meitiņu, nepilnus trīs mēnešus jauno Mari, bet vecākā māsa divgadīgā Līva un lielais brālis četrgadīgais Valts ir pārņemti ar spēlēm pagalmā, lai ik pa brīdim pieskrietu pie mammas, lai dalītos savos atklājumos un uz brīdi ieraustos mammas klēpī, radot īpašu, ģimenisku sajūtu.

Kā saka paši vecāki, ģimene ir komandas darbs, lai būtu stipra komanda, vienam otru jājūt, ­jāstiprina un jāiedrošina, jāapzinās katra stiprās puses un jādara tas, kas katram vislabāk padodas, pasakot arī paldies, tādējādi novērtējot otra rūpes par ģimeni. Arī sarunas laikā abi ieklausās viens otra teiktajā, papildina, runā vienā valodā. Mūsu saruna rada sajūtu par dārzu, kur katram ziedam atrasta visatbilstošākā vieta, lai tas augtu un krāšņi uzziedētu. Lai gan dārzā ielikts rūpīgs darbs, lai tas būtu tik skaists un harmonisks, rodas sajūta, ka tas dabiski tā veidojies.

Mājas ir tur, kur ir savējie

Ģimene pirms trim gadiem pārcēlās uz Cēsīm, jo Lauris te atrada darbu. Viņš ir projektu vadītājs – tāmētājs ražošanas uzņēmumā, bet Liene ir pilna laika mamma. Lienei ir pedagoģiskā izglītība, viņa par skolotāju vēlējās kļūt jau no mazotnes: “Mums pietiek ar to, ko nopelnu, Liene ar savām zināšanām, aizrautību un izdomu var būt kopā ar mūsu bērniem, katru dienu pilnveidojot radošas un attīstošas nodarbes, ieguldot mūsu bērnu attīstībā.” Liene piebilst: “Strādāt nenozīmē tikai pelnīt naudu. Reizēm ir jāizcīna iekšējā prāta cīņa, kamēr šo sajūtu pāraudz un tas tevi vairs neskar. Darbojoties ar saviem bērniem, es redzu ilgtermiņa rezultātu un man ir vēl lielāka vēlme iepazīt bērnu, redzēt viņa stiprās puses, tās attīstīt. Tā Valtiņam ļoti interesē ne tikai mašīnas, bet arī Visums, cilvēka uzbūve. Reizēm pirms darba veikšanas viņš teic, ka nesanāks, bet es iedrošinu darīt, ļaujot ieraudzīt savas spējas. Vēlos, lai bērniem ir pašapziņa, lai viņi ir ar savu viedokli, vērtējumu un redzējumu, ar savām vērtībām. Iedot bērnam to stabilo sajūtu ģimenē, stipro mugurkaulu, ko rada ģimenes atbalsts. Lai bērns, kļūstot lielāks un izdarot savas izvēles, balstītos ģimenes vērtībās. Lai bērni zinātu, lai vai kas, ģimenē ir tā siltā azote un miera osta. Tāpēc izvēle būt ar bērniem ir pareizā, jo varu dot viņiem nepieciešamo, mēs varam piepildīt viņu mīlestības krātuves. Laiks, kad bērni ir mazi, ir tik īss – Valtiņam jau ir četri gadi, bet Marei, kura tik tikko piedzima, tūlīt jau būs trīs mēneši.”

Lauris teic, ka viņam ģimene ir vieta, kur vari būt pats, ne no kā nebaidoties, kur ir emocionāla un fiziska drošība. Arī Lienei ir sajūta, ka ģimenē tevi pieņem visvairāk un tajā jūties vislabāk: “Ģimenē es jūtos kā mājās. Tāpēc manas mājas ir tur, kur ir mana ģimene.”
Lai arī bērni vēl ir mazi, viņiem augot, pamazām veidojas tradīcijas un paradumi. Interesanti tiek atzīmētas mazuļu jubilejas. Pirmo gadiņu svin tikai ģimenes lokā, bet pusotra gada jeb 18 mēnešu jubileju, ko dēvē par “mazajiem 18”, svin jau draugu lokā. Bērni mīļuprāt tiek iesaistīti kopīgos darbos, piemēram, veicot remontu, bērni palīdzēja noplēst tapetes, krāsoja, tāpat palīdz tētim skrūvēt un salabot, mammai gatavot ēst, arī cept picas, kūkas.

Ģimenei ir tuvs zaļais dzīves­veids, tāpēc labprāt laiks tiek aizvadīts dabā. Un bērni jau no mazām dienām tiek mācīti dabai draudzīgā sadzīvē. Liene teic, ka ir ļoti laba sajūta, ja divgadīgs bērns jau māk sašķirot, saprast, ka banāna miza jāliek kompostā, papīri citā vietā un sadzīves atkritumi savā: “Tas ir ieguldījums nākotnei.”

Iepazinās jauni

Liene un Lauris vērtē, ka atslēga saskanīgai dzīvošanai ir iepazīšanās jaunībā, kad abiem bija 18, viņu personības pilnveidojās, jau kopā esot. Liene teic: “Ir ļoti svarīgi, kādas ir pāra attiecības vēl pirms bērnu piedzimšanas. Mēs apzināmies, ka attiecības ir darbs, kurās ieguldām, lai tās būtu tādas, kā vēlamies. Un tas nes augļus. Bieži viens otru saprotam un sadarbojamies pat bez vārdiem.”

Liene arī atzīst, ka emocijas, patīkamas un nepatīkamas, vajag izrunāt. Zināms, ne visi vīrieši ģimenē ir gatavi runāties, arī Lauris teic, ka attiecību sākumā nav bijis tas runātīgākais. Tomēr laika gaitā sapratis, ka savstarpēja izrunāšanās ir patiesi svarīga: “Redzēju, ka tas strādā, un novērtēju.” Pāris labprāt arī pārsteidz un iepriecina viens otru ikdienā, jo it kā nelielie sīkumi– mīļa zīmīte, īpaši servētas pusdienas -ir ļoti būtiski. Liene vērtē: “Mums ir svarīgas uzticības un cieņpilnas attiecības, tā arī bērni savstarpēji veido tādas. Ir tik silti dzirdēt, kad Valtiņš māsai prasa – kā es tev varu palīdzēt? Vai tev ir ērti? Mēs ticam, ka šo sirds gudrību attiecībās un bērnus audzinot mums dod Dievs.”

Liene labprāt ir kopā ne tikai ar bērniem, bet atrod laiku arī sev, savām interesēm. Viņa teic: “Tas ir iespējams, jo Lauris mani atbalsta, pats piedāvā atpūsties, izklaidēties. Arī es Lauri mudinu attīstīties, apgūt ko jaunu. Tāpat es plānoju savu laiku, izvirzot prioritātes. Cenšos arī sevi izvirzīt kā vienu no prioritātēm un paņemt mazās uzpildes piecminūtes, kad redzu tādu iespēju, jo zināms, ka no tukša trauka otram neko neiedosi. Cenšos ieraudzīt tos mierpilnos brīžus, kad abi lielie bērni forši kopā spēlējas, mazākā visus vēro un es varu uztaisīt kafijas tasi un izbaudīt mirkli ar sevi.”

Mājdzemdībās piedalās arī tētis

Lauris ir no tiem vīriešiem, kas ļoti labprāt iesaistās ģimenes dzīvē, turklāt viņš arī piedalījies visu bērniņu dzimšanā. Pirmais bērniņš dzima ģimenes dzemdībās slimnīcā, bet abas meitiņas jau mājdzemdībās. Lauris teic: “Ja esam kopā radījuši šo jauno dzīvību, tad man ir pašsaprotami piedzīvot bērniņa piedzimšanu, pārgriezt nabassaiti.” Liene teic, ka, atbalstot izvēli par mājdzemdībām, Lauris uzticējies viņas sajūtai: “Ceļš līdz mājdzemdībām – tas ir liels darbs. Ir jāpazīst sevi un arī cilvēks, kas pieņems dzemdības. Man visās grūtniecībās bija viena un tā pati ginekoloģe un vecmāte – cilvēki, kas bija iepazinuši mani un uz kuriem es varēju paļauties. Taču būtībā mājdzemdības nav stāsts par mani, bet par bērniņu, kurš dzimst, par sajūtu, kā viņam būs vislabāk.”

Lauris piebilst, ka viņiem nav nekādu iebildumu pret slimnīcām, taču pazīstami cilvēki bija piedzīvojuši mājdzemdības, tādēļ tās nebija lielais nezināmais. Draugu pieredze ļāva arī viņiem izvērtēt šādu iespēju un piedzīvot īpašo sajūtu.

Lepnums būt daudzbērnu ģimenei

Liene ievērojusi, ka, izejot ar visiem bērniem pastaigā, īpaši nesot jaunāko meitiņu slingā, nevis vedot ratos, cilvēki biežāk pievērš uzmanību, silti smaida vai mēdz teikt – vai, cik jūsu ir daudz. Lauris paguvis izbaudīt daudzbērnu ģimenes statusu, jo, dodot Lienei atpūtas brīdi, ar bērniem aizbraucis uz Līgatnes dabas takām, kur ieeja ģimenei izrādījusies bez maksas.

Liene teic, ka “būt mammai ir visaizraujošākais piedzīvojums, vissmagākais darbs un vislielākā laime. Gandrīz katru dienu balansēt starp amerikāņu kalniņu cienīgām emocijām un vislielākajām lejām un dziļumiem, līdz spiedzošākajam priekam un mirdzošākajām acīm. Lielākas laimes par ģimeni man nav. Daudzbērnu ģimene noteikti ir statuss, ar kuru lepoties”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi